Meklē aizraujošu darbu? Ir piedāvājums... Latvijai piedāvā iziet kosmosā
Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā mūsu valsts iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties astronautu atlasē.
Eiropas Kosmosa aģentūra meklē karjeras astronautus, kuri būs pilnas slodzes darbinieki un piedalīsies vismaz četrās līdz sešās lielās, ilgstošās misijās. Projektu astronautiem jārēķinās, ka viņi nebūs pilnas slodzes darbinieki un piedalīsies tikai konkrētās misijās. Kopumā nepieciešami 20 šādi astronauti.
Izraudzīšanas gadījumā pretendentiem būs jāpiedalās sešos atlases procesos, un pirmajā lidojumā viņi varētu doties ne agrāk kā pēc četriem gadiem, teic Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins.
Jaunajiem astronautiem jārēķinās, ka šis ir ļoti smags darbs, vidēji 12 stundu dienā, personīgais laiks būs ierobežots, tāpēc svarīga ir spēcīga motivācija.
Galvenie kritēriji ir motivācija, skaidri nākotnes mērķi saistībā ar kosmosu, dalība zinātniskajās misijās, izdzīvošanas apmācībās, pilotēšana, niršana, kalnu ekspedīciju, pirmās palīdzības pieredze. Nepieciešams maģistra grāds dabaszinātnēs un trīs gadu pieredze, izcila veselība (pilotu 2. klases medicīnas pārbaudes), perfektas angļu valodas zināšanas.
Ņemot vērā, ka EKA cieši sadarbojas ar Krievijas Kosmosa aģentūru, krievu valodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību, taču nebūs gala kritērijs, kas noteiks atbilstību astronauta pienākumu pildīšanai. Īpaši aicinātas sievietes, un iespēja piedāvāta arī cilvēkiem ar invaliditāti.
Kopumā būs sešas atlases kārtas. Pirmā sāksies 31. martā un ilgs līdz 28. maijam, noslēgums gaidāms jūnijā. No jūlija līdz novembrim notiks psiholoģiskā testēšana, un noslēgsies otrā kārta. Irbins norāda, ka pirmā kārta ir ļoti svarīga – tajā piesakās tūkstošiem cilvēku, un daudzi to neiztur.
No nākamā gada janvāra līdz aprīlim pretendenti piedalīsies praktiskā un psihometriskā testēšanā, tāpat noslēgsies atlases trešā kārta. No maija līdz jūlijam būs medicīniskā atlase un ceturtās kārtas noslēgums, no augusta līdz septembrim – individuālās intervijas ar potenciālajiem astronautiem un piektās, sestās kārtas noslēgums. Nākamā gada oktobrī paziņos, kuri būs Latvijas izvēlētie astronauti Eiropai.
Pirmie eiropieši kosmosā
Pirmais cilvēks kosmosā no Eiropas valstīm bija Vladimirs Remeks 1978. gadā no toreizējās Čehoslovākijas, pateicoties PSRS programmai "Interkosmos". Jaunākos laikos, no 2004. līdz 2013. gadam, Remeks bija Eiroparlamenta deputāts no Komunistiskās partijas, no 2014. līdz 2018. gadam Čehijas vēstnieks Krievijā.
No rietumvalstīm pirmais kosmosā bija francūzis Žans Lū Kretjēns 1982. gadā, kurš ar padomju kosmosa kuģi "Sojuz" ieradās orbitālajā stacijā "Saļut". 1983. gadā dānis Ulfs Merbolds lidoja NASA daudzkārt izmantojamajā kosmosa kuģī-laboratorijā "Spacelab". Kopumā kosmosā bijuši 44 eiropieši, ieskaitot kādreizējo sociālisma bloku.
Kosmosa pastaigu rekordists
Rīgā ir dzimis viens no kosmosa stacijas "Mir" komandieriem, PSRS kosmonauts Anatolijs Solovjovs (1948). Viņš mācījies Rīgas 33. vidusskolā, beidzis Čerņigovas aviācijas augstskolu Krievijā, 1978. gadā kļuvis par kosmonautu. No 1988. līdz 1998. gadam piecas reizes bijis kosmosā, piedalījies "Mir" glābšanā, kad stacija sadūrās ar kravas kuģi. Solovjovs kosmonauta karjeras laikā 16 reižu izgāja atklātā kosmosā, kas pagaidām ir nepārspēts rekords, tāpat kā kopējais ilgums – 78 stundas un 48 minūtes.
