Biznesmeņiem un ekonomistiem mieles par Francijas prezidenta Makrona vizītes Rīgā norisi: "Tā nav laba situācija"

Makrona vizītes Latvijā “ekonomisko nenozīmīgumu” parāda arī tas fakts, ka Viļņā Francijas prezidentu pavadīja ievērojama biznesmeņu svīta, kura no Latvijas “aizlaidās”.

Jauns.lv jau rakstīja, ka Makrons pirms vizītes Latvijā pabija Lietuvā, kur viņam Viļņā pievienojās iespaidīga 30 franču biznesmeņu delegācija, kas tur piedalījās plašā Francijas-Lietuvas biznesa forumā un divpusējās sanāksmēs, kurās vienojās par abu valstu sadarbību dažādās biznesa jomās. Latvijā Francijas prezidenta vizīte vairāk izcēlās ar diplomātisko laipnību reveransiem un apmainīšanos ar glaunām dāvanām.

Gan Valsts prezidenta kancelejā, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra uz Jauns.lv jautājumiem, kādēļ Makronu Latvijā nepavadīja darījumu cilvēku delegācija, tika saņemtas praktiski identiskas atbildes – tas nebija plānots, franču puse pie mums nevēlējās sūtīt savus biznesa pārstāvjus. Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane Jauns.lv skaidroja:

“Francijas puse jau pašā vizītes plānošanas procesa sākumā informēja, ka prezidentu Makronu Latvijā nepavadīs biznesa delegācija. Jāuzsver, ka prezidentu pavadošā biznesa delegācija ir klasisks un redzams, bet ne vienīgais veids, kā veicināt ciešākas biznesa attiecības. Attiecīgi Eiropas lietu ministram Klemenam Bonam, kurš viesojās Latvijā Makrona delegācijas sastāvā, tika sagatavota Latvijas inovāciju prezentācija, kur piedalījās uzņēmumi “Tilde”, “UAV Factory”, “LightSpace Technologies” un “Groglass”, un vizītes laikā tika pārrunātas biznesa sadarbības iespējas, kam tuvākajos mēnešos sekos konkrētas darbības”.

Tomēr ekonomisti sliecas domāt, ka nevis Makrons ir pie vainas, ka negribēja uz Latviju līdzi ņemt biznesmeņu svītu, bet gan Latvijas puses neizdarība, kura nespēja francūžus pārliecināt, ka Latvija ir biznesam labvēlīga vide un ka mūs interesē ekonomiskā sadarbība. Šajā gadījumā ideja par Rīgu kā “Baltijas valstu biznesa centru” cieta fiasko. Jauns.lv jautāja ekonomikas ekspertiem, kas nogāja greizi, kāpēc franču uzņēmēji Latvijai meta līkumu?

Uldis Osis: “Latvijai pietrūcis savlaicīga mārketinga”

Ekonomists, finanšu eksperts un investors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Uldis Osis: “Man grūti uz to atbildēt, jo nezinu, kā Francijas prezidenta vizīte tika gatavota. Parasti jau Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un nozaru asociācijas ir tās, kas aptaujā savus biedrus par to interesi. Taču Ārlietu un Ekonomikas ministrijām, arī Prezidenta kancelejai jābūt aktīvām organizēšanā, jo šie jautājumi jāsaskaņo ar otru pusi.
 
Iespējams arī, ka Francijas uzņēmējiem lielāka interese bijusi tieši par Lietuvu, jo, gatavojot vizītes, tiek pētīta attiecīgo valstu ekonomika, tautsaimniecības un eksporta struktūras un tamlīdzīgi. Varbūt Latvijai šinī sakarā pietrūcis savlaicīga mārketinga, jo neredzu, kādēļ kāds Lietuvu varētu uzskatīt par progresīvāku kaut kādā ziņā”.

Mārtiņš Āboliņš: “Tā nav laba situācija”

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: “Grūti komentēt, nezinot detaļas, kāpēc tas tā ir vai nav noticis. Francija mums ekonomiski nav nozīmīgs tirdzniecības partneris vai investīciju avots, bet šādas vizītes noteikti rada sadarbības iespējas, kuras vajadzētu izmantot. Ja tas nav noticis, tā nav laba situācija”.

Ojārs Kehris: “Franču vīns nesamērīgi dārgs”

Ekonomistu apvienības “2010” prezidents Ojārs Kehris: “Protams, ļoti žēl, ka nebija uzņēmēju foruma! Īpaši tādēļ, ka tirdzniecības apgrozījums starp mūsu valstīm ir neliels. Kaut vai tas, ka franču vīns Latvijā ir nesamērīgi dārgs, salīdzinot ar valstīm, kurām ir labāki ekonomiskie sakari ar Franciju.”

Dainis Gaišpuitis: “Sadarbība ar Franciju ir zem iespēju potenciāla”

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: “Atbildi par to, kādēļ nenotika uzņēmēju tikšanās, varētu sniegt tikai un vienīgi vizītes organizatori. Noteikti, ka tam bija savi racionāli apsvērumi. Iespējams, nostrādāja pašreizējie apstākļi un saspringtais grafiks, kā dēļ bija jānosaka precīzākas prioritātes, kas nostrādāja par labu kaimiņiem.

Katrā ziņā lietuvieši gan biznesā, gan citos aspektos ir krietni proaktīvāki un ambiciozāki. Mums tas ļoti noderētu. Viena foruma nenotikšana vēl neko būtisku nemaina, taču šādi atsevišķi gadījumi sakrājas gadu gaitā, kas labi parādās ekonomiku izaugsmes atšķirībās starp Latviju un Lietuvu. Mūsu sadarbība ar Franciju noteikti ir zem iespēju potenciāla. Ir arī skaidrs, ka jāpieliek lielas pūles, lai piesaistītu tās uzņēmēju interesi par Latviju, kaut šeit jau darbojas ne mazums Francijas uzņēmēju. Sadarbības iniciēšanā mums būtu jāuzņemas aktīvāka loma, un ne tikai ar Franciju. Ļoti lielas cerības saistās ar jaunās Rīgas vadības prioritātēm investīciju piesaistē”.

Katrīna Zariņa: “Būtu bijis vērtīgi”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa: “2019. gadā Francija bija Latvijas 12. nozīmīgākais eksporta un 15. nozīmīgākais importa partneris. Salīdzinot ar 2018. gadu, Latvijas uzņēmumu eksports uz Franciju palielinājies par 5%. Latvijas uzņēmumi uz Franciju visvairāk eksportē koksnes izstrādājumus, mašīnas, mehāniskās un elektriskās iekārtas. Raugoties no šīs perspektīvas – būtu bijis vērtīgi organizēt Latvijas un Francijas uzņēmēju forumu Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes Latvijā laikā, lai stiprinātu šobrīd stabilās Latvijas un Francijas ekonomiskās attiecības, kurās ir iespējas izaugsmei un paplašinājumiem.

Grūti komentēt pieņemto lēmumu šādu forumu neorganizēt, jo LTRK nav tieši iesaistīta šādu lēmumu pieņemšanā. Tomēr raugoties no aspekta, ka vizīte notika Eiropas un pasaules ekonomikai sarežģītā periodā – kad vairākums valstu piedzīvo ekonomikas lejupslīdi, būtu bijis stratēģiski gudri izmantot iespēju šo nozīmīgo politisko vizīti izmantot arī ekonomisko attiecību stiprināšanai”.