Aizvēsturiskie cilvēki medīja cits citu
Pat vēsturnieki mēdz idealizēt aizvēsturisko mednieku vācēju dzīvesveidu un kritizēt pāreju uz zemkopību, kas radīja īpašumtiesības un šķiru sabiedrību. Tomēr kāds atklājums Spānijas ziemeļos parāda senseno mednieku tumšo pusi.
1994.gadā Grandolinas alā Atapuerkas kalnos pētnieki pirmoreiz atrada Homo antecessor fosilijas. Šī agrīnā cilvēku suga dzīvoja Eiropā pirms 800 000 līdz 1,2 miljoniem gadu un ir zināma tikai pēc kaulu un zobu fragmentiem. Noteikt dzimumu bija grūti, pētnieki ilgu laiku uzskatīja, ka abi atradumi bijuši zēni, miruši 13 un 11 gadu vecumā.
Tagad jaunas zobu analīzes atklājušas, ka jaunākais bērns bijusi meitene, deviņus līdz 11 gadus veca, vēsta fizikālās antropoloģes Sesīlijas Garsijas-Kamposas vadībā veiktā pētījuma apraksts žurnālā "Journal of Anthropological Sciences".
Nāve bijusi šausminoša – viņa nogalināta un apēsta. Grandolinas meitene nebija vienīgais kanibālu upuris, arī citu Homo antecessor kaulu izpēte atklāj, ka tie griezti un lauzti, lai piekļūtu kaulu smadzenēm. Viens no izskaidrojumiem senajam kanibālismam ir tāds, ka cilvēkus bija vieglāk noķert nekā dzīvniekus, jau 2019. gadā pētnieki rakstīja "Journal of Human Evolution".
Salīdzinot ar citiem medījumiem, "no cilvēkiem varēja iegūt daudz pārtikas par zemu cenu", pauda pētījuma vadītājs Džesus Rodrigess no Nacionālā cilvēka evolūcijas pētniecības centra Burgosā.
Tiesa gan, zinātnieku domas šajā jautājumā dalās. Džeimss Kols no Braitonas universitātes Anglijā aplēsis, ka cilvēka ķermenim ir nepietiekama uzturvērtība – vienā pieaugušajā tikai 125 kilokalorijas, vairākas reizes mazāk nekā mamutam. Kols uzskatīja to par pierādījumu, ka senie cilvēki nepiekopa kanibālismu bada dēļ. Par savu atklājumu viņš 2018. gadā saņēma Šnobeļa prēmiju jeb "Ig Nobel Prize" – zinātnieku joku balvu, kas sākumā liek smieties, bet pēc tam aizdomāties.
