Ja maksā tikai par nostrādātajām stundām, minimālā alga var arī nespīdēt
Ja darba ņēmējs noslēdzis darba līgumu, ka viņš algu saņems par summēto darba laiku vai tikai nostrādātajām darba stundām, tad viņš minimālo mēnešalgu var arī nesaņemt. To piedzīvojusi dienesta viesnīcas dežurante Miranda, jo tagad, pandēmijas laikā, tā brīvdienās vairs nestrādā, kā tas bija pirmskrīzes laikā.
“Strādāju par dežuranti dienesta viesnīcā. Sākot ar janvāri, izmainīja darba maiņu grafiku. Tagad piektdienās darba laiks ir līdz pulksten 16.00, bet, ja pēc grafika darbs iekrīt sestdienā, tad tā ir brīva. Savukārt, ja maiņa iekrīt svētdienā, tad darbs sākas pulksten 16.00. Līdz ar to man ir arī mazāk darba stundu, jo brīvdienās viesnīca vairs nestrādā.
Janvārī pēc grafika nostrādāju 129 stundas, bruto alga bija 486,80 eiro. Februārī nostrādātās stundas ir vēl mazāk.
Pēc darba līguma skaitās, ka man ir summētais darba laiks. Un līdz ar to jautājums: kā man nopelnīt vismaz minimālo darba algu? Apkopēji un citi, kas saņem minimālo darba algu, taču arī nestrādā sestdienās un svētdienās, bet minimālo algu tomēr saņem,” žurnālam “Likums un Taisnība” jautā Miranda.
Atbild Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa: “Darba likumā nošķirtas divas algu sistēmas - laika alga un akorda alga. Ja līdzēji vienojas par laika algu, darba līgumā to var noteikt kā mēnešalgu vai kā stundas algas likmi.
Atbilstoši Darba likuma 61. panta pirmajai daļai minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Šī panta otrajā daļā noteikts, ka minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši valdības 2015. gada noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2. punktam šogad minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 500 eiro. Minimālā stundas tarifa likme aprēķināma, ievērojot šo noteikumu 3. punktā ietverto formulu (minimālā stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula pieejama Labklājības ministrijas interneta vietnē: www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).
No Mirandas sniegtās informācijas nav konstatējams, vai darbiniecei ir nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju vai nepilns darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, un kāds ir noteikts pārskata periods.
Saskaņā ar Darba likuma 140. panta pirmo daļu, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku vai tā pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
Arī summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam ir pienākums ievērot Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktā noteikto pienākumu darba līgumā norādīt nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku. Darba likuma 140. panta pirmajā daļā noteikts, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, tad darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu. Darbinieks un darba devējs darba līgumā var vienoties par pārskata perioda ilgumu, taču ne ilgāku par trim mēnešiem, bet darba koplīgumā – ne ilgāku par 12 mēnešiem. Ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis.
Ja darbiniekam noteikts darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, darba devējs darba laiku katrā darba dienā nosaka ar darba grafiku. Saskaņā ar Darba likuma 140. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums darbinieku ar darba grafiku laikus iepazīstināt.
Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, darba devējs mēnešalgu var aprēķināt, stundas algas likmi reizinot ar attiecīgajā kalendārajā mēnesī faktiski nostrādāto stundu skaitu. Tādējādi gadījumā, ja darbiniekam noteikts, piemēram pārskata periods kas garāks par mēnesi, un vienā mēnesī darbinieks ir nostrādājis 129 stundas, nopelnītā mēnešalga var būt mazāka nekā minimālā darba alga. Darbiniekiem, kuriem noteikta summētā darba laika uzskaites sistēma un kuri pārskata periodā, kas ir garāks par vienu mēnesi, nostrādājuši visu normālā darba laika ietvaros noteikto darba laiku (stundas), darba devējs nodrošina, ka aprēķinātās darba algas kopsumma pārskata perioda beigās nav mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, reizinot ar mēnešu skaitu pārskata periodā.
Darbiniekiem, kuriem noteikts nepilns darba laiks, minimālo mēneša darba algu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam attiecībā pret minēto Ministru kabineta noteikumu 2. punktā minēto minimālo mēneša darba algu”.
