Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
FOTO: Rīgā, protestējot pret plānotajām kadastra vērtību izmaiņām, izkar vairāk nekā 100 baltus karogus
Ar Balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji aicina kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā. (Foto: Publicitātes foto)

FOTO: Rīgā, protestējot pret plānotajām kadastra vērtību izmaiņām, izkar vairāk nekā 100 baltus karogus 2

Bizness un ekonomika
7. septembrī 10:42 2020. gada 7. septembrī 10:42
  Jauns.lv
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) Balto karogu akcijā, protestējot pret plānotajām kadastra vērtību izmaiņām, mēneša laikā Rīgā izkārti vairāk nekā 100 karogu, portālu Jauns.lv informēja aliansē.

Lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību plānoto kadastra vērtību izmaiņu negatīvajām sekām uz Latvijas nekustamā īpašuma vidi, 7. augustā NĪAA sāka Balto karogu akciju. Tajā ikviens nekustamo īpašumu attīstītājs, investors un īpašnieks aicināts pie ēkas izkārt baltu karogu, simbolizējot kapitulāciju paredzēto izmaiņu priekšā.

NĪAA norādīja, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un izrietošās kadastrālās vērtības 2022. gadam ir nekoordinētas politikas piemērs, jo vienlaikus netiek izskatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm. Ja kadastra vērtību izmaiņas tiks pieņemtas pēc šī brīža plāna, vienlaikus nemainot nodokļu slogu, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus konkurētspēja tiks sagrauta, ietekmējot ikvienu valsts iedzīvotāju.

"Iesaistāmies Balto karogu akcijā, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, kā plānoto kadastrālo vērtību izmaiņas var negatīvi ietekmēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgus attīstību un konkurētspēju. Pašreiz plānotās izmaiņas var radīt nesamērīgu NĪN maksājumu pieaugumu, pat trīs vai vairāk reizes, kas būs ārkārtīgi liels slogs nekustamo īpašumu juridiskajiem īpašniekiem. Līdz ar to var palielināties jauno mājokļu cenas un samazināties to pieejamība, palēnināties dzīvojamo ēku fonda atjaunošanās, kā arī negatīvi var tikt ietekmētas ar jauno mājokļu būvniecību saistītās blakus nozares," pauda SIA "Merks" nekustamā īpašuma attīstības direktors Mikus Freimanis.

NĪAA biedri uzsvēra, ka Latvijas jau šobrīd zemās konkurētspējas potenciālo pasliktināšanos, ja salīdzinaRīgas nekustamā īpašuma investīciju vidi ar kaimiņvalstu galvaspilsētām.

"Jau pašlaik Rīga ievērojami atpaliek no Viļņas un Tallinas jaunu dzīvokļu un biroju ēku būvniecībā, kas samazina arī investīciju ieplūdi valstī un jaunu darba vietu radīšanu. Latvijā nekustamā īpašuma nodoklis ir ievērojami augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Paaugstinot to vēl vairāk, ārvalstu investori saviem projektiem aizvien biežāk izvēlēsies Viļņu un Tallinu. Šādas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti. Piemēram, Igaunijā NĪN objekts ir tikai zeme un no nodokļa ir atbrīvotas ēkas un būves - nav saprotams, kāpēc Latvijā nav identiska situācija, jo tā ir acīmredzama un jau ilgstoša Latvijas nepievilcība jebkuru investoru acīs," norādīja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

NĪAA skaidroja, ka esošā situācija jau ir radījusi kaitējumu līdzšinējo ieguldījumu atdeves plānošanā un mazinājusi interesi ieguldīt Rīgas attīstībā turpmākajos periodos, jo signalizē par neprognozējamu politiku Latvijas valsts līmenī.

Ar Balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji aicina kadastrālās vērtības izmaiņas ieviest tikai kopīgi ar izmaiņām NĪN politikā un ne agrāk par 2023.gadu, kā arī vienlaikus sekmēt labvēlīgāku politiku ieguldījumu piesaistē.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū. Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.

Līdz šim paredzēts, ka jaunajām kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022.gadā. Tagad Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc šo vērtību stāšanās spēkā.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju lomu Latvijas ekonomikā.

Citi šobrīd lasa

Viena tikšanās, septiņi saslimušie - Covid-19 ķer populārus Latvijas mūziķus
Uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", saka Darba inspekcijā 6
37 gadu vecumā no Covid-19 miris pazīstams Lietuvas smagatlēts
Skatīt visus komentārus

Стало известно, куда переедет Мелания Трамп из Белого дома