Spēle ar akcijām, kurā naudu var tikai pazaudēt
Finanšu nozares asociācijas eksperimentā atklāts, ka uz finanšu krāpšanas mēģinājumu Latvijā atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais.
Pēc banku aplēsēm, pagājušajā gadā šādas krāpšanas mēģinājumu skaits Latvijā ir divkāršojies, būtiski pieaudzis arī izkrāptās naudas apjoms.
Atsaucies katrs desmitais
Asociācijas eksperimentā, izsūtot viltotu krāpniecisko e-pastu internetā brīvi atlasītiem 500 adresātiem visā Latvijā, atsaucās katrs desmitais, un tas nozīmē, ka afēristiem ir pieejami gana plaši medību lauki.
Ļoti daudzi ir saņēmuši telefona zvanus no ārvalstīs reģistrētiem numuriem, kad runātāji, parasti krievu valodā, piedāvā ieguldīt nelielu summu, lai pelnītu ar akciju pirkšanu un pārdošanu. Parasti tas beidzas ar naudas zaudēšanu, no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Valsts policija apzinājusi vismaz 1500 e-pastu, uz kuriem nosūtīta krāpnieciskā informācija, taču patiesais skaits noteikti ir daudz lielāks.
Kā reāli notiek krāpšana
Sākas viss ar tālruņa zvanu, kura laikā krāpnieki pasniedz sevi kā ļoti zinošus un darboties gribošus akciju tirgotājus vai elektronisko biržu finanšu konsultantus. Zvanīts tiek no ārvalstīs reģistrētiem numuriem, saruna rit krieviski, fonā parasti skan kādi sadzīviski trokšņi.
Reizēm pat nepietiek ar vienu vai diviem atteikumiem, zvanīts tiek vairākas reizes, un dažreiz zvanītāji savos izteikumos kļūst pat agresīvi. Tādā gadījumā ir vietā nekautrēties atcerēties vārdu krājumu nenormatīvajā krievu valodā, un pēc kārtīgi piparotas atbildes krāpnieki parasti liekas mierā.
Ja upuris izrāda atsaucību un interesi, krāpnieki, lai viņu iedrošinātu, var piedāvāt arī saziņu Skype – ar viņu runās ļoti pārliecinošs finanšu konsultants, fonā būs redzama arī nopietni iekārtota darba vieta ar datoru ekrāniem.
Ja klients nolemj riskēt un pamēģināt sākumā kaut vai ar nelielu naudas summu, seko piedāvājums reģistrēties konkrētā interneta vietnē, kur it kā notiek naudas pelnīšana. Šeit jāuzmanās divtik, jo var būt iestrādāta arī datorprogramma, ar kuru krāpnieki var piekļūt upura bankas datiem, vienkārši iztukšot kontu, un naudas pelnīšana beigsies pat nesākusies.
Iemāna viltus biržā
Otrs vizuāli viltīgākais krāpšanas veids paredz, ka cilvēks nonāk krāpnieku speciāli izveidotā interneta lapā, kur tiek imitēta darbošanās ar akcijām un kas izskatās pat ticama.
Tā nu šajā lapā upura ieguldītie līdzekļi pēkšņi sāk strauji pieaugt, un jau dažās dienās no nelielas summas peļņa sasniedz pat vairākus tūkstošus. Loģiski, ka rodas doma šo peļņu izņemt, taču viltnieki pierunā naudu atstāt vēl uz kādu laiku, jo peļņa taču pieaug un drīz vien sasniedz desmitiem tūkstošu apmēru.
Toties, kad jaunizceptais biržas spēlmanis pavisam nopietni paziņo, ka nu jau pietiekami lielo summu vēlas noņemt, sākas krāpšanas nākamais posms. No viņa pieprasa jau nākamās iemaksas – apdrošināšanu, maksu par pārskaitījumu, peļņas procentu vai citas izdomātas nodevas.
Tikmēr potenciāli iegūstamā summa turpina pieaugt un var sasniegt arī simtos tūkstošu mērāmu skaitli. Pieaug arī prasītās iemaksas par šīs naudas noņemšanu, un upuris ieiet azartā, kas parasti beidzas ar sāpīgu zaudējumu – tikko nauda ir pārskaitīta, par viņu neviens vairs neliekas ne zinis.
Ir zināms, ka šādā veidā, piemēram, Rīgā kāda sabiedriskā transporta vadītāja krāpniekiem pārskaitījusi 28 000 eiro; lai tos savāktu, viņa aizņēmusies naudu no daudziem paziņām, ātro kredītu firmām un vēl arī ieķīlājusi savu dzīvokli. No kādas kundzes Kārsavas novada Mērdzenē martā viltus brokeri izkrāpuši vairāk nekā 6000 eiro.
Lieki teikt, ka, pat ja šāds krāpnieku grupējums kādā ārvalstī tiek pieķerts, cietušajiem atgūt savu naudu nav nekādu cerību.
Kā no tā izvairīties
Uzmanīties jāsāk jau brīdī, kad jums nezināms zvanītājs no nezināma numura sāk piedāvāt vieglas peļņas iespējas, ne tikai akciju tirgū, bet arī jebkurā citā jomā.
Ja runa ir par biržas spekulācijām un jums patiešām gribas izmēģināt savus spēkus šādā biznesā, ir pietiekami daudz oficiāli reģistrētu vietņu, kur to darīt. Šādus pakalpojumus sniedz arī finanšu brokeri bankās – tur jūs arī godīgi brīdinās, ka varat ne tikai iegūt, bet arī zaudēt. Protams, var gadīties arī veiksmīgs darījums, taču pārsvarā peļņas procents būs neliels.
Jebkurā gadījumā, pirms ieguldīt naudu šādā piedāvājumā, ir jāpārliecinās, vai konkrētais uzņēmums reģistrēts Latvijā un kāds ir tā darbības veids. Sākot sadarbību ar investīciju platformām, jāpārliecinās, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, jo tad ieguldījumus aizsargā valsts. Informāciju par licencētajiem uzņēmumiem var atrast FKTK mājaslapā.
Kādas lapas izmanto krāpnieki
Valsts policija publicējusi līdz šim piefiksēto viltus platformu nosaukumos biežāk ietvertos vārdus, un tie ir: gfbroker; alegramarkets; market-invest; maximarkets; mmglobal; everest; everest-trade; gmoption; Capital Citadel FX; Citadel Forex; Go Capital FX; CT – Trade; Delloy Trade; Glenmore Investment; Trade.Rock-Finance; Rock Capital Market; Fx-dealer; 24option; Fxnobels; Fxgtrade; Stock trade market; Markets-invest; alphacapital un līdzīgi.
Šie nosaukumi, protams, var mainīties, un krāpnieku aprēķins ir pavisam vienkāršs – ja viņiem izdodas apkrāpt kaut vienu no tūkstoša sazvanīto cilvēku, noziedzīgais bizness uzskatāms par pelnošu.
