Auto ziņas: kam te ir taisnība? Ieriķu un Stirnu ielas krustojums ar septiņiem pievadceļiem
Rīgā, Purvciemā ir visiem šejienes autovadītājiem pazīstams krustojums. Lai gan formāli Stirnu iela šeit satiekas ar Ieriķu ielu, blakusteritorijas un sabiedriskā transporta galapunkts te veido mudžekli ar veseliem septiņiem pievadceļiem. Te bieži apjūk ne tikai iebraucēji, kas ietikuši Rīgā caur Mežciemu, bet pat rūdīti vietējie.
“Piemēram, braucot no Stirnu ielas un izdarot labo pagriezienu uz Ieriķu ielu, kur galvenais maina virzienu, cilvēki mēdz to darīt no kreisās malējās joslas, kas ir otrā josla, un kas pēc noteikumiem nav atļauts, ja nav uzstādīta rīkojuma zīme, kas atļauj labo pagriezienu arī no otrās joslas. Principā satiksmes organizāciju varētu uzlabot, un tas neradītu bīstamību, ja uz Stirnu ielas tiktu uzstādīta zīme,ka drīkst nogriezties no abām joslām un no kreisās malējās arī pa kreisi,” stāsta Ainārs Streičs, Drošas braukšanas skolas (DBS) instruktors.
Tas vismaz padarīti skaidrāku transportlīdzekļu izvietojumu joslās. Problēma rodas arī no pretējās puses.
Braucot pa Ieriķu ielu virzienā uz Stirnu ielu, autovadītājiem ir ieradums neieslēgt virzienrādītāju, jo viņi uzskata galvenā virziena maiņu par līkumu. Ja nav ieslēgts virzienrādītājs, tad braucējam no mazākas nozīmes ceļa ir grūti noteikt, kādā virzienā tas auto brauks, un iespējams, ka viņš nav gatavs dot ceļu.
Situāciju vēl jautrāku padara trolejbusa galapunkts, kas faktiski atrodas tieši krustojumā.
“Tur iespējama konfliktsituācija ar trolejbusu. Tas nogriežas no Stirnu ielas uz Ieriķu ielu, tad ir iebraukšana galapunktā, kas uzskatāma par blakusteritoriju. Viņi ir sapratuši to lietu tā, ka viņiem ir priekšroka griezties nedodot ceļu pretimbraucošajiem. Bet, ja trolejbuss gaidītu, kamēr to palaiž, tad radītu sastrēgumu tieši aiz krustojuma,” komentē Ainārs Streičs.
Ir tāda satiksmes organizācijas nianse, ka zīme uzstādīta vēl pirms iebraukšanas galapunktā. Tas iespējams mulsina trolejbusu vadītājus, bet zīmes uzstādīšanas vieta nenozīmē, kas krustojums sākas tai vietā. Reāli krustojums tajā vietā jau ir beidzies, trolejbuss atrodas uz Ieriķu ielas, griežas blakusteritorijā un tam jādod ceļš pretimbraucošajiem, kas brauc pa to pašu ceļu. Līdz ar to trolejbusam iznāk tīrai kreisas pagrieziens teritorijā no Ieriķu ielas. Un tam jādod ceļš pretimbraucošajiem.
Savulaik te atradās maksas autostāvvieta, kuru likvidēja. Tagad šī teritorija faktiski ir ielas pagarinājums, ko vajadzētu attiecīgi apzīmēt.
Ainārs Streičs: “grūti klasificēt to kā blakusteritoriju, Te būtu jābūt zīmei Dodiet ceļu! Un tā būtu jāiekļauj papildzīmju shēmā. Kamēr tas nav noticis, drošāk pieņemt, ka atrodaties blakusteritorijā, un, izbraucot no tās, ceļš jādod visiem. Ieteicams pieņemt, ka braucam ārā blakusteritorijas, it sevišķi, ja redzam, ka tur tālāk ir strupceļš.”
Skaidrs, ka fundamentāli uzlabojumi, piemēram, pārbūve par apļveida krustojumu šeit nenotiks. Tomēr pāris ceļazīmes un papildus horizontālie apzīmējumi gan ieviestu vairāk skaidrības.
Noslēgumā piedāvājam ļoti vienkāršu veidu kā iesācējam saprast, kam ir priekšroka krustojumos, kur galvenais ceļš maina virzienu. Sauksim to par "desas metodi".
Ja es tuvojos krustojuma pa galveno ceļu, un otrs galvenais ceļš man ir no kādas puses, tad, ja "desa" ir pie kreisās rokas, tad man ir priekšroka pret to otru galveno ceļu, Ja "desa" ir pa labi, tad man jādod ceļš labajai pusei. Un - jāieslēdz virzienrādītājs arī tad, ja galvenā ceļa virziena maiņa izskatās pēc parasta līkuma.
