No Mežaparka estrādes līdz tiltam Norvēģijā
foto: no IKTK arhīva
Mežaparka estrādei pusgada laikā no bērza saplākšņa tapa izliekti paneļi, lai skaņa līdz visiem klausītājiem nonāktu vienmērīgi.
Bizness un ekonomika

No Mežaparka estrādes līdz tiltam Norvēģijā

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Kaut arī SIA IKTK darbības vēsture ir tikai pieci gadi, jau īstenoti ambiciozi un unikāli projekti. Tieši šis uzņēmums projektējis un uzstādījis akustiskos koka vairogus Mežaparka estrādē, lai gan sākotnēji daudzi uzskatīja, ka tas ir tehniski neiespējami.

2015. gadā dibinot uzņēmumu, bija ideja par inovatīvu metožu ieviešanu kokapstrādē – tās īstenotāji bija uzņēmējs Māris Peilāns un zinātnieks Andrejs Domkins. IKTK strādā 20 darbinieku, apgrozījums pērn bija ap 1,3 miljoniem eiro.

Prakses un zinātnes savienība

Peilānam bija pieredze koka palešu ražošanā un eksportā uzņēmumā "Marko KEA" un būvniecībā, vadot ceļu būvnieku "Igate". Domkins bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors, kas arī ir viens no IKTK dibinātājiem līdzās Rīgas Tehniskajai universitātei un privātajiem uzņēmumiem. Nosaukums ir abreviatūra – Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās.

IKTK ir izmantojis Eiropas Savienības finansējumu un vietējo privāto kapitālu, kopējās investīcijas sasniegušas aptuveni septiņus miljonus eiro. Sākumā IKTK nodarbojās tikai ar prototipu ražošanu, eksperimentiem un pētniecību par līmētā koka konstrukciju izturību, saderību ar kompozītmateriāliem, ugunsizturību.

foto: no IKTK arhīva
Mežaparka estrādei pusgada laikā no bērza saplākšņa tapa izliekti paneļi, lai skaņa līdz visiem klausītājiem nonāktu vienmērīgi.
Mežaparka estrādei pusgada laikā no bērza saplākšņa tapa izliekti paneļi, lai skaņa līdz visiem klausītājiem nonāktu vienmērīgi.

Kopš pagājušā gada IKTK veic arī rūpniecisko ražošanu, taču joprojām rit cieša sadarbība ar pētniekiem, eksperimentējot, izstrādājot jaunus prototipus un uzraugot īstenotos būvobjektus.
Ražotnē Ozolnieku novadā izveidots izmēģinājumu poligons, kur pārbauda dažādu krāsu uzvedību uz koka konstrukcijām. Cita starpā tas palīdz izvērtēt dažādu ražotāju ekoloģisko krāsu noturību un aizsardzības spējas un salīdzināt tās ar citām krāsām.

No projekta līdz būvei

Papildu priekšrocība ir arī divi sadarbības uzņēmumi – "Rodentia" projektē līmētā koka konstrukcijas, konsultē pasūtītājus un izstrādā detalizācijas, Igate būve veic koka konstrukciju būvniecību. Jau vairāk nekā desmit objektos nodrošināts pilns projektēšanas-ražošanas-būvēšanas cikls – no uzņēmuma vadītāja privātmājas un IKTK biroja līdz brīvdabas estrādēm Jelgavā un Krimūnu pagastā.

foto: no IKTK arhīva
IKTK  koka konstrukciju tilts Norvēģijā pār Storanes upi.
IKTK koka konstrukciju tilts Norvēģijā pār Storanes upi.

IKTK iepērk žāvētus priedes un egles zāģmateriālus un tad tos izmanto koka līmēto koka konstrukciju ražošanā – šobrīd iespējams saražot līdz pat 32 metrus garus, vajadzības gadījumā arī liektus būvelementus. Starptautiski šo produkciju apzīmē ar vārdu "Glulam" ("Glued Laminated Timber"), un šādas līmētās koka konstrukcijas visbiežāk izmanto nesošajās konstrukcijās, tiltos, ēku sijās. Apmēram 75% produkcijas ir eksportam, lielākoties uz Ziemeļvalstīm.

Lai dziesma tālu skan

Īpaši unikāls veikums ir Mežaparka estrāde. Māris Peilāns skaidro: “Konstrukcijas galvenais uzdevums ir nodrošināt skaņas izkliedēšanu tā, lai skaņa līdz klausītājiem nonāktu vienmērīgi, neatkarīgi no sēdvietas, un ar to mēs būsim lielu soli priekšā Tallinas un Viļņas estrādēm. Lai to nodrošinātu, mēs izgatavojām akustiskos paneļus – 510 liektas virsmas vairogus 16 dažādos izmēros.” Mazākajiem izmērs pa diagonāli ir 34 centimetri, lielākajam četri metri.

foto: no IKTK arhīva
IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, 2015. gadā atklājot ražotni Ozolnieku novada Cenu pagastā.
IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, 2015. gadā atklājot ražotni Ozolnieku novada Cenu pagastā.

“Sākumā daudzi teica, ka tādu izliekumu šāda izmēra līmētajās bērza saplākšņa konstrukcijās vispār nav iespējams dabūt gatavu un arhitektu ideja rūpnieciski nav īstenojama. Lai to paveiktu, mēs iegādājāmies speciālu presi un izmantojām Latvijas finierī ražotu bērza saplāksni. Prototipa izveide, visu paneļu ražošana un montāža prasīja apmēram sešus mēnešus. Ja būtu jāatkārto vēlreiz, tagad mēs to izdarītu daudz ātrāk,” stāsta Peilāns. Jaunapgūto tehnoloģiju uzņēmums tagad izmanto arī citās būvēs.

Jau trešais tilts Norvēģijā

Nesen atklāts IKTK koka konstrukciju tilts, kura pasūtītājs bija Norvēģijas Ceļu administrācija – pārvads pār Storanes upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16, kura savieno Oslo ar Bergenu.
“Šim autotransportam paredzētajam tiltam lielizmēra detaļas izgatavotas un daļēji samontētas mūsu ražotnē, tās nogādāja objektā deviņās kravās. No Latvijā ražotajām konstrukcijām šo 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu tāda mēroga būvniecībai neierastā ātrumā – aptuveni 80 dienās. Šis bija mūsu trešais tilts Norvēģijā. Pirmais bija 41 metru garš slēpotāju tilts Beitolstenas apgabalā krasi mainīgos un skarbos vides apstākļos,” lepojas Peilāns.
IKTK masīvkoka konstrukcijas ir arī deviņstāvu koka namā Stokholmā, četrus stāvus augstā skolā un biroju ēkās Norvēģijā, Lietuvas viesnīcā "Amberton Green SPA".

Daudzi jau ir šķērsojuši gājēju tiltiņu pāri šosejai tieši pie Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē, Jelgavā izbūvētas brīvdabas koncertzāles Mītava jumta konstrukcijas un publiskās slidotavas jumts, pieminams Bikstupes tilts Jaunpilī un Krimūnu estrāde Dobeles novadā – šie objekti saņēmuši Latvijas Būvniecības gada balvas, Būvinženieru savienības un Būvnieku asociācijas atzinības.

Kopumā stabili

Peilāns atzīst, ka pandēmija atstāj iespaidu: “Diemžēl bija novērojamas ļoti krasas valūtu svārstības pret eiro, un rezultātā viens cenu ziņā ļoti konkurētspējīgs mūsu piedāvājums Norvēģijā, īsā laikā sarūkot vietējās kronas vērtībai pret eiro, kļuva mazāk pievilcīgs.”

Tomēr kopumā nozare ir stabila un pieprasījums pēc koka konstrukcijām palielinās. Koka atgriešanos būvniecībā sekmē zaļā politika un klimata pārmaiņu risinājumi, arī augstās tehnoloģijas kopā ar jauniem inženiertehniskajiem risinājumiem. Šobrīd uzņēmums sāk domāt par jaunām ražošanas telpām, jo ar esošajām jaudām sāk nepietikt – ir plāns pievērsties līmētā koka sendvičpaneļu ražošanai, jo komplektā ar līmētajām nesošajām konstrukcijām tas ir ļoti pieprasīts materiāls.

Raksts tapis sadarbībā ar Mežu attīstības fondu