Advokāte skaidro: kā atgūt negodīgam cilvēkam aizdoto naudu
"Pirms gada savam draugam aizdevu 7500 eiro. Viņš bija nolēmis pirkt kravas automašīnu un nopelnīt, to tālāk pārdodot. Diemžēl nepamanīju, ka draugam jau bija izveidojusies atkarība no narkotikām. Naudu viņš man neatdeva. Naudu aizdevu bez parādzīmes, visu summu skaidrā naudā. Ir cilvēki, kuri zina par šo darījumu, taču naudas nodošanas brīdī neviena klāt nebija. Vai es varu vērsties tiesā un civiltiesiskā kārtībā piedzīt šo parādu? Vai varu iesniegt policijai iesniegumu?" jautā žurnāla "Likums un Taisnība lasītāja.
Konsultē zvērināta advokāte Guna Kaminska
Lai iesniegtu civilprasību tiesā, ir jābūt rakstveida pierādījumam – aizdevuma līgumam vai parādzīmei. Noderēs arī bankas izdruka par naudas pārskaitījumu, kurā norādīts maksājuma mērķis – aizdevums.
Ja arī būtu bijuši liecinieki, kuri redzēja naudas nodošanu, tikai ar liecinieku liecībām, lai aizdevuma fakta pierādītu tiesā, nepietiks.
Vai ir vērts rakstīt iesniegumu policijai? Tautā saka, ka papīrs pacieš visu, un neviens nevar jums liegt rakstīt iesniegumu policijai. Taču, visticamāk, policija kriminālprocesu šajā gadījumā neierosinās, norādot, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums un šīs attiecības jārisina civiltiesiskā ceļā.
Parādam iestājies 10 gadu noilgums
2007. gadā savam paziņam aizdevu naudu, vairākus tūkstošus, uz vienu gadu. Noslēdzām aizdevuma līgumu, kurā rakstīts, ka visi strīdi jārisina šķīrējtiesā. Taču 2008. gadā, kad vajadzēja atdot naudu, aizdevuma saņēmējs aizbrauca uz ārzemēm un viņa atrašanās vieta man līdz šai dienai nav zināma. Kā man atgūt aizdoto naudu?
Diemžēl ir iestājies noilgums. Civillikuma 1895. pantā rakstīts: “Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.”
Taču atgādinājums pārtrauc noilguma tecējumu. Labs risinājums ir ievietot sludinājumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Sludinājumā norādiet parādnieka vārdu un uzvārdu, personas kodu, jums zināmo pēdējo deklarēto dzīvesvietas adresi un prasiet atdot parādu.
Tas nekas, ka parādnieks, visticamāk, neizlasīs šo sludinājumu. Jums būs pierādījums, ka esat rakstveidā atgādinājis par parādu, un desmit gadu noilgumu sāks skaitīt jau no sludinājuma publicēšanas dienas. Pēc vairākiem gadiem varēsiet publicēt atkārtotu sludinājumu, un tā joprojām, lai noilgums nekad neiestātos.
Varat arī nosūtīt ierakstītu vēstuli uz pēdējo zināmo parādnieka deklarēto dzīvesvietu. Pasta čeks kalpos par pierādījumu. Vēl viens veids, kā atgādināt par parādu, ir vērsties ar iesniegumu policijā, sev paturot otru iesnieguma eksemplāru ar atzīmi par saņemšanu.
Pēc 10 gadiem noziedznieks ir brīvs kā putns gaisā
Vai noilgums attiecas arī uz krāpnieku, kurš ir izkrāpis naudu?
Noilgums ir arī kriminālatbildībai. Krimināllikuma VI nodaļā Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda 56. pantā Kriminālatbildības noilgums rakstīts, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks: divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas; pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas; desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas; piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru var piespriest mūža ieslodzījumu.
Lūk, gadījums no dzīves. Bija sākts kriminālprocess par zādzību, un policija bija atradusi aizdomās turamo. Noilgums izbeidzas ar apsūdzības uzrādīšanu, taču lietas izmeklēšana vēl nebija pabeigta, un prokurors viņam nebija uzrādījis apsūdzību.
Zaglis aizbrauca uz ārzemēm, kur, neviena netraucēts, nodzīvoja desmit gadus. Kad pēc nozieguma izdarīšanas bija pagājuši desmit gadi un viena diena, viņam piezvanīja advokāts: “Brauc mājās, tev vairs neko nevar padarīt!”
Zaglis atgriezās Latvijā, tūdaļ aizgāja uz policiju, kur saņēma izziņu par to, ka kriminālprocess ir izbeigts noilguma dēļ. Tagad viņš likuma priekšā ir balts un nevainīgs un var baudīt dzīvi brīvībā...
Desmit gadu noilgums attiecas arī uz krāpšanu. Piemēram, ja aizdevējam izdotos pierādīt, ka nauda no viņa ir izkrāpta, arī tad pēc desmit gadiem būs iestājies noilgums.
Parādnieks slēpjas ārzemēs
Ko darīt, ja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu, taču parādnieks slēpjas ārzemēs un viņa atrašanās vieta aizdevējam nav zināma?
Ja parādniekam Latvijā pieder kāds nekustamais īpašums, parādu var viegli piedzīt. Piedziņu nodod zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš šo īpašumu var pārdot izsolē.
Ja parādniekam nav īpašumu Latvijā, tad situācija kļūst sarežģītāka. Parāda piedziņa jāuztic tiesu izpildītājam viņa dzīvesvietas valstī. Iespējams, ka būs nepieciešama Latvijas tiesas sprieduma atzīšana tajā valstī.
