Valdības partneri nāk klajā ar saviem, "efektīvākiem risinājumiem" Covid-19 ierobežošanai

Kā zināms, Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem. Valdība šos priekšlikumus skata otrdien, 9. martā. 

Kopīgajā paziņojumā par priekšlikumiem, kurus trešdien, 10. martā, paredzēts prezenēt Stratēģiskās vadības grupā, teikts: "Ārkārtējā situācija un līdzšinējie ierobežojumi Latvijā nav spējuši strauji samazināt inficēto un saslimušo cilvēku skaitu. Līdzšinējā pasaules pieredze rāda, ka ar visu iedzīvotāju, kuru vidū pārsvarā ir veseli cilvēki, ekonomiskās, sociālās un kultūras kā arī citu ikdienas aktivitāšu ierobežošanu izdodas panākt īslaicīgu situācijas uzlabošanos, kam pēc ierobežojumu atcelšanas seko nākošais epidēmijas apjomu pieaugums."

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda: "Dažādu aktivitāšu ierobežošana nešaubīgi iedragā gan Latvijas ekonomiku ar visu no tā izrietošo, gan rada pietiekami nozīmīgas cita veida negatīvās sekas. Pandēmija jau ilgst vairāk kā gadu un sabiedrība ir nogurusi no šīs situācijas un ierobežojumiem. Savukārt dažādie kompensējošie finanšu atbalsta rīki būtiski palielina Latvijas valsts parādu, tādējādi šodienas situācija lielā mērā risinās uz nākotnes izaugsmes un labklājības rēķina. Ņemot vērā minēto, cīņā ar Covid-19 ir jāmaina paradigma."

Valdības partneri piedāvā ieviest šādus pasākumus: 

1. Jāmaina Covid-19 apkarošanas paradigma – izolēt inficētos, ne veselos. Tā vietā, lai veselos iedzīvotājus izolētu no inficētajiem, nepieciešams pilnvērtīgāk izolēt riska grupu (inficētos un viņu kontaktpersonas) no veselajiem. Latvijas gadījumā tas nozīmētu apmēram 10 000 cilvēkiem nodrošināt izolēšanu no veselajiem, ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Šajā nolūkā nepieciešamais:

• Karantīnas hoteļi. Jāpanāk, ka identificētās ar Covid-19 inficētās personas, kurām nav nepieciešama hospitalizācija, pamatā atrodas sertificētos karantīnas hoteļos, kuros uzturēšanās izdevumus, ieskaitot ēdināšanu, sedz valsts. Cilvēki var atrasties arī citās pašizolācijas vietās, bet šajos gadījumos jāpastiprina kontrole un jāpaaugstina sodi pārkāpuma gadījumā;
• Ātrums kontaktpersonu apzināšanā un apstiprināšanā. Maksimāli ātra kontaktpersonu identificēšana un apziņošana ir kritiski svarīga Covid-19 ierobežošanā, tāpēc šajā jomā jāpastiprina kapacitāte;
• Atbalsta serviss. Tā kā riska grupai jāizolējas, var izveidoties cilvēku grupa, kuriem nepieciešama palīdzības no malas, lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamo – pārtiku, higiēnas un saimniecības lietas, zāles u.tml. Šajā nolūkā jāveic darbs, lai noskaidrotu šādas situācijas un jāizveido atbalsta struktūra un sistēma. Iespējams, šeit daudz var līdzēt brīvprātīgo darbs un NVO iesaiste;
• Slimības lapas Covid-19 gadījumā jāapmaksā 100% apmērā. Šobrīd cilvēki saņem slimības pabalstu 80% apmērā no darba samaksas. 20% ieņēmumu samazinājums var demotivēt testēties vai norādīt kontaktpersonas, jo īpaši, ja šie cilvēki ir asimptomātiski vīrusa nēsātāji.

2. Jāizmanto pielāgošanās stratēģija. Tas nozīmē mainīt pieeju no "katram gadījumam labāk ierobežot",  uz "ko un kā varam droši vai drošāk". Lai šādu pieeju īstenotu, nepieciešama "ķirurģiskāka" ierobežojumu taktika, lai atrastu efektīvākos ierobežojumus. Tas nozīmē:

• Izvērtējot. Izstrādājot katru ierobežojumu, veic kompleksu izvērtējumu (Ietekme uz: 1) Covid-19 izplatību; 2) ekonomiku;  3) sabiedrības uzvedību un veselību; 4) spēju ieviest un izkontrolēt). Novērtējumam, cik iespējams, jāizmanto citu valstu pieredze, zinātnē konstatētais un Latvijas dati;
• Pa porcijām. Ierobežojumu politiku vienlaikus mainīt nepilnā spektrā. Tas nepieciešams, lai spētu novērtēt, kas strādā. Prioritāro secību izvēlas, ņemot vērā minēto komplekso izvērtējumu.
• Pa soļiem: nozare kopā ar nozares ministriju izstrādā un ar Veselības ministriju saskaņo drošības protokolu; pilotprojekts (ierobežotā apjomā) 2-3 nedēļu garumā, lai pārbaudītu šīs metodes darbībā; metodes attiecina uz plašāku spektru.

3. Jākāpina testēšanas apjoms un jātestē proaktīvi. Partneru ieskatā testēšanai būtu jānotiek 24 stundu režīmā, kopumā nodrošinot ne mazāk kā 25 000 testu veikšanu vienas diennakts laikā, lai nodrošinātu to, ka tiek maksimāli identificēti kā ar Covid-19 sasirgušie, tā arī asimptomātiskie vīrusa nēsātāji.

Īpaši regulāri testējamas tās iedzīvotāju grupas, kuriem raksturīga intensīva kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem (medicīnas, izglītības iestāžu, bērnudārzu, kā arī aprūpes centru personāls, tirdzniecības un aptieku darbinieki, transporta uzņēmumu darbinieki u.tml.). Plaši izmantojami ātrie testi, specializētie testi bērniem, kā arī darba kolektīvu testēšana. Pastāvīgi jāmonitorē Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība Latvijā.

4. Jāmazina inficēšanās riski sabiedriskajā transportā. Veicami papildu pasākumi, lai mazinātu inficēšanās risku sabiedriskā:

• Atlaižu politika. Iekšpilsētu pārvadājumos nepieciešams pārskatīt atlaižu politiku, vai nu uz laiku atceļot atlaides noteiktu kategoriju braucējiem (piemēram bērniem, kamēr skolas nestrādā klātienē), vai tās atļaujot tikai laikos, kad ir mazāk blīvs pasažieru skaits;
• Reisu skaits. Iekšpilsētu pārvadājumos nodrošināt lielāku reisu skaitu populārākajos maršrutos;
• Piepildījums. Samazināt atļauto piepildījumu līdz 25%. Izstrādāt pasākumus, kā nodrošināt šo prasību ievērošanu.
• Gaisa kvalitāte. Nepieciešams izstrādāt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai (piemēram, veicot sabiedriskā transporta ventilācijas sistēmu regulāru tīrīšanu un salona dezinfekciju, izvietojot sabiedriskajā transportā attīrošos ultravioletā starojuma jonizējošos filtrus, ieviešot obligātu prasību pieturvietās noteiktu laiku vēdināt transporta līdzekli vai tml.).

5. Pastiprināti jākontrolē gaisa kvalitāte telpās. Gaisa telpas higiēna un drošība ir jāuzlabo visās sabiedriskās iestādēs un mācību iestādēs. Īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības aprūpes iestādēm un sociālajiem aprūpes centriem, jo zināms, ka tās ir vienas no specifiskām infekcijas izplatīšanās vidēm, kuru var skaidrot ne tikai ar tiešo kontaktu, bet arī ar vīrusa cirkulāciju gaisa aerosolā. Šajās iestādēs elpojamā gaisa bioloģiskās drošības monitorings un oglekļa dioksīda koncentrācijas monitorings ir obligāts. Jānodrošina pietiekama ventilācija, regulāra ventilācijas sistēmu tīrīšana un jonizējošo gaisa filtru izmantošana. Gaisa kvalitātes kontrole jāveicina arī privātajā sektorā.

6. Mazināt Covid-19 ievešanu. Uz valsts robežām jāpastiprina robežu šķērsojošo personu kontrole, nepieļaujot iebraukšanu bez "svaigas" (72h) Covid-19 rezultātu uzrādīšanas. Latvijas valstspiederīgajiem jāaizliedz nebūtiskā ceļošana ārpus Latvijas.

7. Jāsakārto masku un respiratoru izmantošana. Jānosaka individuālās aizsardzības līdzekļu (masku un respiratoru) standarti noteiktajām vajadzībām (lietošana sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās, skolās, skaistumkopšanā u.tml.), jānodrošina, ka tirgotājs apliecina to atbilstību noteiktajam izmantošanas veidam, savukārt, PTAC izlases kārtībā kontrolē šo prasību izpildi. 

8. Vakcinācija kā augstākā prioritāte. Jādara viss iespējamais, lai brīvprātīgā vakcinācija Latvijā notiktu maksimāli ātri un aptveroši, nodrošinot vakcīnu dažādību. Pēc partneru ieskata, pietiekami augsta prioritāte vakcinācijai jāparedz arī tautsaimniecības interesēm un savlaicīgi jānodrošina vakcinācija no inficēšanās viedokļa riskantajās profesijās un uzņēmumos.

9. Aktīvāk skaidrot sabiedrībai. Nepieciešams aktīvāk izskaidrot sabiedrībai gan noteiktās kārtības loģiku un pamatojumu, gan notikumu attīstības scenārijus un to priekšnoteikumus, gan individuālās aizsardzības līdzekļu praktisko lietošanu, gan veselības mācības pamatus cilvēku imūnsistēmas uzlabošanai, gan nepieciešamību lejupielādēt aplikāciju “Apturi Covid”, gan vakcinācijas un citus ar Covid-19 saistītos jautājumus.

Kā ziņots, valdība 9.martā varētu skatīti divus Operatīvas vadības grupas piedāvātos scenārijus: A un D.