foto: AP/Scanpix
Cilvēki ēda, ēd un ēdīs vienmēr, bet.... Ēdinātāju izturības pārbaudījums
Bizness un ekonomika
2021. gada 9. maijs, 08:08

Cilvēki ēda, ēd un ēdīs vienmēr, bet.... Ēdinātāju izturības pārbaudījums

LETA

Sabiedriskā ēdināšana ir viena no tām nozarēm, kura Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ cietusi visvairāk. Ēstuves jau ilgstoši nevar strādāt klātienē, taču daļa nozares uzņēmēju ir pierādījusi, ka ir sīksta un spēj noturēties virs ūdens arī šādos apstākļos. Turklāt ir arī tādi, kas izmantojuši radušos situāciju, lai sāktu darboties šajā sektorā, iepazīstinot tirgu ar jauniem produktiem.

No piektdienas restorānu un kafejnīcu terasēs ir ļauts apkalpot klientus. Lai gan vairums ēdinātāju uzsver, ka klātienē apkalpoto viesu skaits varētu būt mazs, tas vienalga var kļūt par pozitīvu grūdienu nozarei.

Izdzīvošanas režīmā

Nereti uzņēmējiem tiek mācīts, ka labākos laikos ir jāpietaupa līdzekļi nebaltām dienām, jo ekonomika ir cikliska, taču ar tādiem apstākļiem, kādi radās pandēmijas dēļ, diez vai kāds ekonomikas teoriju autors iepriekš bija rēķinājies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka ēdināšanas pakalpojumu sektora apgrozījums kopš pagājušā gada marta ir būtiski samazinājies. Lielākais kritums ir piedzīvots 2020.gada aprīlī - par 66,8% salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli, pēcāk situācija, sākoties vasarai un pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanai, uzlabojās, taču no pērnā gada novembra, kad atkal tika ieviesti stingrāki ierobežojumi, ēdinātāju situācija ir tikai pasliktinājusies.

Rīgā ēstuvju un krogu terases gatavas uzsākt darbību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien pauda atbalstu ierosinājumam, ka sabiedriskā ēdināšana āra terasēs varētu atsākt darbu ...

gallery icon
33

Jāpiebilst, ka CSP dati ir nozares vidējie rādītāji. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis atzīmē, ka atkarībā no produkta, nišas, kurā darbojas ēdināšanas uzņēmums, "ciešanu pakāpe atšķiras".

"Piemēram, ātrās ēdināšanas segmentā kritums ir mazāks - 20-30% no apgrozījuma. Taču ļoti bēdīga situācija ir mazos uzņēmumos, uzņēmumos ar vietējo kapitālu, kas ir masīva nozares daļa. Tāpat arī dzīvesstila restorānos, kuros akcents tiek likts uz vietējiem produktiem, uz izcilu pavāru komandu, piedzīvojumu uz šķīvja, kas ir baudāms nekavējoties un attiecīgi nav parocīgs ēdienu piegādēm vai līdzņemšanai. Šajos segmentos atsevišķos mēnešos kritums, salīdzinot ar attiecīgajiem 2019.gada mēnešiem, ir pat 70%. Ietekme, protams, ir traģiska," stāsta Jenzis.

foto: LETA
Jānis Jenzis

Lai palīdzētu uzņēmumiem, tostarp ēdinātājiem, šajā grūtajā periodā, tika izstrādāti valsts atbalsta mehānismi. Taču, kā liecināja Vidzemes Augstskolas sadarbībā ar LRB un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju veiktās aptaujas dati, kādam no Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestajiem valsts atbalsta mehānismiem pieteikušies vien 55% Latvijas viesmīlības nozares uzņēmumu. Aptaujā secināts, ka galvenie šķēršļi pabalstu pieteikšanai un saņemšanai ir bijuši valsts izvirzītie kritēriji, neskaidrie noteikumi un birokrātija. Jenzis piebilst, ka tāpat daļai uzņēmumu ir bail no pārbaudēm par piešķirtā finansējuma izlietošanu un tā, ka šos līdzekļus varētu atprasīt.

"Pārrunājām šo ar Latvijas lauku tūrisma asociāciju "Lauku ceļotājs", ka minēto iemeslu dēļ daudzi lauku uzņēmēji nav pieteikušies. Valsts ieņēmumu dienests ir informējis, ka pārbaudes būs 10 gadu laikā no finansējuma saņemšanas brīža.

Pagājušajā gadā daļai uzņēmumu vajadzēja atmaksāt dīkstāves pabalstus, jo mainījās Ministru kabineta noteikumi, un pēdējai noteikumu versijai viņi neatbilda.

Ceru, ka tagad būs maz šādu gadījumu, ja būs vispār. Tā naudiņa tomēr tiek novirzīta labiem mērķiem - tiek apmaksāti komunālie pakalpojumi, rēķini piegādātājiem, naudiņa tiek uzreiz atgriezta ekonomikā," norāda biedrības prezidents.

Cilvēki Rīgā steidz pavadīt laiku Covid-19 pandēmijas laikā atvērtajās restorānu terasēs

Arī sestdien, 8. maijā, Rīgā netrūka cilvēku, kas steidza izmantot iespēju, jo otro dienu kā atvērtas restorānu terases.

gallery icon
45

Vienlaikus viņš atzīst, ka sāp ierēdņu attieksme pret tiem uzņēmumiem, kuri darbu vairs neatsāks. "Minētajā aptaujā 7% uzņēmumu teica, ka vairs nedarbosies nozarē. Atsevišķi valsts pārvaldes darbinieki ir sacījuši "nu nekas, šitie aizies, nāks nākamie, vieta tukša nepaliks". Jā, šī fakta konstatējuma daļa ir patiesa, ka cilvēki ēda pirms pandēmijas, ēd pandēmijas laikā un ēdīs arī pēc tās, taču uzskatu par savu misiju cīnīties par katra uzņēmuma saglabāšanu.

Tie ir cilvēku likteņi, viņu ģimenes nauda, iesaistīti ir darbinieki, līdz ar to arī darbinieku ģimenes.

Svarīgi šajā grūtajā situācijā dot valsts atbalsta plecu, lai viņi jūt, ka valsts viņus mīl un gaida, un viņiem nav jākravā koferi un jābrauc prom. Pat atpazīstamāku restorānu īpašnieki ir pauduši, ka šī situācija ir apnikusi un grib braukt prom," pauda Jenzis.

Neapmierinātību sekmē arī atbalsta trūkums pasākumiem, kas citās Eiropas valstīs jau sekmīgi darbojas, piemēram, samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanas sektorā. "Vecās Eiropas valstis ir gājušas pilnīgi pretējā virzienā. Jau pagājušā gada vasarā Itālija un Spānija pieņēma lēmumu samazināt PVN alkoholam līdz 10%, ja tas tiek patērēts ēdināšanas uzņēmumos. Veikalos tirgotajam alkoholam PVN nav mainīts. Šī lēmuma mērķis ir atbalstīt ēdināšanas nozari, lai tā atgūstas darbojoties, nevis tikai pateicoties pabalstiem. Vācijā arī ir samazināta PVN likme ēdināšanas nozarei. Tas ir brīnišķīgs ierocis, kā nozarei palīdzēt izdzīvot un strādāt," uzsver LRB prezidents un atgādina, ka arī Latvijā pērn tika rosināts samazināt uz pandēmijas laiku PVN ēdināšanas nozarei, bet tas Saeimā neguva atbalstu.

Savukārt komentējot, vai nav bažu, ka nozarē varētu augt pelēkais sektors, Jenzis atzīst, ka atbilstoši ekonomikas teorijām katra krīze ir saistāma ar ēnu ekonomikas palielinājuma riskiem. "Pētījumus šajā jomā neesam veikuši. Tie uzņēmumi, kuri ir saņēmuši valsts atbalsta instrumentus, ir priecīgi un viņiem nav pamata šmaukties, taču par tiem, kas nav saņēmuši, grūti komentēt, cik liela katram ir apvainošanās uz valsti," atzīmē biedrības vadītājs.

Vecrīgas krogi terasēs uzņem klientus

Situācija, kurā darbu pilsētu ielās uzsākušas terases ir pietiekami interesanta – lēmums kā tāds izsaucis pretrunīgus vērtējumus gan sabiedrībā, gan ...

gallery icon
25

Piegādes segments uz palikšanu

Līdz ar liegumu ēdināšanas iestādēm apkalpot klientus klātienē, kopš pagājušā gada Latvijā ievērojami attīstījies ēdienu līdzņemšanai segments. "Bolt Food" reģionālais vadītājs Baltijā Ruslans Savičs (Ruslanas Savičius) informē, ka saskaņā ar platformas "Tripadvisor" publicēto informāciju Latvijā ir aptuveni 1300 restorānu un aptuveni 70% no tiem jau darbojas "Bolt Food" lietotnē. "Interese par dalību platformā ir milzīga, un pandēmijas laikā tā ievērojami pieauga, tomēr joprojām lielāko daļu sadarbību iniciējam no "Bolt" puses," stāsta Savičs un piebilst, ka ir bijuši vien daži gadījumi, kad ir bijis nepieciešams noraidīt kādu pieteikumu potenciāli sliktas pakalpojumu kvalitātes dēļ.

"Bolt Food" reģionālais vadītājs Baltijā atzīmē, ka lielai daļai restorānu nav iespēju nodrošināt ēdiena piegādi tādā apjomā, kā tas iespējams ar platformas starpniecību, turklāt vairākiem ēdinātājiem tieši sadarbība ar platformu vispār ļāvusi turpināt biznesu. "Pirmajā pandēmijas vilnī bija redzams, ka daudzi restorāni pārtrauc darbību un veras ciet, jo apkalpo klientus tikai klātienē. Otrajā pandēmijas vilnī varam novērot, ka ir restorāni, kas pārtrauc darbību, taču tajā pašā laikā veidojas jauni zīmoli, "virtuālās virtuves" un "mākoņu virtuves", kuru darbība balstās uz ēdienu piegādi," klāsta Savičs.

Viņš paredz, ka, lai gan ierobežojumu atcelšana nākotnē nozari noteikti ietekmēs, taču būtisks kritums nav gaidāms.

"Pēdējo divu gadu laikā liela daļa cilvēku ir mainījusi ikdienas ēdiena gatavošanas un pasūtīšanas paradumus, tāpēc domājam, ka šādu pakalpojumu popularitāte nākotnē tikai pieaugs. Tāpat arī tehnoloģijas noteikti veicinās šo tendenci, un mēs ceram būt klātesoši, lai palīdzētu attīstīties gan mazajiem uzņēmējiem, gan vidējiem un lieliem uzņēmumiem," skaidro "Bold Food" reģionālais vadītājs Baltijā. Šobrīd "Bolt Food" pakalpojums ir pieejams sešās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, Daugavpilī un Jelgavā. "Šobrīd paplašināšanās valsts teritorijā nav galvenā prioritāte, tomēr nākamajos mēnešos plānojam piedāvāt pakalpojumu vēl 2-3 pilsētās," piebilst Savičs.

Arī LRB prezidents Jenzis norāda, ka ēdiena līdzņemšana un piegādes ir ieņēmušas lielu vietu ēdināšanas sektorā visā pasaulē.

"Tā vieta paliks liela uz ilgu laiku, jo cilvēki ir piesardzīgi, daži joprojām baidās, tostarp daudziem ir hroniskas saslimšanas, līdz ar to piesardzība ir tikai loģiska," klāsta Jenzis.

Pēc viņa teiktā, lai gan ir daļa cilvēku, kas ļoti gaida vismaz restorānu terašu atvēršanos, prognozes liecina, ka vismaz nākamos 2-3 gadus situācija nozarē neatgriezīsies pirms-pandēmijas līmenī.

Tāpat restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš apliecina, ka uzņēmums arī pēc ierobežojumu atcelšanas turpinās darboties līdzņemšanas segmentā. "Mēs vienmēr esam bijuši šajā līdzņemšanas/piegādes segmentā, taču vienkārši tagad tas aizņem 100%, kamēr iepriekš - 10-15%," norāda Bērziņš.

Pandēmijas radītā situācija nozarē ir sekmējusi arī dažu restorānu pievēršanos mobilo virtuvju konceptam. Restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs apliecina, ka noteikti šo konceptu turpinās. "Pandēmija nebeigsies tik ātri. Mobilā kafejnīca šobrīd ir sasniegusi labus rezultātus, to noteikti turpināsim. Tas ir lielākais pluss, ka tā ir mobila, līdz ar to, iepriekš saskaņojot, var katru dienu to likt citā vietā," stāsta Aleksejevs.

foto: LETA
Lauris Aleksejevs

Terašu atvēršana iekustinās nozari

Aprīļa beigās Saeima, par spīti Ministru kabinetam, lēma no 7.maija ļaut restorānu un kafejnīcu terasēs apkalpot klientus. Valdībā vakar, 6.maijā, pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka restorānu terases varēs strādāt no plkst.6 līdz 21. Pārējā laikā ēdienu drīkstēs izsniegt tikai līdzņemšanai. Tāpat noteikumi paredz, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā 10 personas no kopumā divām mājsaimniecībām. No tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas. Restorānu terasēs starp galdiņiem būs jānodrošina vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nebūs izveidota norobežojoša siena. Nebūs arī atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos un teltīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka atbalstu neguva Veselības ministrijas priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus, par ko nozares pārstāvji iepriekš pauda sašutumu.

foto: LETA
Endijs Bērziņš.

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Bērziņš apliecina, ka iedzīvotāju interese par terašu apmeklēšanu ir liela. "Ir diezgan liela interese par rezervācijām. Taču cilvēkiem ir jāsaprot apmēri. Piemēram, tirdzniecības centra "Spice" restorānā mums ir 30 galdiņi, taču terasē būs seši galdiņi, lai viss atbilstu nosacījumiem. Ja atnāks cilvēki pa diviem, vienlaikus atbilstoši nosacījumiem varēsim apkalpot 12 cilvēkus," skaidro Bērziņš. Vienlaikus viņš atzīmē, ka pakāpeniska ierobežojumu atcelšana nozarei ir vieglāk īstenojama.

"Vajag kustināt ekonomiku. Ja jūnijā visu vienlaicīgi atvērtu vaļā, būtu daudz grūtāk visiem no pirmās dienas sākt strādāt, nekā atverot nozari pakāpeniski," stāsta "Vairāk saules" līdzīpašnieks.

Arī restorāna "36.līnija" pārvaldnieka "Lauris Service Restaurants" līdzīpašnieks Lauris Aleksejevs apliecina, ka interesentu par galdiņu rezervācijām ir ļoti daudz. "Sestdien un svētdien [8. un 9.maijā - red.] viss restorāns ir norezervēts, bet, protams, ar domu, ja kaut kas mainās, mēs viesiem atzvanām un brīdinām par jaunajām izmaiņām," informē Aleksejevs. Savukārt komentējot terašu darbības noteiktos ierobežojumus, viņš pauž cerību, ka pēdējā brīdī netiks pieņemtas vēl kādas izmaiņas. Piemēram, ja tiktu liegta alkohola tirdzniecība terasēs, kā iepriekš bija iecerējusi Veselības ministrija, vispār būtu jāapsver terases darbības izdevīgums. Vienlaikus Aleksejevs piebilst, ka nav peļama iepriekš kuluāros izskanējusī versija par ierobežojumiem attiecībā uz restorāna iekštelpu apmeklēšanas laiku un restorānu apmeklēšanu tikai ar iepriekšējām rezervācijām, jo tādējādi varētu nodrošināt lielāku cilvēku apriti. Šādi ierobežojumi gan 6.maijā apstiprinātajos noteikumos nav atrodami.

Tāpat kafijas grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" vadītājs Ancis Romanovskis apliecina, ka uzņēmums terases atvēršanai ir gatavs.

"Cilvēki ir noilgojušies pēc kopīgām pasēdēšanām, ja ne iekštelpās, tad kaut vai ārpusē," pauž Romanovskis.

Vienlaikus LRB prezidents Jenzis informē, ka nozaru asociācijas ir izveidojušas memorandu, ar kura palīdzību aicināt uzņēmējus un kafejnīcu viesus izturēties atbildīgi un ievērot epidemioloģiskās drošības norādījumus, lai nepiedzīvotu drīzu terašu slēgšanu. Vienlaikus komentējot, vai līdz ar terašu atvēršanu nav gaidāms cenu kāpums restorānos un kafejnīcās, lai tās segtu iepriekšējos mēnešos radušos zaudējumus, Jenzis norāda, ka, ja kāds cels cenas, tad tas būs saistīts ar citu izmaksu kāpumu, nevis tieši zaudējumu segšanu. "Redzams, ka citās nozarēs ir būtisks cenu kāpums. Ir iepludināta liela Eiropas nauda, kas veicina inflāciju, degvielas cenu kāpums tiešā veidā ietekmē produktu un restorānu cenu kāpumu. Tāpat, ja daudzi cilvēki būs aizbraukuši uz ārzemēm, tad arī darbaspēka izmaksas kāps. Neviens jau neceļ cenas tāpat, ņemot vērā sīvo konkurenci, restorānu ir ļoti daudz," pauž LRB vadītājs.

Vecie izaicinājumi joprojām aktuāli

Jau iepriekšējos gados pirms pandēmijas, tuvojoties pavasara-vasaras sezonai, ēdināšanas nozares pārstāvji nereti pauda bažas par darbinieku atrašanu, un arī šogad šīs bažas nav gājušas mazumā.

"Ceru, ka labākie darbinieki tomēr neaizbrauks. Diemžēl pēdējā laikā daudzi talantīgi cilvēki ir atraduši sev darbiņu ārzemēs," saka LRB prezidents.

Viņš norāda, ka tiem uzņēmumiem, kuru darbinieki šobrīd ir dīkstāvē, ir vieglāk, jo tādējādi darbaspēks ir pieejams. Vienlaikus Jenzis atzīmē, ka šie darbinieki pusgadu nav apkalpojuši cilvēkus klātienē, attiecīgi iemaņas nepieciešams atsvaidzināt. "Darbinieki ir kā profesionāli sportisti, kuri pusgadu nav trenējušies. Protams, visi - gan darbinieki, gan viesi - gaida šo atkalredzēšanos, jo ēšana klātienē restorānā ir daudz citādāka, nekā sēžot uz ietves," saka LRB vadītājs.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Bērziņš norāda, ka ļoti daudzi, kas iepriekš strādājuši viesmīlības nozarē, nu ir aizbraukuši un/vai mainījuši profesiju. "Ja šodien būtu jāatver visi restorāni, tas būtu diezgan liels izaicinājums. Ja atver terases, tad tā būs kā iespēja sagatavoties visu restorānu atvēršanai, jo varēs apmācīt cilvēkus. Līdz šim jau tādas iespējas nebija, varēja vien padot tālāk iepakotos ēdienus. Terasēs vismaz jaunieši varēs mācīties," stāsta Bērziņš.