Vai trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji vispār varēs atļauties nopirkt auto?

Lai novērstu vecu un ekoloģiski kaitīgu spēkratu ievešanu Latvijā, bija plānots no 1. janvāra ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredzēja Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Ministra partijā valda skepse

Satiksmes ministrija skaidroja, ka nolūks ir līdzsvarot vieglo un kravas auto ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķina kārtību, tāpat noteikt autobusu un kravas auto ekspluatācijas nodokļa aprēķina kārtību atbilstoši dzinēja izmešu līmenim.

Vaicāts, vai šīs izmaiņas nevajadzētu grozīt, lai nesamazinātu mazāk turīgo iespējas iegādāties auto, Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka šis jautājums vēl nav izlemts un partijā tam nav nepārprotama atbalsta.

Konservatīvo pārstāvja Tāļa Linkaita vadītā ministrija izmaiņas virzot "tikai tehniski", bet praksē tas “vairāk nāk no koalīcijas partneriem”, kuri atbild par vides jautājumiem un jaunākajām tehnoloģijām.

Bordāns norādīja, ka svarīgs ir jautājums, kā šādas izmaiņas kompensēs, iespējams, atvieglojot iegādāties citus automobiļus. Politiķis uzsvēra, ka ieguvumi nevar būt mazāki "par to ļaunumu", kas ar šādām izmaiņām tiktu nodarīts sociāli neaizsargātākajiem.

Sociālie jautājumi jārisina citādi

"KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka, no vienas puses, tas ir smags jautājums un "nabadzība ir briesmas", tāpēc konceptuāli papildu nodokļa uzlikšana nav pareiza. Reizē viņš pieļāva, ka izmaiņas attieksies uz jaunievestām automašīnām.

Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") skaidroja, ka izmaiņas neattieksies uz jau pašlaik iekšējā lietošanā esošajiem transportlīdzekļiem, bet tikai uz jaunievestām mašīnām. Izmaiņas virzītas, lai rastu risinājumu, kā nākotnē ierobežot piesārņojošo auto importu uz Latviju.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts vērsa uzmanību, ka Latvijā autoparka vidējais vecums ir ļoti liels – 13 līdz 14 gadi (Eiropas Savienībā – nepilni 11 gadi). Vecākas mašīnas rada daudz lielāku piesārņojumu, kas ietekmē arī dzīves kvalitāti. Turklāt sociālos jautājumus var risināt ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar bērnu valsts pabalstu.

Arī Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) piekrita, ka importētām automašīnām ar jūtamu nolietojumu šāds nodoklis būtu nepieciešams.

Labāk nekā kaimiņiem

Kopumā no 27 Eiropas Savienības valstīm Latvijas autoparks ar 13,9 gadu vidējo vecumu ieņem 20. vietu, aiz sevis atstājot Lietuvu (16,9 gadi), Igauniju (16,7), Rumāniju (16,3), Grieķiju (15,7), Čehiju (14,8), Ungāriju (14,2). Mūsu valsts ir vienā līmenī ar Poliju un Slovākiju.

Vācija plāno no 2030. gada aizliegt tirgot auto ar iekšdedzes dzinēju, Lielbritānija un Francija – no 2040. gada. Līdzīgas ieceres ir arī citās Rietumeiropas valstīs, un, neko nemainot, Latvijai ir risks kļūt par vecu auto kapsētu.

Lietuvā papildu auto nodokli ieviesa šā gada 1. jūlijā – ja oglekļa dioksīda daudzums izplūdes gāzēs ir pārāk liels, jāmaksā līdz 180 eiro. Mūsu kaimiņvalstī no 1,4 miljoniem auto 1,2 miljoni auto ir vecāki par desmit gadiem.

Visjaunākie auto Eiropā: vidējais vecums 2019. gadā

• Luksemburga - 6,4 gadi
• Lielbritānija - 8 gadi
• Austrija - 8,2 gadi
• Īrija - 8,4 gadi
• Dānija - 8,8 gadi

Netīrs gaiss grauj veselību

Pēc Pasaules Veselības organizācijas novērtējuma, gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai – aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka, ka daļiņu PM10 robežlielums veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa diennakts laikā, bet gadā atļauti 35 pārsniegumi. PM10 ir sīki putekļi ar diametru līdz desmit mikrometriem. Salīdzinājumam – cilvēka mata diametrs ir vidēji 50 līdz 70 mikrometri.