Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ilustratīvs foto. (Foto: Pixabay.com)

Daudziem tuvākajā laikā draud atlaišana. Ko darīt? 3

Bizness un ekonomika
19. aprīlī 06:04 2021. gada 19. aprīlī 06:04
  Jauns.lv
Iespējams, bezdarba līmenis tuvākajā laikā vēl pieaugs. Kā rīkoties tiem, kuriem draud atlaišana, portāls Jauns.lv jautāja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultantei Ramonai Kočānei.

Vispirms viņa norādīja, ka gan darbiniekus, gan darba devējus ļoti ietekmē ārējie apstākļi, tostarp ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. "Pandēmijas ietekmi mēs nevaram mainīt. Tā sākās, kad sākās, un beigsies, kad beigsies. Bet mēs varam ietekmēt to, ka esam informēti par norisēm darba tirgū un sekojam līdzi tendencēm." Par to runā gan mediji, gan speciālisti dažādos pasākumos.

Svarīgi būtu saprast, kas notiek darba tirgū gan pandēmijas ietekmē, gan saistībā ar digitālajiem izaicinājumiem.

Zaudē darbu pirmo reizi mūžā

"Problēma cilvēkiem, kuri ir vecumā virs 50 gadiem, ir tāda, ka daudzi šajā laikā zaudē darbu pirmo reizi mūžā. Viņiem aiz muguras ir milzīga darba pieredze. Viņi sāka strādāt laikā, kad ļoti svarīga bija lojalitāte, uzticība darba devējam. Viss bija noteikts, skaidrs, paredzams. Varēja pielāgoties un strādāt, bija zināma kārtība. Darbinieks tika cienīts, bet tagad pēkšņi viņš nonāk darba meklējumos- vidē, kas ir krasi mainījusies. Tagad tajā augstu vērtē elastību un tajā pastāv zināma nenoteiktība, mainība. Tajā ir jāuzņemas atbildība par savu nodarbinātību."

Varbūt visu darba mūžu cilvēks ir paļāvies, ka darba devējs parūpēsies par viņu, bet tagad beidzot pašam jāuzņemas atbildība, ko tālāk darīt. "Vairs nevar paļauties uz darba devēju, viņa rīcību, palīdzību."

Padomāt, kamēr vēl ir droši

"Tāpēc man ļoti patīk un es vienmēr slavēju par drosmi un gudru lēmumu tos klientus, kas nāk uz konsultāciju tajā brīdī, kad viņi vēl tikai šaubās, kas notiks tālāk, vai jūt, ka viņi varētu tikt atlaisti, vai arī viņiem radusies sajūta, ka līdzšinējais darbs ir apnicis vai kļuvis garlaicīgs. Viņi domā par karjeras vai darba vietas maiņu pozīcijās, kad darba vieta vēl ir un situācija it kā ir droša," Kočāne teica un aicināja šādi rīkoties arī citus līdzīgā situācijā nonākušos.  

Tajā brīdī cilvēks daudz brīvāk var padomāt par savu nākotni un karjeru, ņemot vērē savas vērtības, vēlamo darba saturu, noteiktas prasmes un īpašības. Darbinieks var analizēt, vai viņš grib radošāku vai autonomāku darbu. Tāpat var apsvērt, vai ir vēlme kāpt pa karjeras kāpnēm un ieņem konkrētu amata pozīciju.

Pavisam vienkārši - pajautātā priekšniekam! 

"Dažreiz ir pavisam vienkārši - starp darba devēju un darba ņēmēju ir pietrūcis komunikācijas. Var būt tā, ka cilvēks šaubās un noskaņojas, ka tūlīt būs jāiet prom, bet īstenībā nemaz nezina, vai tā būs vai nebūs. Varbūt darba devējs savā komunikācijā ar darbiniekiem šobrīd nav tik kompetents, jūtīgs un atbalstošs. Arī viņi var būt nobijušies!

Tāpēc rodas pārpratumu situācijas, kad darbinieku bažas un bailes ir bijušas nepamatotas. Protams, ir situācijas, kad tās ir pamatotas un cilvēkiem nāksies pieņemt svarīgus lēmumus ne tikai par citu darba vietu, bet arī karjeras jomas maiņu."

Vienlaikus ir arī saprotoši un atbalstoši darba devēji, kas kādu laiku pirms paredzamās atlaišanas atļauj darbiniekam veltīt laiku jauna darba meklēšanai, dažos gadījumos piedāvājot arī apmācības un konsultācijas CV sagatavošanā, darba meklēšanas stratēģijas izstrādē u.c.

Jo laicīgāk, jo stiprāka pozīcija

Ja darbinieks meklē palīdzību brīdī, kad viņš vēl tikai šaubās par savu darba vietu un tikai pieļauj domu, ka varētu tikt atlaists, viņš psiholoģiski jūtas stiprākā pozīcijā nekā tad, ja pie karjeras konsultanta dodas tad, kad jau ir atlaists.

Pirmajā gadījumā viņš atrodas drošākā pozīcijā. "Viņš jūtas drošs, viņš runā par nākotnes prognozēm, nevis šausminās par esošo situāciju. Kad cilvēks ir atlaists no darba, kādu laiku viņa domās figurē jautājumi: kāpēc tas notika ar mani, kāpēc mani atlaida. Varbūt cilvēks kādu vaino pie atbrīvošanas situācijas, jo, iespējams, tā nav bijusi visu darbinieku atbrīvošana, bet štatu samazināšana, kur kāds jaunāks kolēģis ir palicis amatā.

Cilvēks pārdzīvo, ka viņa ilggadējais darbs un pieredze nav novērtēta. Varbūt darba devējs nav īsti paskaidrojis vai cilvēks nav sapratis lēmuma nosacījumus, kāpēc tieši jaunāks darbinieks ir atstāts darbā, bet viņš atlaists. Kopumā viņi jūtas apbižoti, apvainoti. Tad domāt par racionālu stratēģiju un turpmākiem plāniem ir daudz grūtāk," Kočāne teica.

Atpūsties, bet ne visus 8 mēnešus

Tādā situācijā, iespējams, vajadzētu atpūsties: "Varbūt kāds brīdis ir jāpavada relaksācijā, lai nomierinātos un saprastu, kurā brīdī var sākt pieslēgt prātu un domāt, ko darīt tālāk."

Tiesa, ir daļa cilvēku, kuri par šo pārdomu brīdi uzskata visus astoņus mēnešus, kad saņem bezdarbnieka pabalstu. "Protams, tas nav pareizi. Nav labi sarēķināt astoņus mēnešus, kad var nesatraukties, un tikai aptuveni sestajā mēnesī sākt skatīties, ko var darīt."

Tāpat nebūtu pareizi atbildību pārnest uz kādu citu, piemēram, karjeras konsultantu vai NVA speciālistu. Protams, viņu darbs ir palīdzēt bez darba palikušajiem ļaudīm, taču lēmums par turpmāko darbu ir jāpieņem pašam cilvēkam.

Apbruņoties ar informāciju

Lai sagatavotos iespējamai atlaišanai, darbinieks var iepazīties ar informāciju, kas būs nepieciešama gadījumā, ja viņš paliks bez darba, piemēram, kā iespējams nokārtot bezdarbnieka pabalstu, kad un kā varēs reģistrēties kā bezdarbnieks.

Tāpat būtu vēlams noskaidrot, kādi ir bezdarbnieka pienākumi un tiesības.

Kočāne arī aicina cilvēkus, kuri domā par darba vietas maiņu, ielūkoties vakanču portālos. Tādā veidā var iegūt izpratni par to, kas notiek darbinieka vēlamajā profesijā, darbības jomā un dzīvesvietas tuvumā.

Varbūt vajadzēs pamācīties

Ir vēl labāk, ja izdodas izpētīt vakancēs minētās prasības. "Tad var piedzīvot pārsteigumus. Piemēram, desmit gadus cilvēks ir strādājis par traktoristu, bet traktortehnikas vadītāja sludinājumā pie prasībām minētas ne tikai atbilstošās tiesības, bet arī labas datora lietošanas prasmes. Izrādās, ka ir darba devēji, kuriem ir moderna tehnika, kurā datora lietošanas prasmes ir ļoti būtiskas. Varbūt cilvēks visu laiku ir strādājis tikai ar švaku traktortehniku, kā arī prot to remontēt un viņam ir labas autoatslēdznieka prasmes un metināšanas iemaņas, bet viņam nav labas datora lietošanas prasmes. Tad jādomā, kurā brīdī un kā cilvēks mēģina tās iegūt. Vai tajā brīdī, kad viņš ir atbrīvots no amata, vai arī tad, kad viņš vēl strādā un viņam ir ienākumi?"

Kočāne norādīja, ka ir dažādas iespējas, kā strādājošiem cilvēkiem iegūt labu izglītību un uzlabot savas prasmes un zināšanas. Mūsdienās daudzos amatos svarīgas ir arī komunikācijas prasmes. Arī traktoristam var būt jāprot precīzi sazināties ar kolēģiem.

Arī autovadītāja apliecība šodien ir nepieciešama ļoti daudzās darba vietās. Autovadītāja apliecība un labas autovadīšanas prasmes nodrošinās arī iespēju nokļūt uz darbu, kas atrodas tālāk no dzīves vietas.

Sakārtot izglītības dokumentus

Lasot darba sludinājumus, redzams, kādi dokumenti vajadzīgi. Visbiežāk pieprasa CV. Ņemot vērā, ka šobrīd ir ierobežotas iespējas tikties klātienē ar potenciālajiem kandidātiem, CV ir ļoti liela nozīme.

Tāpat potenciālais darba devējs bieži lūdz iesniegt motivācijas vēstuli un izglītības dokumentus. "Ja mans vidusskolas diploms ir palicis iesniegts tehnikumā, kuru es nepabeidzu un no kura neizņēmu dokumentus, tad man rodas problēmas - es to nevaru iesniegt nākošajam darba devējam."

Vai arī cilvēka augstākā izglītība, kas iegūta pagājušā gadsimta 80. vai 90.gados derēja esošajam darba devējam, bet neder jaunajā pozīcijā. Iespējams, cilvēkam vajadzēs pielīdzināt viņa izglītības līmeni atbilstoši mūsdienu prasībām. Tāpēc labāk laicīgi sakārtot izglītības dokumentus.

Der arī pārdomāt, kādās apmācībās jau cilvēks ir piedalījies, kādas zināšanas un prasmes tajās iegūtas. Piemēram, darba devējs ir nodrošinājis apmācību darbā ar autoiekrāvēju. Pēc atbrīvošanas ne vienmēr darba devējs iedod līdzi apliecību, bet nākošais darba devējs var prasīt šo prasmju dokumentāru apliecinājumu.

CV nevajag rakstīt visu

Pirms darba meklēšanas vajadzētu sagatavot savu CV, lai nerastos situācijas, kad cilvēks dodas uz tikšanos ar darba devēju, bet CV viņam vispār nav. "Vislabāk būtu, ja uz tikšanos ar darba devēju ņemtu līdzi mapītē savu CV, ko var atstāt darba devējam."

Lai uzrakstītu labu CV, var izmantot dažādus internetā atrodamos paraugus un ieteikumus. "Bet jāpatur prātā, ka tas ir ne tikai pašizpētes un savas biogrāfijas (darba un dzīves pieredzes) apkopojums, bet arī mārketinga rīks, kā cilvēks parāda sevi darba devējam, kā cilvēks sevi pārdod darba tirgū."

"Uzņemoties atbildību par savu dzīvi, darba tirgū ir jādodas kā pilnvērtīgam pārdevējam pie darba devēja, kuram ir nepieciešamība pēc manām prasmēm, zināšanām. CV ir jāatspoguļo tieši darba devējam interesējošā informācija," NVA pārstāve ieteica.

CV noteikti nevajadzētu apkopot visu informāciju par savu dzīvi, bet gan vajadzētu koncentrēties uz galvenajām lietām, kas varētu būt noderīgs nākamajā darbā un kas varētu ieinteresēt darba devēju.

Tā kā nākotnē lielajos uzņēmumos CV atlasē varētu iesaistīties mākslīgais intelekts, tad īpaši svarīgi, lai šajā dokumentā būtu atspoguļotas visas lietas un atslēgvārdi, kas varētu būt svarīgi darba devējam.

Pieklājīga e-pasta adrese

Sazinoties ar darba devēju, vajadzētu izmantot pieklājīgu un lietišķu e-pasta adresi. Piemēram, e-pasta adresei nevajadzētu būt saulite123@ vai kakitis_pukainitis@. Lai gan diezgan bieži cilvēki privātām vajadzībām izmanto šīs e-pasta adreses, tomēr lietišķā saziņā vajadzētu citu e-pastu. Ļoti izplatīts un ērts variants ir e-pasta adresē iekļaut vārdu un uzvārdu: vards.uzvārds@. 

Ir svarīgi, lai e-pasta adrese būtu lietišķa, bet, plaši skatoties, daudz būtiskākas ir cilvēka kompetences, zināšanas, prasmes un personības īpašības, karjeras konsultante sacīja.

Pusplikas bildes soctīklos

Mūsdienās darba devēji var iepazīties ne tikai ar darbinieka iesniegtajiem dokumentiem, bet arī aplūkot viņa sociālo tīklu aktivitātes. Darba devējs var dot priekšroku darbiniekam, kuram ir foršs profils, nevis cilvēkam, kurš soctīklos publicējis puspliku un iereibušu draugu un ģimenes locekļu bildes.

"Ir jādomā, kādu informāciju mēs par sevi publicējam. Sociālie tīkli šobrīd vairs nav tikai manu draugu loks. Tā ir jebkuram pieejama informācija," Kočāne atgādināja.

Draugu lielā nozīme

Jūtoties nedroši savā esošajā darba vietā, cilvēkam ieteicams apdomāties, kādi ir viņa draugi, paziņas, domu biedri, kas, iespējams, varētu palīdzēt atrast citu darba vietu. Arī ģimenes locekļi var palīdzēt. Vecāki var aicināt palīgā savus pieaugušos bērnus. Piemēram, kāda 57 gadus veca sieviete dēla ietekmē sāka mācīties programmēšanu, kas viņai nākotnē dos priekšrocības, meklējot citu darbu.

Arī vaļasprieku domubiedri, piemēram, kora dalībnieki, var sniegt atbalstu, meklējot jaunu darba vietu. Kaut arī šobrīd, pandēmijas laikā, tikšanās ir ierobežotas, tomēr var savu vēlmi pēc jaunas darba vietas ierakstīt "WhatsApp" grupās.

Citi šobrīd lasa

Kārlis Lācis un sievas faktors: "Vīriešiem pēc 40 mīlestība ir... pieaugusi"
Picas pagatavošanas automāts Romā izbrīna un pat dzen šausmās itāļus 3
VIDEO: Baiba Sipeniece pilda solījumu un lec Daugavā 4
Tēmas: Covid-19, WhatsApp
Skatīt visus komentārus

И она туда же! Жена Игоря Вдовина повторила фирменное фото его бывшей возлюбленной Волочковой

"Ситуация пока острая": Ольга Бузова выложила первое фото из больницы