Aizsaulē devies gleznotājs, mākslas kritiķis Andrejs Ģērmanis

Andreja Ģērmaņa rokrakstu glezniecībā raksturo stilistiska noturība un stabilitāte, kā arī vēlme saglabāt un paplašināt tonālās, gleznieciskās realitātes robežas. Autors strādājis klusās dabas, portreta, ainavas žanros, veidojis darbus eļļas, akvareļa, agrīnajā posmā arī oforta tehnikās. Darbiem raksturīga stabila kompozīcija un brīvs, gaišos toņos risināts modernisma kolorīts, vēsta Latvijas Mākslinieku savienība.

Jāatzīmē, ka Andrejs Ģērmanis glezniecībā radīja savu reālistisku, dabas ekspresīvā vērojumā balstītu, gaisīgi būvētu izteiksmes stilistiku. 20.-21. gs. mijā Latvijas mākslas lauku caurstrāvoja vairākas ambiciozas postmodernās stilistiskas plūsmas. Autoram bija iespēja izvēlēties asociatīvās tēlainības, postmodernisma nosacītības valodu, tomēr, mainoties mākslinieka daiļrades posmiem, saglabājās impresionistisks un pozitīvs tonālais pieskāriens. Andreja Ģērmaņa mākslas tēlu un formu veidojoša metode ir autora radošo darbību raksturojoša un tai ir liels lokālā skatītāja atbalsts.
Andrejs Ģērmanis un viņa dvīņu brālis Juris Ģērmanis dzimuši bibliogrāfa, LZA Vēstures institūta darbinieka Artūra Ģērmaņa ģimenē. 

 Andrejs Ģērmanis no 1952. gada mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Edgars Iltners (1925-1983; JRRMV pedagogs 1956-1961), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Eduards Jurķelis (1910-1978; JRRMV, vēlāk RLMV gleznošanas pedagogs 1945-1978), Harijs Blunavs (1924-2006; JRRMV pedagogs 1957-1991), Gunārs Ezernieks (1932-2019; JRRMV pedagogs 1962-1965), Vitālijs Karkunovs (1925-2006; JRRMV pedagogs), Ivars Andris Vijups (1934-2006; JRRMV pedagogs 1961-2005, direktors 1994-1996), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Vasilijs Šelkovs (1923-2013; JRRMV pedagogs 1956-1962), kā arī Marta Urbāne (JRRMV pedagoģe), Silvija Jēgere (1921-2008; JRRMV pedagoģe) u.c. 
 Andrejs Ģērmanis absolvēja JRRMV 1959. gadā ar diplomdarbu - gleznu “Strādnieki” (58x106 cm) un viņam līdzās JRRMV absolvēja kursabiedri, topošie gleznotāji: Lija Būmane (1940-1990), Daina Riņķe (1941-2023), Juris Pudāns (1941-2017) ar diplomdarbu - gleznu “Ierakumos” (100x120 cm), gleznotājs un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, vitrāžiste Nora Cēsniece ar diplomdarbu - gleznu “Stikla fabrika” (84x100 cm), Andris Melbārdis, Maija Ciparsone (Ģērmane) u.c. 
No 1959. gada Andrejs Ģērmanis turpināja iegūt izglītību Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare). LMA pedagogi tolaik bija: katedras vadītājs Vladimirs Kozins (1922-2023; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1995), Eduards Kalniņš (1904-1988; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1945-1988), Leo Svemps (1897-1975; LMA glezniecības pedagogs 1940-1941, 1944-1975, rektors 1961-1975), Nikolajs Breikšs (1911-1972; LMA pedagogs 1945-1972), Ārijs Skride (1906-1987; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1942-1964), Konrāds Ubāns (1893-1981; LMA pedagogs 1925-1981), Indulis Zariņš (1929-1997; LMA Glezniecības katedras pedagogs 1962-1997, rektors 1988-1997), Vilis Ozols (1929-2014; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs 1961-1989, Glezniecības katedras vadītājs 1989-1991, pasniedzējs līdz 1999), Valdis Dišlers (1922-2011; LMA Zīmēšanas katedras pedagogs no 1953, rektors 1976-1986) u.c.

Andrejs Ģērmanis LMA Glezniecības nodaļu absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu – “Studentes”, vadītājs, gleznotājs Eduards Kalniņš. Ar viņu kopā LMA Glezniecības nodaļu pie vadītāja Eduarda Kalniņa absolvēja Iraida Zariņa (1939-1967) ar diplomdarbu “Ģimene”, Lija Būmane ar diplomdarbu “Rudens raža”, Daina Riņķe ar diplomdarbu “Saule”, Gunārs Cīlītis (1927-2007) ar diplomdarbu “Pie grāmatu galda”, Skaidrīte Elksnīte (1929-2002) ar diplomdarbu “Peldbaseinā”.
Andrejs Ģērmanis bija arī pedagogs un vadīja bij. Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas glezniecības studiju (1979-1984), tag. Rīgas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde”.

Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1965. gada. Autora darbi bijuši eksponēti Vissavienības diplomdarbu izstādē (1966, Maskava, Krievija), LMS ikgadējās izstādēs “Mākslas dienas” un “Rudens” (1967, 1968, 1981, 2000), izstādē “Plūstošās smiltis” (Tukuma Mākslas muzejs), Jūrmalas mākslinieku darbu izstādē (2010, Rīgas Sv. Pētera baznīca) u.c. Mākslinieks piedalījies LMS muzeja darbu izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” (2017, LMS galerija, “Rotko muzejs”, Daugavpils) u.c. 
Andrejs Ģērmanis rīkojis personālizstādes: “Andrejs Ģērmanis. Grafika. Gleznas” (1979, Republikāniskais Zinību nams, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle), “Andreja Ģērmaņa darbu izstāde” (1986, Republikāniskais Zinību nams), “Es dzīvoju Bigauņciemā” (2000, galerija “Rīgas Galerija”), “Akvareļi” (2011, Jūrmalas pilsētas muzejs), “Retrospekcija” (2020, Jūrmalas Kultūras centrs) u.c.

Mākslinieks piedalījās radošo grupu darbā PSRS Mākslas fonda Jaunrades namos - “Seņeža” (1967, Krievija), T.Zaļkalna Jaunrades namā Dzintaros, Jūrmala (1974, 1975, 1979, 1989) u.c.

No 1974. gada Andrejs Ģērmanis pievērsās mākslas kritikai, veidoja izstāžu aprakstus (Baltijas republiku tēlniecības kvadriennāle 1972, 1976) un mākslinieku Maijas Tabakas, Viktorijas Pelšes, Aivara Gulbja, Valda Villeruša, Gunāra Kroļļa u.c. daiļrades analīzi LMS Mākslas fonda izstāžu daļā (1974-1975), žurnāliem “Lauku dzīve” (1979-1983), “Studija” (1998-2008), laikrakstiem “Literatūra un Māksla Latvijā”, “Literatūra. Mākslas. Mēs”. Mākslinieks veidojis tekstus mākslas izstāžu katalogiem: “Ērika Gulbe” (1976, LPSR Mākslas fonda Izstāžu daļa), “Leons Kalniņš” (1980, “Turaidas muzejs”), “Edgars Valdmanis” (2002), “Kārlis Veitners” (2007).

Par Andreja Ģērmaņa daiļradi izveidots izdevums “Andrejs Ģērmanis. Gleznas. Akvareļi. Zīmējumi” (2017, “Madris”).
Andrejs Ģērmanis bija LMS biedrs kopš 1969. gada un rekomendācijas uzņemšanai viņam izsniedza gleznotājs, mākslas zinātnieks Romis Bēms (1927-1993), gleznotāji Edvards Grūbe (1935-2022), Laimdots Mūrnieks (1922-2011). No 1982.-1985. gadam Andrejs Ģērmanis darbojās LMS Glezniecības sekcijas birojā.

Andrejs Ģērmanis bija Tukuma mākslinieku kopas biedrs no 1996. gada un Jūrmalas mākslinieku kopas biedrs no 1998. gada (vadītājs no 2001).

Mākslinieka ieguldījums vizuālajā mākslas jomā novērtēts ar nozares balvām: LMS balvas mākslas kritikā (1969, 1971, 1981), Jūrmalas pašvaldības “Gada balva” (2002), Jūrmalas pilsētas domes Atzinības raksti (2006, 2008).
Andreja Ģērmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Lapmežciema muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Viesītes muzejā “Sēlija”, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Zviedrijā u.c.

Jauns.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājēja tuviniekiem un viņa talanta cienītājiem.