Latvijā veidos vienotu azartspēļu automātu tīklu

Grozījumi paredz, ka ar 2019. gada 1. janvāri drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs saslēgti tīklā – Vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā.  Tas nodrošinās iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu tehniskajai un programmnodrošinājuma atbilstībai, kā arī skaitītāju rādījumiem, faktiskajai naudas plūsmai un azartspēļu organizētāja ieņēmumiem. Jaunās sistēmas centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Jaunā sistēma pastiprinās azartspēļu spēlētāju interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidos azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību. Tā nodrošinās arī ar azartspēļu jomu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības.

Tāpat grozījumi paredz pašreiz spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma normas par ierobežojumiem azartspēļu organizētājiem un to padomes un valdes locekļiem paplašināt un attiecībā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu rezidentiem noteikt analoģiskas tiesības kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezidentiem.

Šobrīd normas nosaka, ka ārvalstu dalībnieku vai akcionāru daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 49%, kā arī to, ka ne mazāk kā pusei no azartspēļu organizētāja padomes un valdes locekļiem ir jābūt iekšzemes nodokļu maksātājiem (rezidentiem). Pašreiz šī prasība neattiecas uz ES dalībvalstu ieguldītājiem, kā arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumiem atšķirīgus noteikumus paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi.

Pēc līdzīgiem principiem azartspēļu automātu darbības uzraudzība un kontrole jau notiek vairākās Eiropas valstīs – Slovēnijā, Beļģijā, Norvēģijā, Maltā, Itālijā un Igaunijā.

Likumprojektu skatīt MK mājaslapā .

Regīna Zommere / Foto: Inga Kundziņa/LETA