No auditora līdz uzņēmējam - Uģis Bezdelīga
Vērojot, kā tiek veidots nākamā gada budžets, it īpaši, kādas paredzētas izmaiņas nodokļu sistēmā, man kā izbijušam ierēdnim ar sešu gadu stāžu Valsts ieņēmuma dienestā (nodokļu un auditu daļā) un kā uzņēmējam ar 23 gadu pieredzi, kā cilvēkam, kura ģimene dzīvo Latvijā, ir pamats satraukumam, par to, ka situācija kļūs aizvien sliktāka - iedzīvotāji Latvijā kļūst aizvien mazāk, plaisa starp nabadzīgo un turīgo slāni kļūs aizvien lielāka, bet jau tā niecīgais vidusslānis var izzust pavisam. Kas būtu jādara, lai šāda tendence tiktu apturēta?
Par nodokļiem.
Ja runājam par nodokļiem, kuri patreiz tiek vissvairāk iztirzāti un par, ko tauta ir uztraukusies - tas ir MUN (mikrouzņēmuma nodoklis) un obligātās sociālās iemaksas.
Runājot, par MUN, ko Valsts plāno mainīt ar 2021. gada 1. janvārī. MUN kā tāds Latvijā ir veiksmīgs nodoklis, bet tajā pašā laikā, uzņēmēji šo nodokli izmanto kā nodokļu optimizācijas veidu uzņēmumos, un ir pilnīgi saprotama valsts pieeja šī nodokļa izmaiņām, jo tādā veidā valstī samazinājās sociālās nodokļu iemaksas. Jāpiebilst, ka mazie uzņēmēji varēs turpināt izmantot šo MUN statusu, bet tas būs 25% pret līdzšinējiem 15%, līdz 25000eur apgrozījumā, izņemot gadījumu, ja valdība apstiprinās obligātās sociālās iemaksas. Tāpat vēlos uzsvērt, ka tiks saglabāts pašnodarbināto personu statuss, ko var izmantot kā alternatīvu MUN, un arī patentu maksas.
Apsveicams ir arī solis palielināt minimālo algu, kas tāpat būs zemākais Baltijas valstīs.
Runājot par pārējiem nodokļiem – darba spēka nodoklis, kurš skar lielāko daļu vēlētāju, tiek reglamentēts, ka tas tiek samazināts, bet tas īstenībā tiek samazināts simboliski. Uz MUN un obligāto sociālo iemaksu reformas fona, tas izskatās nebūtiski. Sausais atlikums: nodokļi tiek palielināti, sevišķi šajā krīzes laikā, kas nebūtu nekādā veidā pieļaujams.
Vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka Latvijā tāpat ir augstākais nodokļa slogs Baltijas valstu grupā.
Skatot šo force majeure situāciju ar Covid, ieguvēji būtu visi, ja nodokļu sistēmā virkne pozīciju tiktu samazināta.
Piemēram, Vācijā jau pirmās pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokli samazināja no 19% uz 16%. Šajā gadījumā arī mūsu valdībai būtu jāsamazina nodokļi. PVN no 21% uz 18%, bet arī ārpus krīzes apstākļos tam nevajadzētu būt lielākam par 19%. Tas uzlabotu apgrozāmo līdzekļu apriti un apjomu.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Latvijā ir 20%, bet ja mēs ņemam vērā apliekamo bāzi ar 0,8 - tad tas sanāk 25%. Lietuvā UIN nodokļu likme ir 15%. Igaunijā ir 20%. Šajos krīzes apstākļos UIN būtu jāsamazina līdzīgi kā Lietuvā uz 15%, kā rezultātā palielinātos UIN iemaksas budžetā.
Ja valdība pieņems likumu par obligātām sociālām iemaksām, tas valsts budžetu nepapildinās, iedzīvotājiem ir pašiem jāsaprot, ka ir jāmaksā brīvprātīgi šī sociālās iemaksas, bet ne piespiestā kārtā.
Kapitāla ienākuma nodoklis, no kapitāla aktīva pārdošanas.
Patreiz Latvijā tas ir 20% - tie ir ienākumi no kapitālu aktīvu pārdošanas, kas skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Šis nodoklis gadu gaitā ir pieaudzis no 0% uz 20%. Pareizi būtu šo nodokli saglabāt, bet ne vairāk kā 10%, kā tautā saka: ’baznīcas desmitā tiesa”, tad arī iemaksas no šī nodokļa, valsts budžeta būtu lielākas kā līdz šim. Tas šī nodokļa maksātājiem ļautu iziet no pelēkās zonas.
Kopumā, ņemot vērā, spēkā esošo nodokļu slogu Latvijā un patreizējo ekonomisko situāciju, viennozīmīgi palielināsies ēnu ekonomika.
Sabiedrībā un mēdijos bieži izskan apgalvojums, ka Valsts nespēj palielināt algas mediķiem un pedagogiem. Valstij ir šie līdzekļi, bet viņi ir nesaimnieciski izlietoti. Mēs ik pa laikam dzirdam Valsts kontroles atzinumus par izsaimniekotu naudu Valsts finansētos projektos, bet nekur tālāk par runāšanu un rājieniem, vai ļaunākais: atstādināšanu no valsts amatiem- tā arī netiekam.
Kā piemērs - ir Valsts kontroles konstatētie nepamatoti iztērētie 27.miljonu latu ( 38, 4 miljonu eiro) Dienvida tilta būvniecībā, bet taču lēma šo krimināllietu slēgt, arī pēc valsts kontroles atkārtotas sūdzības, tā arī šī lieta līdz tiesai nenonāca.
Vai kā gadījums par Baltijas ūdens līdēju centru Liepājā, būvniecības laikā pazudušajiem 0,4 miljoniem latu (0,57 miljoni eur)
Pēdējā laika skaļākā lieta ir par 7,14 miljoniem eiro, kas iztērēti prettiesiski, Latvijas un Krievijas robežas izbūvē.
Šie ir tikai daži piemēri, kurā atspoguļojas veids, kā no valsts “izpumpē” nodokļu maksātāju naudu. Pēc manām domām, gadā šādi nopludina vairāk kā 500 miljonu eiro caur valsts pasūtījumiem.
Tuvākais ir Rail Baltic projekts, kurā es paredzu līdzīgas shēmas.
Lieta tāda, ka būvniecības laikā rodas neparedzēti izdevumi, kas ir normāli, bet te bieži vien sākās īsts naudas rallijs. Visos projektos, kuros valsts ir kā pasūtītājs ir iespējamas nodokļu maksātāju naudas noplūdes.
Valsts aparāts apgalvo, ka šādi tiek sildīta ekonomika, bet izskatās, ka vairāk tiek sildīti atsevišķu grupējumu naudas maki.
Valsts budžeta ieņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no nodokļu iemaksām valsts budžetā, ja mēs paskatīsimies vēsturē 1990. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits bija vairāk 2,7 miljoni, tad uz šo dienu Latvijā pēc statiskas datiem ir aptuveni1,9 miljoni bet ņemot vērā šengenu zonas iespējas, ne vairāk kā 1,82 miljoni .
Nodokļu maksātāju skaits Latvijā ir aptuveni 0,82 miljoni, no tiem privātā sektorā strādājošie ir aptuveni 0,55 miljoni , no tiem valsts pārvaldē ir aptuveni 0,27 miljoni ,pensionāri ir aptuveni 0,6 miljoni, un bērni līdz 18. gadiem ir aptuveni 0,4 miljoni. Tas parāda cik liels slogs ir privātajā sektorā strādājošiem. Valstij būtu vairāk jādomā, kā palielināt privātajā sektorā strādājošo skaitu, nevis palielināt nodokļus. Ņemot vērā esošo situāciju, valstij būtu jāsamazina valsts pārvaldē strādājošo skaitu, tas vairāk attiecās uz ministrijām, un valsts kapitāla sabiedrībām. Un, jāsamazina ministriju skaits, tās apvienojot – ņemot vērā esošo situāciju.
Viesstrādnieki un perspektīvas darba tirgū.
Uzskatu, ka steidzamā kārtā ir jāpārskata attieksme pret to, kā tiek piesaistīti viesstrādnieki Latvijā no ārvalstīm.
Pastāv spēkā likums, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vidējā alga, kas Latvijā ir noteikta 1076eur, tā būtu jāsamazina par 35%.
Tas dotu iespēju paplašināt pamatdarba darītāju loku. Līdzīgi, kā Anglijā, Īrijā, kuras piesaista strādājošos no Baltijas valstīm. Mūsu gadījumā šīs valstis varētu būt Ukraina un Baltkrievija.
Tādējādi, tiktu sildīta ekonomika un palielinātos patēriņš, palielinātos ieņēmumi valsts budžetā, kā arī attīstītos nekustāmā īpašuma un īres tirgus. Lai novērstu aizdomas un bažas par valsts drošības apdraudējumu, ir jāizveido kontrolējošas sistēma, kas apkopo no uzņēmējiem informāciju par strādājošo piesaistīšanu. Līdz ar to, caur šo prizmu mēs spētu kontrolēt strādājošo skaitu un nodokļu ieņēmumus. Mūsējie aizbrauc uz Angliju, Īriju - mums nevajadzētu baidīties piesaistīt viesstrādniekus, it īpaši tādos darbos, kur valodas zināšanas nav tik ļoti nepieciešamas. Tas motivētu viesstrādniekus kāpt pa karjeras kāpnēm, mācīties latviešu valodu, un integrēties sabiedrībā.
Tas radītu veselīgu konkurenci vietējiem pamatdarba darītājiem, jo kā pieredze rāda tieši šajā segmentā ir lielas problēmas ar darba spēku un daļa no tiem nav čaklākie darba darītāji. Tie ir cilvēki, kas palikuši Latvijā un nav izbraukuši darbā uz ārvalstīm. (var atļauties mēnešiem ilgi izmantot slimības lapas, vai vispār neatnāk uz darbu)
Viņa zina, ka ir tik liels pieprasījums, ka, ja atlaidīs par disciplīnas pārkāpumiem, otrajā dienā varēs atrast darbu citviet.
Atliek vēl piebilst, lai Latvija būtu investoriem maksimāli interesanta valsts ir svarīgi trīs punkti: darba spēks, nodokļi un korupcija, bet diemžēl visos šajos punktus Latvijai vēl ir ļoti daudz jādara.
