Cer mazināt normatīvo aktu radīto administratīvo slogu valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā

Jauns.lv

Šodien Nacionālās attīstības padomes sēdē pārrunāts, kā mazināt normatīvo aktu lielā daudzuma radīto administratīvo slogu valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks pastāstīja, ka šodien sēdes laikā spriests par to, kā normatīvie akti ietekmē uzņēmējdarbību un kā panākt mērķi, lai normatīvisms negatīvi neietekmē iespējas īstenot biznesu. Mērķis ir motivēt pašvaldības veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Ir skaidrs, ka normatīvismu rada sabiedrības vēlme kaut ko regulēt, skaidroja PKC vadītājs. "Mūsu mērķis ir šo normatīvismu mazināt, lai tas nav kā slogs uzņēmējiem, sabiedrībai un pašai valsts pārvaldei," piebilda Vilks. Tas arī nozīmē, ka, sagatavojot kādu normatīvo aktu, ir skaidri jāapraksta, kādas ir izvēles iespējas, ieviešot jauno regulējumu.

Valsts kanceleja sēdes laikā informējusi, ka ir saņemti vairāk nekā 350 priekšlikumi sloga mazināšanai un patlaban izpildē ir 28 rezolūcijas par sloga mazināšanu. Tāpat arī pirms katras valsts sekretāru sanāksmes tiek izvērtēti un netiek izsludināti tādi normatīvā regulējuma projekti, par kuriem nav izsludināta sabiedriskā apspriešana.

Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu ir izstrādāts mācību modulis Valsts administrācijas skolā, kas palīdz valsts pārvaldē nodarbinātajiem apgūt tiesību aktu izstrādi, kā arī ir sagatavota rokasgrāmata par normatīvo aktu izstrādi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija prezentējusi piedāvājumu jaunajai Administratīvi teritoriālajai reformai, un kontekstā ar to aplūkots jautājums par pašvaldību atšķirīgajām iespējām nodrošināt nepieciešamos apstākļus uzņēmējdarbībai. Saistībā ar reformu jautājums ir par to, kā pārmaiņas ar novadu izmēriem un skaitu spēs uzlabot investīciju vidi. "Pašvaldības ir ļoti dažādas, un to piedāvātās iespējas arī ir atšķirīgas," uzsvēra Vilks.

Saistībā ar pašvaldībām sēdes laikā pārrunāta arī pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, par ko patlaban notiek diskusijas arī Saeimā. Pie šī jautājuma turpināsies darbs, skaidri nodalot, cik tālu pašvaldības var iesaistīties uzņēmējdarbībā un kur ir robeža.

Kontekstā ar uzņēmējdarbību pašvaldībās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka pašvaldības ar saviem lēmumiem vai darbībām nereti rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākās ir - vispār nepiemērojot vai nekorekti piemērojot iepirkumu procedūras, netiek ievēroti godīgas konkurences un arī labas pārvaldības principi. Turklāt tas aizvien biežāk notiek tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu neesot pamata sūdzēties. Kā risinājumu ministrija piedāvā Konkurences padomei izvērtēt un sniegt ierosinājumus Valsts pārvaldes iekārtas likuma pilnveidošanai.

Uzņēmēji arī sūdzējušies, ka pašvaldībās saistošo noteikumu sagatavošana un izdošana ir ļoti ilgs process, kas kavē uzņēmējdarbību. Nepieciešams paātrināt saistošo noteikumu gatavošanas procesu, lai tas ļautu uzņēmējiem plānot un attīstīt savu uzņēmējdarbību pašvaldībās. Lai gan normatīvais regulējums pašvaldībām neliek šķēršļus operatīvi izstrādāt un pieņemt saistošos noteikumus, VARAM plāno sagatavot materiālu par saistošo noteikumu izstrādi, kuru varēs izmantot pašvaldības, kā rezultātā vajadzētu uzlaboties saistošo noteikumu izstrādes kvalitātei.

Lai uzlabotu iespējas uzņēmējdarbībai, būtiska ir e-dokumentu izmantošana. Uzņēmēji norāda, ka vēl joprojām daudzās pašvaldībās priekšroka tiek dota papīra dokumentiem, kuru apstrāde prasa nesamērīgu laika patēriņu. Ministrija norāda, ka jau notiek darbs pie oficiālās elektroniskās adreses izveides, kas situāciju mainīs uz labo pusi.