Atveseļošanas un noturības mehānisma plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, secina eksperti
Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu. Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst “lielā mērķa” ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību, portālam Jauns.lv pavēstīja padomes pārstāvji.
16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.
Pēc ekspertu domām ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.
Kā secināts pētījumā, ANM sastāda aptuveni 10% no visiem Latvijai pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem nākamajos septiņos astoņos gados vai 6,7% no 2020. gada IKP apjoma.
Pēc vienkāršotas Fiskālās disciplīnas ekspertu prognozes, no 2022. līdz 2026. gadam ANM programma varētu palielināt budžeta ieņēmumus par vairāk kā 500 miljoniem eiro.
Kā atzīst eksperti, ANM plāns ir fiskāli neitrāls, jo ANM finanšu līdzekļi budžetā tiek ieskaitīti kā ES granti. Tomēr ANM programmai ir nenoliedzami pozitīva ietekme uz valsts budžetu, kuru ir grūti kvantificēt. Tiešā fiskālā ietekme veidojas, daļu ANM līdzekļus izmantojot investīcijām, materiālu iegādei, darbaspēka apmaksai u.c., palielinot nodokļu bāzi un nodokļu ieņēmumus. Netiešā pozitīvā fiskālā ietekme būs novērojama vidējā termiņā, kad investīcijas rezultēsies potenciālā un arī reālā IKP pieaugumā, kas savukārt palielinās nodokļu ieņēmumus.
Vairums ekspertu no ANM plāna īstenošanas reformu rezultātā sagaida nelielus uzlabojumus. Pozitīva ietekme tiek sagaidīta no produktivitātes un eksportspējas uzlabošanas. No ANM plānā iekļautajām sešām komponentēm viskritiskāk eksperti vērtē sadaļas “Nevienlīdzība”, “Veselība” un “Likuma vara” - tiek norādīts uz pasākumu ieviešanas un projektu vadības kvalitātes riskiem, kā arī pasākumu ieviešanas ceļa karšu un kvalitātes vērtēšanas kritēriju trūkumu, plāna sadrumstalotību un izteikti resorisko pieeju.
Novērtējot ANM iespējamos riskus, ekspertu ieskatā, viens no būtiskākajiem ir saistāms ar būvniecības nozares “pārkaršanu”, ņemot vērā lielos plānotos ieguldījumus ekonomikā nākamajos 7-8 gados, tostarp arī Rail Baltica būvniecību.
Pēc ekspertu domām, būtu apsverams mainīt investīciju struktūru ANM, samazinot tās ar būvniecību saistītajā daļā. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kopumā izdevumi ANM infrastruktūras projektiem veido 65% no kopējām investīcijām, turpretī produktivitātes palielināšanai tik nozīmīgie ieguldījumi jauno tehnoloģiju attīstībā ANM sastāda vien 5%, bet ieguldījumi cilvēkkapitālā – tikai 10%.
“Eiropas Atveseļošanas un noturības plāns Latvijai piedāvā unikālu iespēju veicināt ekonomikas izrāvienu, lai mazinātu pandēmijas sekas un ātrā laikā panāktu reālu iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Lai tas tiešām notiktu, ANM līdzekļi tautsaimniecībā ir jāiegulda gudri, lai tie īsā laikā nestu vislielāko atdevi – nevis vienkārši ieguldot infrastruktūras projektos,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Otrs ANM risks ir saistāms ar ieguldījumu atdevi un kvalitāti, jo slikta projektu pārvaldība, t.sk., plānošana, atlase un ieviešana rada ekonomikai ievērojamus riskus.
Eksperti norāda arī uz cilvēkkapitāla nepietiekamību, uzsverot, ka ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomām uz augošām nozarēm.
ANM tiek plānots ES dalībvalstīm neatmaksājamu grantu un aizdevumu ar izdevīgām procentu likmēm veidā. Ņemot vērā, ka Latvija pati var aizņemties starptautiskos finanšu tirgos par rekordzemām likmēm, tiek plānots, ka Latvija izmantos tikai granta daļu, kas varētu sasniegt apmēram 1,9 miljardus eiro. Kā atzīst eksperti, kopumā grantu piešķīrums Latvijai uz iedzīvotāju skaitu ir labs salīdzinājumā ar citām valstīm, īpaši ņemot vērā faktu, ka infekcijas izplatība Latvijā bija salīdzinoši zema Covid-19 pirmā viļņa laikā. Ekspertu panelis uzskata, ka šāds lēmums pašreizējā situācijā ir ekonomiski pamatots un pareizs.
Pēc ekspertu domām, valdībai nepieciešams izstrādāt fiskālo “izejas” stratēģiju jeb ceļa karti, kas Covid-19 pēckrīzes periodā iezīmēs atgriešanos pie sabalansēta valsts budžeta vai pat budžeta ar pārpalikumu, jo pēc ANM projektu aktīvās fāzes beigām būs jāiztiek ar nacionālā budžeta līdzekļiem. Straujas ekonomikas izaugsmes gadījumā palielināsies nodokļu ieņēmumi, kas varētu kompensēt ES grantu trūkumu. Bet, ja ekonomikas izaugsme būs mērena, varētu rasties nepieciešamība pēc budžeta konsolidācijas, lai nepieļautu valsts parāda pieaugumu.
Kā uzsvērts ziņojumā, ANM plāna izstrāde notika Covid-19 krīzes vispārējas sabiedrības noguruma ēnā. Iesniegto projektu pieprasītais finanšu apjoms ievērojami pārsniedza ANM iespējas, kas radīja papildus spiedienu uz valdību un ANM plāna izstrādātajiem. Tāpēc eksperti uzteic FM darbu šajos grūtajos apstākļos un demokrātiskā plāna izstrādāšanas procedūru ar plašu sociālo partneru iesaisti.
