Makrona vizītes atskaņas. Ekonomists: "Latvijas un Francijas sadarbības apjoms nav gluži tāds, kāds varētu būt"
Ekonomiskajā sadarbībā starp Latviju un Franciju varētu vēlēties lielāku uzrāvienu, jo pagaidām mūsu valsts eksports uz Franciju veido tikai 2-3% no kopējā apjoma. Arī Eiropas Savienības (ES) otrās lielākās ekonomikas investīcijas Latvijā varētu būt daudz lielākas. Nesenā Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā, pēc visa spriežot, palaista garām izdevība šos sakarus intensificēt.
Jauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas ekonomisti izteikuši neizpratni, kādēļ Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā septembra beigās nenotika Latvijas-Francijas biznesa forums ar abu valstu uzņēmēju piedalīšanos. Šādi uzņēmēju saieti ir laba iespēja, lai aktivizētu valstu ekonomisko sadarbību un piesaistītu investīcijas. Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā Makrona vizītes laikā šāds forums notika. Vai tik tiešām ar Latvijas-Francijas ekonomisko sadarbību viss ir tādā kārtībā, ka šāds forums nebija vajadzīgs? Izrādās, ka šāds sadarbības forums būtu bijis vajadzīgs, jo uzņēmējdarbības rosība starp mūsu valstīm varētu būt ievērojami lielāka. Bankas „Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš Jauns.lv pastāstīja, kāda starp Latviju un Franciju ir ekonomiskā sadarbība:
„Francija ir nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris. Taču abu valstu sadarbības apjoms nav gluži tāds, kāds varētu būt, ievērojot Francijas lomu Eiropas ekonomikā. Tā ir otra lielākā ES ekonomika, valstī dzīvo ap 67 miljoniem cilvēku. Taču preču eksports uz Franciju veido vien 2-3% no Latvijas kopējā. Īpatsvars auga deviņdesmitajos gados, pēc tam tas nav nozīmīgi mainījies. Aplūkojot preču eksporta struktūru, redzams, ka lielākās pozīcijas ir dažādi mašīnbūves izstrādājumi (ļoti iespējams, Francijas uzņēmumu Latvijā saražotais) un koksnes produkti.
Līdzīgi var teikt par franču investīcijām Latvijā – nav nenozīmīgas, bet varētu būt lielākas. Francija nav starp investīciju līderiem mūsu valstī. Tās uzņēmumi spēlē lielu lomu vienā no rūpniecības nozarēm – tā ir elektrisko iekārtu ražošana. Viens no diviem lielākajiem uzņēmumiem nozarē ir „Lexel Fabrika”, kas ir franču koncerna „Schneider Electric” sastāvdaļa. Nozīmīgs nozares uzņēmums ir arī Daugavpilī strādājošais „Axon Cable”.
Vai Francijas loma Latvijas ekonomikā nākotnē varētu pieaugt? Ļoti iespējams. Laika gaitā aug Latvijas uzņēmumu specializācija globālajā darba dalīšanā, kas nozīmē, ka samazinās attāluma nozīme. Šobrīd divi lielākie preču eksporta tirgi ir Lietuva un Igaunija, kaut arī tās ir ļoti mazas ekonomikas. Arī citi galvenie partneri ir valstis, kas atrodas netālu – Francija, Zviedrija, Polija, Vācija. Taču pamazām apgūstam tālākus tirgus. Francijas demogrāfiskās prognozes ir vienas no labvēlīgākajām Eiropas valstu vidū. Tas nozīmē, ka var augt šīs valsts daļa Eiropas iedzīvotāju kopskaitā, līdz ar to varbūt arī ekonomikā”.
Biznesa katalogi liecina, ka Rīgā esošais uzņēmums „Lexel Fabrika” ir liels elektroinstalācijas produktu ražotājs. uzņēmums gandrīz visu produkciju eksportē. Izgatavo gaismas regulatorus, termostatus, kustību sensorus, dūmu detektorus un gaismas slēdžus, Rīgā - elektroinstalācijas piederumus (kontaktligzdas, slēdžus), kas galvenokārt tiek eksportēta uz Skandināviju un Vāciju.
Savukārt Daugavpilī esošais uzņēmums „Axon cable” ražo kabeļu savienojumus augstām tehnoloģijām, produkcija tiek eksportēta uz Franciju, Lielbritāniju, Ungāriju, Poliju, Zviedriju, Krieviju, ASV, Ķīnu un Meksiku.