Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma cēloņus mājas cūkām Rudbāržu pagastā joprojām skaidro
foto: LETA
Bizness un ekonomika

Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma cēloņus mājas cūkām Rudbāržu pagastā joprojām skaidro

LETA

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma cēloņus mājas cūkām Skrundas novada Rudbāržu pagasta novietnēs joprojām skaidro, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Joffe atzīmēja, ka zemnieku saimniecības "Kalna dzenīši" cūku likvidācija tika pabeigta 20.jūlijā, bet 31.jūlijā noslēdzās cūku iznīcināšana uzņēmumā "Korkalns".

Pēc Joffes teiktā, darbs pie epidemioloģiskās izmeklēšanas ĀCM skartajās novietnēs turpinās.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 17.jūlijā tika apstiprināti ĀCM uzliesmojumi mājas cūkām Skrundas novada Rudbāržu pagasta mājas cūku novietnēs ar kopumā 11 500 mājas cūkām, tostarp ĀCM tika konstatēts uzņēmuma "Korkalns" un zemnieku saimniecības "Kalna dzenīši" novietnēs.

Uzņēmuma "Korkalns" valdes loceklis Jānis Podnieks aģentūrai LETA norādīja, - tā kā notiek izmeklēšana, viņš no jebkādiem komentāriem par notikušo atteiksies, uzsverot, ka situāciju varēs komentēt pēc epidemioloģiskās izmeklēšanas beigām.

Arī zemnieku saimniecības "Kalna dzenīši" pārstāve Linda Dreibote atteicās sniegt plašākus komentārus, kā varētu būt notikusi dzīvnieku inficēšanās.

Tāpat ziņots, ka šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām tika konstatēts 6.jūlijā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, kur piemājas saimniecībā bija 31 cūka.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.