Darba devēji nepiešķir atvaļinājumu, dzen atvaļinājumā un kūda izkrāpt pabalstus: strādājošo nedienas pandēmijas laikā

Darbinieku trūkums vai kādas citas problēmas darba devējam nedod tiesības nepiešķirt darbiniekiem ikgadējo atvaļinājumu.

Darba likuma 149. pantā rakstīts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Darba likuma 150. pantā teikts, ka darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā.

Ja darba devējs nereaģē uz jūsu mutisku prasību par ikgadēja atvaļinājuma piešķiršanu, Valsts darba inspekcija iesaka šo prasību iesniegt rakstveidā. Uzrakstiet iesniegumu un pieprasiet atvaļinājumu no konkrēta datuma. Varat arī uzrakstīt, ka lūdzat rakstisku pamatojumu, gadījumā ja atvaļinājumu šajā laikā nav iespējams piešķirt.

Iesniegumu reģistrējiet darbavietā pie sekretāres, palūdzot, lai viņa uz otra eksemplāra, kas paliks jums, uzliek atzīmi par saņemšanu, norādot saņemšanas datumu, savu amatu, vārdu, uzvārdu, un parakstās par saņemšanu. Vai arī nosūtiet iesniegumu savas darbavietas vadībai pa pastu ierakstītā vēstulē. Kā pierādījumu saglabājiet pasta čeku un atstājiet sev iesnieguma otro eksemplāru.

Tiklīdz darbinieks savas likumīgās prasības ir iesniedzis rakstveidā, darba devējs parasti saprot, ka lieta kļūst nopietna, un apmierina darbinieka prasības. Ja jums joprojām nepiešķir atvaļinājumu, ziņojiet Valsts darba inspekcijai. Kamēr nav iesnieguma, darbavietas vadība inspekcijai var pat klāstīt, ka darbinieks pats negrib iet atvaļinājumā. Tiklīdz ir dokuments, patiesību vairs nevar noslēpt.

Vai var piespiest iet atvaļinājumā?

Šovasar es neesmu bijis atvaļinājumā, jo nav nekādas nepieciešamības. Man ir radošs darbs, strādāju mājās. Aizbraukt ceļojumā tagad nav iespējams. Ja aiziešu atvaļinājumā, tāpat sēdēšu savā dzīvoklī, tikai nestrādāšu. Kāda tam jēga? Taču darbavietas personāldaļa ir neapmierināta. Vai mani var piespiest aiziet atvaļinājumā?

Valsts darba inspekcija var veikt pārbaudi un pārliecināties, vai uzņēmuma darbiniekiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums. Darba likuma 150. pantā rakstīts, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atbilstoši atvaļinājumu grafikam, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem jāiepazīstina visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Darba likuma 149. panta piektajā daļā rakstīts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Tātad, ja jūs neejat atvaļinājumā, darbavietas vadībai var rasties nepatikšanas. Lai no tām izvairītos, personāldaļa var sastādīt atvaļinājumu grafiku nākamajam gadam. Tad ar direktora rīkojumu jums piešķirs atvaļinājumu grafikā paredzētajos datumos.

Liek aiziet bezdarbniekos un turpināt strādāt

Strādāju nelielā uzņēmumā. Īpašnieks pieprasa, lai aizeju no darba un saņemu bezdarbnieka pabalstu, taču turpinu strādāt. Man gan piemaksās starpību, un naudas ziņā neko nezaudēšu, bet uzņēmuma īpašnieks krietni ietaupīs uz algas rēķina. Esmu 3. grupas invalīde, citu darbu būs grūti atrast, un šis man arī patīk. Ko darīt?

Valsts darba inspekcijā paskaidroja, ka tas ir klajš likuma pārkāpums. Pirmkārt, ļoti riskē pati darbiniece. Ja darbiniece saņems bezdarbnieka pabalstu un turpinās strādāt, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, konstatējot bezdarbnieka pabalsta izkrāpšanu, pieprasīs viņai atmaksāt visu nelikumīgi saņemto pabalstu. Un tie būs vairāki tūkstoši eiro.

Nesen presē bija aprakstīts gadījums, kad, veicot pārbaudi, atklājās, ka darba nespējas lapa izrakstīta, pārkāpjot noteikumus. To uz laiku vairāk par desmit dienām izrakstīja nevis ģimenes ārsts, bet gan ārsta palīgs. Iespējams, ka pats darbinieks nebija vainīgs, taču darba nespējas lapu atzina par nelikumīgi izsniegtu, un tagad cilvēkam ir jāatmaksā visa saņemtā slimības nauda, vairāk nekā 1000 eiro, ko viņš jau paguvis iztērēt.

Otrkārt, strādāšana bez darba līguma ir nelegāla nodarbinātība. Valsts darba inspekcija par to sodīs darba devēju.

Vai pastniekam jātirgo tualetes papīrs?

Ko jūs teiktu, ja pastnieks, atnesis jums pensiju, sāktu uz galda krāmēt tualetes papīru, veļas pulveri, šampūnus, sērkociņus un citas preces un uzstājīgi piedāvātu tās nopirkt? Absurds, vai ne?

Taču tieši tā notiek Līvānos, kur vietējās Latvijas Pasta nodaļas vadība liek pastniekiem obligātā kārtā nodarboties ar tirdzniecību. Vienlaikus ir samazināta alga. Vadība uzskata, ka pastnieki strādā mazāk par astoņām stundām, tāpēc viņiem maksā tikai par 0,7 slodzi. Tie ir 70% no minimālās algas jeb 301 eiro bruto (2020. gadā), un pēc nodokļu atskaitīšanas paliek ap 250 eiro mēnesī.

Pastnieces brauc ar divriteņiem, kopā ar preses izdevumiem un daudzajiem "AliExpress" sūtījumiem pasta somā atrodas arī tualetes papīra ruļļi un pārējās iepriekš minētās preces.

Smagā soma jāstiepj augšā pa kāpnēm uz katru pensionāra dzīvokli. Neko daudz neizdodas pārdot, pastnieks papildus nopelna pāris eiro mēnesī. Oficiāli vadība šo tirdzniecību dēvē par motivāciju, tā šie nopelnītie pāris eiro nodēvēti arī algas lapiņās.

Līvānos netrūkst saimniecības preču veikalu. Ja seniors nespēj iziet no mājām un nav kas par viņu rūpējas, tad veco cilvēku apmeklē sociālais darbinieks, kurš atnes produktus un citas ikdienā nepieciešamās lietas. Vai ir likumīgi pastniekiem papildus tiešajiem pienākumiem likt tirgoties?

Valsts darba inspekcijā paskaidroja, ka Darba likumā nav daļslodzes jēdziena. 134. panta pirmajā daļā rakstīts, ka darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Šā panta septītajā daļā teikts, ka, gadījumā ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama tikai ar darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos.

Parastā darba nedēļa ilgst 40 stundas, tātad 70% ir 28 stundas. Ja pastniekiem noteikts šāds darba laiks, viņiem nav jāstrādā ilgāk.

Attiecībā uz tirdzniecību jāskatās, kas rakstīts darba līgumā. Ja nav teikts, ka pastniekam klientu mājokļos jātirgo sadzīves preces, tad viņš var to nedarīt. Jebkurā gadījumā sadzīves preču tirdzniecība nav nekāda motivācija.

INFORMĀCIJAI:

Uzziņa. Valsts darba inspekcijas konsultatīvais tālrunis 67186522 vai 24777997.