Pavisam izmisuši. Skaistumkopšanā strādājošie jūtas kā cīņā uz "Titānika"
Valsts atbalstam mazajiem uzņēmējiem jābūt vienkāršāk pieejamam un plašākam. Tā uzskata skaistumkopšanas nozarē ilgstoši strādājošā Dace Judina-Pelse. Viņa sarunā ar Jauns.lv šo situāciju salīdzināja ar "Titānika" grimšanu, kur saujiņa izredzēto cilvēku sēž glābšanas laivās un apgalvo, ka viss būs kārtībā, bet vairums cilvēku cīnās par noturēšanos virs ūdens.
Judina-Pelse strādā savā uzņēmumā: "Man ir neliels salons, kurā es pati arī strādāju. Vienlaikus esmu arī valdes locekle. Šādi darbojas ļoti daudz mazo uzņēmēju. Tādi ir gan skaistumkopšanas nozarē, gan tirdzniecībā un ražošanā. Lielākoties tā arī notiek, ka valdes loceklis ir arī darbinieks savā uzņēmumā."
No valsts puses izskan informācija, ka mazie uzņēmēji var pieteikties atbalstam, taču realitātē "diemžēl atbalsta sistēma darbojas tikai uz papīra".
Nevar saņemt valsts atbalstu
"Diemžēl situācija ir tāda, neskatoties uz to, ka es savā nozarē strādāju jau ilgus gadus, darbojos legāli un maksāju nodokļus, pieteikties uz atbalstu es nevaru, jo esmu gan valdes locekle, gan darbiniece.
Nākamais punkts, kāpēc daudzi nevar pieteikties atbalstam vai viņiem atsaka, ir tas, ka tiek ņemti vērā decembra ienākumi, salīdzinot ar augustu, septembri un oktobri. Ja vidējie ienākumi decembrī ir kritušies par 20%, tad aprēķina palīdzību. Bet lielākajai daļai mazo uzņēmēju decembrī ienākumi nekritās, bet gan tieši palielinājās, kaut arī decembrī mēs strādājām tikai trīs pilnas nedēļas. Informācija, ka mums nebūs iespējas strādāt parādījās jau ātrāk, un loģiski, ka mēs pierakstus veicām tā, ka strādājām arī brīvdienās un vēlās nakts stundās. Ja apgrozījums nav samazinājies, mēs nevaram pretendēt uz valsts atbalstu," Judina-Pelse teica.
"Mans viedoklis par šo situāciju ir tāds, ka tā ir apzināta kaitniecība no valsts puses. Valsts it kā sludina, ka var iet pēc palīdzības un palīdzēs visiem, bet realitātē diemžēl tā nav.
VID piedāvā palīdzību, bet tā ir grūti atrodama
Lai gan decembra nogalē un janvāra sākumā skaistumkopšanas nozarē strādājošie nevarēja strādāt, nodokļi valstij vienalga ir jāmaksā. Nodokļa nomaksas termiņš ir noteikts 17.janvāris. Tāpēc Judina-Pelse otrdien sazinājās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvi un jautāja, ko darīt šādā situācijā.
VID uzņēmēja uzzināja, ka var pagarināt nodokļu nomaksas termiņu vai nodokli sadalīt vairākos maksājumos. "Diemžēl šī informācija ir grūti atrodama un cilvēks to nevar aizpildīt patstāvīgi - tas nav vienā solī izdarāms un ārkārtīgi sarežģīti viss notiek. Bet konsultanta palīdzības tas nav izdarāms. Liela daļa nodarbināto nav tik advancēti, lai patstāvīgi spētu sameklēt un aizpildīt šo formu. Sistēma ir ļoti sarežģīta un nav vienkārši pieejama."
Daudzi varētu strādāt nelegāli
Judina-Pelse un viņas kolēģi aizlieguma laikā nestrādā, taču viņa pieļauj, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo tomēr cenšas darboties, kaut arī tas ir nelegāli. Šajā laikā varētu notikt dažādas mājas vizītes, kas nav kontrolējamas ne no epidemioloģisko prasību ievērošanas, ne nodokļu maksāšanas viedokļa.
Var saprast tos cilvēkus, kas sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus un dodas mājas vizītēs, jo viņiem ir atteikta valsts palīdzība, bet rēķini jāmaksā, uzņēmēja saka, piebilstot: "Es ļoti baidos no tā, ka liela daļa skaistumkopšanā, tirdzniecībā un ražošanā nodarbināto cilvēku var ciest no kaut kādām sankcijām." Valstī ir daudz nozaru, kurās ir aizliegta jebkāda darbība, taču nodokļi tāpat jāturpina maksāt. Par nodokļu maksāšanas kavējumiem ir pamatīgas sankcijas, tāpēc daļa uzņēmēju aiziet strādāt "pagrīdē".
Tāpēc Judina-Pelse uzskata, ka valstij būtu jādomā par vērienīgāku un vienkāršāku atbalsta sistēmu mazajiem uzņēmējiem.
Mazie uzņēmēji jūtas kā "Titānikā"
"Tēlaini runājot, visa šī situācija man nedaudz atgādina kinofilmu "Titāniks". Visās jomās ekonomika cieš milzīgus zaudējumus, bet te ir stāsts par nelielo cilvēku saujiņu, kas sēž glābšanas laivās un vēl uzsit slīkstošajiem ar airi, ka viss būs kārtībā. Reālā situācija atšķiras no tā, ko mēs dzirdam un redzam ziņās... Reālu atbalsta mehānismu mums diemžēl nav," uzņēmēja teica.
Turklāt, visticamāk, situācija neatrisināsies ne tuvākā mēneša, pusgada vai gada laikā, tāpēc vajadzētu uzlabot atbalsta sistēmu. Iespējams, vajadzētu domāt arī par nodokļu atbrīvojumiem par laiku, kurā uzņēmēji nestrādāja. Pretējā gadījumā daudziem uzņēmējiem būs jādomā par bankrotu.
Kopumā Judina-Pelse uzskata, ka valsts rīcība liek domāt par mazo uzņēmēju iznīcināšanu daudzās nozarēs. To var salīdzināt ar genocīdu pret mazajiem uzņēmējiem, viņa rezumēja.
Vairums saņēmuši nelielu atbalstu
Jauns.lv jau ziņoja, ka skaistumkopšanas nozares pārstāvji, tostarp frizieri, kuri saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes laikā, 80% gadījumu tas pienācies līdz 300 eiro apmērā, liecina Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas veiktā nozarē strādājošo aptauja.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka apmēram trešdaļa no jomā strādājošajiem, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu, savukārt 35% aptaujāto atbalstam pieteikušies nav vispār.
Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone iepriekš skaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienestā nozares eksperti skaistumkopšanas speciālistiem atteikuši dažādu iemeslu dēļ: nav sasniegts nepieciešamais apgrozījuma kritums, potenciālais atbalsta saņēmējs ir valdes loceklis un darbinieks vienā personā, nesen sākts darbs nozarē, atvaļinājums augustā, cilvēks nav aktīvs patentmaksātājs, uzņēmējdarbības formas nomaiņa, uzņēmumā reģistrēti vairāki darbības virzieni, atgriešanās pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.
Savukārt tie, kas atbalsta nepateicās, par iemeslu tam aptaujā minējuši neticību, ka atbalsts viņiem tiks izmaksāts, jo viņi neatbilst kritērijiem, saskārušies ar negatīvu pieredze pavasarī, kad bijis jāatmaksā saņemtais atbalsts, ir nodokļu parādi, ja ir savs uzņēmums, potenciālās izmaksu summas ir pārāk mazas pretstatā birokrātijai.
