Latvijas Banku varētu pārvaldīt tikai padome septiņu locekļu sastāvā
Pēc apvienošanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijas Banku varētu pārvaldīt tikai padome septiņu locekļu sastāvā, tādējādi atsakoties no centrālās bankas valdes.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šodien koalīcijā uzklausīta Latvijas Bankas un FKTK vadības prezentācija par plānoto institūciju apvienošanas procesu.
"Pirms apmēram gada vienojāmies, ka LB un FKTK vajadzētu apvienot, top likums, kā tas varētu notikt. Tas saistīts ar finanšu sektora "kapitālo remontu", un tas būtu ilgtermiņa uzlabojums, ko mēs tagad idejiski atbalstām," pauda politiķis.
Kariņš arī atzina, ka ir vēl "viena otra detaļa", kas partneriem šajā kontekstā vēl jāizrunā, taču, "šodien izlēmām skaidri iet šajā virzienā".
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka koalīcijā runāts par likumprojektu, ko Saeimas uzdevumā izstrādāja Latvijas Banka un FKTK. Pavļuts norādīja, ka tas būs jauns likums "Par Latvijas Banku", kur tiks iezīmēts, kā Latvijas Banka strādās nākotnē pēc apvienošanās ar FKTK.
Viņaprāt, svarīgākais apstāklis jaunajā likumā ir, ka FKTK uzdevums uzraudzīt kapitāla tirgu ir iekļauts Latvijas Bankas uzdevumos. Tāpat Latvijas Banku pārvaldīs tikai padome, ieviešot izpildinstitūcijas.
Saskaņā ar rīcībā esošo Latvijas Bankas un FKTK vadības prezentāciju, līdz 2023.gada janvārim, kad paredzēta abu institūciju apvienošanās, jāpieņem jauns Latvijas Bankas likums, jāizveido Integrācijas komisija, jāsagatavo apvienošanās plāns un jāīsteno atbalsta funkciju pakāpeniska pārņemšana.
Pēc FKTK pievienošanas Latvijas Bankai paredzēts veidot koleģiālu lēmējinstitūciju - padomi, kurā tiktu integrētas vairākas funkcijas. Lai ierobežotu ar FKTK funkciju integrāciju saistītos riskus, starp bankas prezidentu, viņa vietniekiem un padomes locekļiem paredzēts sadalīt atbildības jomas, attiecīgās funkcijas nošķirot operacionālā līmenī.
Latvijas Bankas padome būtu koleģiāla lēmējinstitūcija, kas pieņemtu visus normatīvos tiesību aktus un uzraudzības lēmumus ar būtisku sistēmisku ietekmi, kā arī lēmumus attiecībā uz pārsūdzētajiem Uzraudzības komitejas lēmumiem.
Uzraudzības komitejā, kas būtu koleģiāla lēmējinstitūcija, kas atbilstoši bankas padomes deleģējumam pieņemtu pārējos uzraudzības lēmumus, darbotos Latvijas Bankas prezidenta vietnieks uzraudzības jomā, padomes loceklis uzraudzības jomā un pārvalžu vadītāji šajā jomā.
Lai sekmīgi īstenotu interešu konflikta novēršanu Latvijas Bankā, paredzēts strukturāli nodalīt departamentus funkciju griezumā, stingri regulēt informācijas apstrādi, apmaiņu un aizsardzību, nodrošināt atsevišķus ziņošanas kanālus, kā arī pastiprināt iekšējās kontroles sistēmu.
Efektīvākas pārvaldības nodrošināšanai paredzēts samazināt vadošo amatu skaitu apvienotajā institūcijā. Patlaban Latvijas Bankā ir seši padomes locekļi, kā arī četri valdes locekļi. Iecerēts, ka pārmaiņu rezultātā paliktu tikai seši padomes locekļi. Pēc apvienošanās ar FKTK, kuras padomē ir trīs locekļi, jaunajā centrālās bankas padomē būtu septiņi locekļi, tostarp bankas prezidents un divi viņa vietnieki.
Finansēšanā plānots saglabāt esošo modeli - centrālās bankas funkcijas finansētu Latvijas Banka, bet uzraudzības, noregulējuma un ieguldītāju aizsardzības funkcijas finansētu tirgus dalībnieki.
Paredzēts, ka līdz ar apvienošanos tiks stiprināta Saeimas pārraudzība. Latvijas Banka ne retāk kā divas reizes gadā sniegs Saeimas kompetentajai komisijai informāciju par tās darbību, bankas prezidents atbildēs uz Saeimas deputātu jautājumiem Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī Latvijas Banka sniegs Saeimai bankas gada pārskatu triju darbdienu laikā pēc tā apstiprināšanas.
Kā ziņots, jautājumi par FKTK pievienošanas Latvijas Bankai lietderību Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jūnija sākumā radīja bažas par iespējamu Saeimā iepriekš pieņemtā lēmuma par abu iestāžu pievienošanu pārskatīšanu.
Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Banku", paredzot, ka Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.oktobrim jāiesniedz Saeimai likumprojekts par Latvijas Banku, kurā noteikta tās pārvaldes struktūra un darbība, kā arī paredzēta FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
Jūlijā valdību veidojošie koalīcijas partneri pavēstīja, ka koalīcija saglabā savu pozīciju par labu FKTK un Latvijas Bankas apvienošanai.
