"Es beidzot noticēju!" skeptiķis maina domas, izmēģinot "Huawei" bezvadu austiņas

Jāsaka, kā ir – moderno tehnoloģiju jaunumiem pats tā īpaši līdzi nesekoju, ļaujot sevi ik pa laikam pārsteigt dažādām reklāmām vai savas grupas bundziniekam – IT jomas fanātiķim, kurš, spriežot pēc viņa informētības par visiem jaunajiem gadžetiem, uzzina visu pa taisno no Tima “Epl” un Bila Geitsa.

Par to, ka eksistē bezvadu austiņas (“true wireless” – kad abas austiņas vads nesavieno nedz savā starpā, nedz ar atskaņotāju) uzzināju pirms vairākiem gadiem, kad tās arvien biežāk pamanīju iepuļķētas ausu gliemežnīcās cilvēkiem uz ielas.

Taču būdams cieši saistīts ar mūzikas radīšanu un spēlēšanu, acumirklī kļuvu skeptisks.

Skeptisks par to, vai tiešām “Bluetooth” savienojums, kas divas mazas plastmasas skandiņas savieno ar atskaņotāju, kurš jau tā atskaņo straumēšanas vietņu bez žēlastības kompresēto mūziku, noved pie baudāmas pieredzes.

Nekas nav labāks par dārgām “over-ear” austiņām ar kārtīgu vadu, vai ne? Izrādās, ka nē.

Gluži tāpat kā starpplanētu viesi mēdz paraut līdzi gaisā cilvēkus savos kosmosa kuģos, es ieliku testēšanai saņemtās “Huawei FreeBuds 4i” ausīs un devos ceļojumā pa savu stipri daudzpusīgo mūzikas kolekciju.

Sākumā par garlaicīgo

Skatos, ka parasti šādās tehnoloģiju recenzijās neiztiek bez īsa tehnisko specifikāciju apraksta, tādēļ te būs manējais.

Informācija, kuru atradu ražotāja mājaslapā:

“Huawei FreeBuds 4i” var dabūt divās krāsās – keramikas baltā un ogļu melnā. Viena austiņa sver aptuveni 5,5g, bet uzlādes vāciņš ir 61,8mm plats un sver 36,5g. Ar šo laikam ir pateikts, ka austiņas un to uzglabāšanai/uzlādei nepieciešamais vāciņš ir ļoti kompakts, elegants un viegli pārnēsājams. Nu, jā, tas tā ir.

Ražotājs apgalvo, ka mūzikas atskaņošanas ilgums ar atspējotu trokšņu slāpēšanas funkciju (šis ir interesants aspekts, pie kura atgriezīsimies) ir 10 stundas un ar iespējotu trokšņu slāpēšanu – 7,5 stundas.

“Huawei” skaidro, ka veicis šīs pārbaudes ar “Huawei FreeBuds 4i” austiņu prototipu un pavadošo programmatūru, izmantojot tālruni “Huawei P40”. Es izmantoju to otru telefonu.

Precīzi un “cieti” pārbaudīt nesanāca, taču jāsaka, ka mūziku klausos teju nepārtraukti, un austiņas ne reizi neapbēdināja, negaidīti izslēdzoties. Šo pasākumu pamatā darbina litija jonu polimēru akumulators.

Savienojuma iespējas – austiņu saderība ar “Bluetooth BT 5.2”. Komplektā līdzi nāk pašas austiņas, uzlādes vāciņš, papildu silikona ausu uzgaļi (trīs izmēri), USB-C uzlādes vads un dažādi papīri, tostarp instrukcijas.

Šo austiņu vadība (ieslēgšana, izslēgšana utt.) ir iespējama ar pieskārieniem to sānos, kas mani – bezvadu austiņu noliedzēju – īpaši pārsteidza.

No metāla līdz kristīgajiem dziedājumiem

Taču pats lielākais pārsteigums bija skaņas kvalitāte. Testam piegāju ar patiesu skepsi un nostāju, ka bezvadu faktors šādai tehnoloģijai nozīmē kompromisu pieļaušanu saistībā ar skaņas kvalitāti, lai tikai iepriecinātu tos, kuriem tik padod jebkuru kārtējo moderno knifiņu, un viņi to nopirks.

Pirmais uz ko skatījos, uzsākot austiņu testu, bija tas, cik ātri un viegli tās sasveicināsies un savienosies ar manu viedtālruni.

Dažu sekunžu laikā telefons austiņas atrada, ieslēgt tās bija gana vienkārši, (pamanījos to izdarīt bez instrukcijas lasīšanas) un klausīšanās varēja sākties.

Ar audio tehnoloģijas testēšanu ir tāda interesanta lieta – viedoklis par skaņu faktiski izveidojas pirmajās sekundēs, sadzirdot mīļāko dziesmu vai skaņdarbu konkrētās ierīces “izpildījumā”, kas ir gana atšķirīgi no tā, kā veidojas priekšstats, par, piemēram, operētājsistēmu, klēpjdatoru, programmatūru vai automašīnu.

Mana mūzikas gaume ir ļoti krāsaina, taču pirmais skaņdarbs, kuru izvēlējos ieslēgt, bija ASV ģitāras virtuoza Zaka Vailda (Zakk Wylde) grupas “Black Label Society” 2005. gada albuma “Mafia” dziesma “Fire It Up”.

“Huawei FreeBuds 4i” skaņa ir dievīgi laba tam, kas pēc savas būtības ir šī tehnoloģija – divas mazas “Bluetooth” “in-ear” austiņas, kuras vien kā aksesuāru ražo liela, dinamiskajos viedtālruņu karos ierauta kompānija.

Šo saku kā cilvēks, kuram tik tiešām ir daudzmaz taustāma sajēga par audio tehnoloģijām un skaņas kvalitāti.

Būtiski, ka Zaka Vailda grupas agrīnie albumi izcēlās ar samērā mežonīgu, nepieradinātu skanējumu.

Protams, lielā mērā par to gādā konkrētais mūzikas žanrs (roks) un fakts, ka šī mūzika top, izmantojot muzikālos instrumentus, kurus spēlē cilvēks, nevis dators.

Taču Zakam Vaildsam ir arī savas saknes, rokraksts un specifiska attieksme, runājot par ģitārspēli un to, kā jāizklausās dziesmai.

“Huawei FreeBuds 4i” šo attieksmi pasniedza ļoti adekvāti un pilnā spektrā.

Tīkami ir dzirdamas gan ģitāras, dinamiskie ģitārsolo un Zaka tradicionālie harmoniju "skvīli", gan arī Džeimsa Lomenzo basģitāras dārdoņa, kuru akcentē dziesmas taisnais bungu ritms.

Šīs austiņas, kā vairums patērētāju nišai domāto, atskaņo mūziku ar nedaudz uzgrieztiem basiem un “augšām”, taču īpaši pārsteidza tas, ka austiņas spēj nodrošināt patiesu dzidrumu, ne vien kaitinošu skrāpēšanu, kas rodas no neprasmīgi pārgrieztām “augšējām” frekvencēm.

Jāteic, ka brīžiem to skanējums pat nedaudz atgādina skaņu ierakstu studijās izmantoto audio monitoru skanējumu, kuri mūziku pasniedz bez “krāsojuma” – mākslīgi, vidējai ausij tīkamāk piegrozīta skanējuma un balansa starp basiem, “vidu” un “augšām”.

Īpaši interesanti bija paklausīties vecos “AC/DC” albumus. “Huawei FreeBuds 4i” ļāva saklausīt iepriekš nedzirdētas nianses, piemēram, Angusa Janga ģitārspēles artefaktus – mediatora skrāpēšanos pret stīgām starp akordiem, pirkstu pārlikšanu un citas drausmīgi foršas lietas, kuras atgādina par mūzikas industrijas sirdsmīļo analogo laikmetu.

Saprotot, ka šīs austiņas skanējumā atgādina studijas audio monitorus, radās pamatotas aizdomas, ka “Huawei” ražojums varētu īpaši patikt hiphopa cienītājiem.

Dzidrums, kuru piedāvā “Huawei FreeBuds 4i”, ļoti labi pasniedz šī žanra mūziku klausītājam, izceļot vokāla perkusīvās iezīmes.

Par trokšņu slāpēšanu

Un šeit nu uz īsu brīdi jāatgriežas pie iepriekš pieminētās trokšņu slāpēšanas funkcijas (Active Noise Cancellation), kas ir iebūvēta “Huawei FreeBuds 4i”.

Vienkāršiem vārdiem – šī tehnoloģija slāpē trokšņus un ambientās skaņas, kuru avots ir apkārtne un kuras mūzikas baudītājam varētu traucēt klausīties. Tas tiek darīts, izmantojot specifiskus mikrofonus un skandas, kuras tandēmā “atceļ” ārpasaules radīto skaņu fonu.

Savulaik šo tehnoloģiju pamatā izmantoja vien “over-ear” tipa austiņās, taču mūslaikos to iespējams salikt kopā tik kompaktu, ka tā iederas arī mazās “in-ear” austiņās, kādas ir “Huawei FreeBuds 4i”.

Šī tehnoloģija būtiski uzlabo mūzikas klausīšanās pieredzi. Labi problemātisku situāciju piemēri, kuras atrisina šāda tehnoloģija, būtu situācija vilcienā vai skaļā autobusā u.c. sabiedriskajā transportā, pilsētas ielās.

Secinājumi:

Austiņas kopumā sanāca pārbaudīt uz gana dažādu mūziku žanriem, tostarp: “rock, hiphop, heavy metal, death metal, thrash metal, groove metal, black metal, classic rock, dark ambient, classical music, western plainchant (gregoriāņu dziedājumi), folk music, pop music.”

Pilnīgi visos gadījumos bija sajūta, ka “Huawei FreeBuds 4i” austiņas ir ļāvušas no jauna sajūsmināties par sen dzirdētu, atklausītu personīgo mūzikas krātuvi.

Sanāca arī pārbaudīt austiņas fitnesa treniņa ietvaros. Mūzikas klausīšanās austiņās treniņa laikā nav man, taču redzu, ka daudzi to dara, tādēļ šķita svarīgi pamēģināt.

Ar “FreeBuds” turēšanos ausīs īpašu problēmu nebija. Droši vien, ka starp trīs piedāvātajiem uzgaļu izmēriem ikviens atradīs sev piemērotāko.

Secinājumi pavisam vienkārši – bezvadu austiņas ir respektējama tehnoloģija tiem, kuriem patiesi rūp labs skanējums, ne tikai fona troksnis ikdienas darbos, un “Huawei FreeBuds 4i” pavisam noteikti ir jaudīgs pieteikums tirgū.

“Huawei FreeBuds 4i” salīdzināju ar dārgākiem studijas audio monitoriem (speciālām skaņu ierakstu industrijā lietotām “over-ear” austiņām). Pat ņemot vērā to, ka “Huawei” aksesuāra cenu lielā mērā sastāda bezvadu faktors un virkne kompakto risinājumu, šīs austiņas ir patiesi jaudīgas un tur līdzi.