
Ukraiņu armijas snaiperes, arī no Baltijas valstīm un Polijas "ciniski" šauj krievu karavīriem zem jostasvietas, žēlojas okupantu ģenerālis

Ukrainas armijas snaiperes, kuru skaitā esot gana daudz pārstāvju no Baltijas valstīm un Polijas, izceļas ar īpašu nežēlību pret Krievijas karavīriem, izdevumam “aif.ru” paziņoja Krievijas ģenerālleitnants Sergejs Lipovojs.
“Viņas uzvedas ārkārtīgi izsmalcināti, ciniski, nežēlīgi attiecībā uz mūsu karavīriem. Ja kāds mūsu karavīrs nonāk snaiperes tēmēklī, viņa to nekavējoties nenogalina, bet ievaino, turklāt vienmēr šauj zem jostasvietas,” žēlojās okupantu ģenerālis. “Ar tādu aprēķinu, lai viņam palīgā nāktu viņa biedri. Un tad sākas visu viņa glābēju iznīcināšana. Un snaiperes nez kādēļ vienmēr zem jostasvietas.”
Šādas “ļaunās snaiperes” ir ne tikai vietējās, bet arī atbraukušās no citām valstīm, galvenokārt Baltijas valstīm un Polijas. “Algotnes nāk uz Ukrainas bruņotajiem spēkiem no visām Eiropas valstīm, bet galvenokārt no Polijas, Baltijas valstīm, ja runājam par snaiperiem. Baltijas valstīs ir attīstīts slēpošanas sports, un visi sportisti, kuri vairs nevar piedalīties sacensībās, paraksta līgumu. Lielas naudas meklējumos viņas ierodas šeit, cerot nopelnīt vairāk un atgriezties atpakaļ. Bet ne visām izdodas to izdarīt. Turklāt algotnes Ukrainas bruņotajos spēkos ir arī kā sapieres un tās, kas prot rīkoties ar sarežģītu kaujas tehniku, kas ir paredzēta tieši maksimāla kaitējuma nodarīšanai,” okupants neslēpa sašutumu.
Ģenerālis paziņoja, ka notveršanas gadījumā šis algotnes līdz cietumam var nemaz nenodzīvot. “Nav retums, ka kopā ar Ukrainas kaujiniekiem gūstā tiek sagūstīti arī algotņi vai algotnes. Taču kad izrādās, ka algotņi ieradušies šeit, lai pelnītu naudu ar mūsu karavīru asinīm, bieži vien viņi līdz tiesai nenonāk. Tāpēc, kad viņi paraksta līgumu un dodas šeit, protams, viņiem maksā lielu naudu, taču viņi nesaprot savu lielo risku. Retajiem izdodas izvairīties no atbildības. Ja ne uzreiz, tad sekas viņus agri vai vēlu sasniegs. Es nedomāju, ka viņi ir īpašs mērķis mūsu spēkiem, jo nav svarīgi, vai algotnis ir vīrietis vai sieviete. Galvenais ir tas, ka tas ir algotnis, un viņi tiek iznīcināti vispirms,” stāstīja ģenerālis.
Ja kāda algotne jau aizmuguriski ir notiesāta, viņu gaida sūrs liktenis. “Ja viņu sagūstīs un viņa nonāks līdz oficiālajai notiesāšanas procedūrai, tad jebkurā gadījumā būs jāveic nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kas apstiprinātu, ka tieši viņa ir pastrādājusi noziegumus. Bet tas ir tīri formāli, jo spriedums jau ir, viņu nosūtīs izpildīt sodu, tā ir oficiālā daļa. Neoficiālā daļa — ja viņu sagūstīs “speciālās militārās operācijas” zonā, tad viņai būs neapskaužams liktenis. Parasti algotnes piedalās kā snaiperi, bet tādas neatstāj dzīvas. Ja viņu sagūstīs kaut kur ārpus kaujas zonas, tad ir iespēja, ka viņa var nonākt ieslodzījuma vietā un izciest savu sodu. Citu variantu nav.”