Alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme Latvijas uzņēmumu izaugsmes veicināšanā
Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā. Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas.
Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Jānorāda, ka Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas.
Savukārt attiecībā uz investīcijām balstītām kolektīvās finansēšanas platformām to attīstību nepieciešams veicināt ar esošā regulējuma pilnveidošanu, atvieglojot prasības attiecībā uz emisijām. Vienlaikus jāatzīmē, ka ziedojumu un sociālu projektu kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kurām netiek piesaistīti atmaksājami līdzekļi un netiek piedāvātas iespējas ieguldītājiem nopelnīt, nav ietveramas šajā regulējumā.
Ievērojot to, ka kolektīvās finansēšanas platformas publiski aicina sabiedrību ieguldīt līdzekļus ar platformu starpniecību, ir būtiski nodrošināt, lai atbilstoši tiktu pārvaldīti ar šādu darbības veidu un ieguldījumu piesaisti saistītie riski. Tostarp ir būtiski, lai platforma savā darbībā nodrošinātu atbilstīgu kredītriska izvērtējumu un investora informēšanu.
Tāpat ir svarīgi mazināt riskus attiecībā uz iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai iespējamu sistēmisku ietekmi. Līdz ar to FM ieskatā ir nepieciešama atbilstošu regulējošo prasību (kapitāla pietiekamības prasības, kredītspējas izvērtēšanas vienotās prasības, licencēšanas kārtība, prasības investoru aizsardzībai) izstrāde šai nozarei, kas nodrošinātu iepriekš minēto risku pārvaldību.
Ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieredzi šādu risku pārvaldīšanas mehānismu izstrādē un uzraudzībā attiecībā uz citiem tirgus dalībniekiem, šīs nozares uzraudzība ir uzticama FKTK. Tai jāparedz atbilstošas kolektīvās finansēšanas nozares regulējošās prasības, lai nodrošinātu finanšu sektora darbības drošumu, veicinātu ieguldītāju interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus attīstību un stabilitāti. FM sadarbībā ar FKTK ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu priekšlikumu sagatavošanas.
Regīna Zommere / Foto: Ieva Čīka/LETA
