36% autovadītāju atzinuši, ka vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas

Pasākums rīkots ar mērķipievērst sabiedrības uzmanību dažādiem faktoriem, kuri ietekmē auto vadīšanas spēju arī citā laikā, ne tikai Jāņos, kad par atbildīgu braukšanu tiek runāts daudz. Aptaujā iegūtie dati skaidri iezīmē dažādus problēmfaktorus, ar kuriem ikdienā sastopamies uz ceļa –10% autovadītāju atzinuši, ka ir gadījies vadīt automašīnu alkohola reibumā, pārsniedzot atļautās promiles, 26% vadījuši automašīnu pēc alkohola lietošanas, nepārsniedzot atļautās promiles, vēl citi regulāri pie stūres runā pa tālruni, ēd, malko kafiju vai dara citas blakus lietas, kas samazina koncentrēšanos tieši auto vadīšanai.

“Dati liecina, ka alkoholisko dzērienu tirgus gadu no gada samazinās, savukārt bezalkoholisko dzērienu tirgus pieaug. Ja salīdzinām jūnija datus par šo un pagājušo gadu, pieaugums ir par 8%, kas ir īpaši pārsteidzoši, ņemot vērā COVID-19 ietekmi. Šī pozitīvā tendence ir novērojama arī  pasaules līmenī – tur procentuāli pieaugums ir vēl straujāks,”atzīst bezalkoholiskā alus “GO” zīmola vadītāja Inese Vētra. “Vēlamies uzsvērt, ka atbildīga braukšana nav nekas pašsaprotams un nebeidzas tikai ar alkohola nelietošanu pie stūres. Faktiski tā ir katra lieta, kas novērš mūsu uzmanību no ceļa, piemēram, runāšana pa telefonu vai īsziņu rakstīšana. Aicinām ikvienu būt atbildīgiem!”

“Attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un savstarpējā cieņa vienam pret otru mums tomēr vēl joprojām ir diezgan zemā līmenī,” atzīst “Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks. “Labā ziņa ir tā, ka atbildīgie šoferi lēnām parādās, taču, iespējams, ka ir jānomainās paaudzei, jo tomēr diezgan spēcīgi cilvēkos ir tā “vecā skola”, ja varam to tā saukt.” Viņš arī norādīja uz divām tehniskām auto vadīšanas kļūdām, kas novērojamas lielākajai daļai autovadītāju – pirmkārt neprasme nepieciešamības gadījumā ekstremāli bremzēt, kas daudzās situācijās var izglābt vai samazināt sadursmes apjomu, jo sadursmes brīdī ātrums ir mazāks;  otrkārt – vēlme griezt stūri līdz galam, lai gan realitātē– jo mazāk stūre ir pagriezta, jo vieglāk automašīnu ir nokontrolēt. “Ja, nedaudz pagriežot stūri, automašīna neklausa, tātad braucam pārāk ātri, stūres griešana tālāk to neatrisina.”

Kopējā statistika liecina, ka situācija tiešām uzlabojas – Latvijā visos parametros – bojā gājušie, cietušie un negadījumi kā tādi – ir ievērojams samazinājums. “Bojā gājušo skaits salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies par 12,3%,” norāda Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs. “Diemžēl konkrēti situācija ar braukšanu dzērumā nemainās gadu no gada – vidēji 3500 autovadītāju brauc reibumā gada griezumā, un tie, protams, ir tikai pieķertie, turklāt, neskaitot motociklu un velosipēdu vadītājus”, atzīst A. Locs. Viņš arī norāda, ka satraucošākais ir tas, ka absolūts vairākums šādu “pieķerto” autovadītāju ir smagā reibumā, proti – alkohola koncentrācija organismā pārsniedz pat 1,5 promiles.  

Savā pieredzē dalījās arī motosportists Ņikita Lijcs, kurš sevi vērtē kā atbildīgu autovadītāju, atzīstot, ka dažkārt steigā mēdz pārkāpt atļauto ātrumu, taču pie stūres alkohola reibumā nekad nav sēdies. “Alkohols un auto vadīšana nav savienojamas lietas. Sēžot pie stūres, ir jābūt 100% iespējai koncentrēties, bet alkohola reibumā tas nav iespējams. Pat vistalantīgākie un pieredzējušākie autovadītāji reibumā nespēs pietiekoši ātri reaģēt nepieciešamības gadījumā,” atzīst Ņ. Lijcs. Tiem, kuriem patīk kādreiz braukt arī ātrāk,motosportists iesaka izmantot dažādas oficiālās iespējas, piemēram, Biķernieku trases dienas. “Labāk ir samaksāt un izbaudīt ātrumu likumīgi un droši, nekā apdraudēt sevi, apkārtējos un samaksāt daudzreiz dārgāk – finansiāli vai pat ar dzīvību,” teic Ņ. Lijcs.

Lai noskaidrotu cik atbildīgi ir autovadītāji, bezalkoholiskais alus “GO” sadarbībā ar “Drošas braukšanas skola” veica aptauju, š.g. jūlijā aptaujājot vairāk nekā 600 respondentu interneta vidē.