Noskaidrotas Latvijā vislabāk apmaksātās profesijas

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2018.gadā kuģu un gaisa kuģu vadītāju un tehnisko speciālistu vidējā bruto mēneša darba samaksa bija 3279 eiro.

Starp labāk atalgotajām profesiju grupām bija arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (2931 eiro), programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi (2644 eiro), ārsti (2543 eiro), juridisko lietu vecākie speciālisti (2162 eiro) un datubāžu un tīklu vecākie speciālisti (2106 eiro), kuģu klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki (2034 eiro) un tirdzniecības, tirgzinības un sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti (2021 eiro).

Vienlaikus statistikas pārvaldē norādīja, ka pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 518 eiro algu pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām.

Mazākie atalgojumi bija arī bērnu pieskatītājiem un skolotāju palīgiem - 588 eiro, atkritumu savācējiem - 621 eiro, pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādniekiem - 625 eiro, māju, viesnīcu un biroju apkopējiem un palīgiem - 632 eiro, kā arī apģērbu izgatavotājiem, individuālās aprūpes darbiniekiem, zivsaimniecības darbiniekiem un medniekiem, kuru algas pirms nodokļu nomaksas bija mazākas par 700 eiro.

Statistikas pārvaldē minēja, ka abu dzimumu darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku, arī profesionālo, izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes 2018.gadā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši visās iegūtās izglītības grupās.

Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 12,4 un 10,25 eiro) un maģistra grādu (9,8 un 7,57 eiro).

Darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību, vidējais stundas atalgojums bija 3,5 eiro vīriešiem un 3,14 eiro sievietēm.

2018.gadā visaugstākais vidējais mēneša atalgojums bija darbiniekiem ar darba stāžu no 15 līdz 19 gadiem, zemākais - darbiniekiem, kas nostrādājuši mazāk par vienu gadu. Vidējā darba samaksa būtiski neatšķīrās darbiniekiem ar viena līdz deviņu gadu darba pieredzi un tiem, kas nostrādājuši 30 un vairāk gadus vienā uzņēmumā vai iestādē.

Darba samaksas struktūras apsekojumā apkopota arī informācija par noslēgtajiem koplīgumiem un nostrādātajām un apmaksātājam virsstundām. Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīviem.

2018.gadā ar koplīgumiem tika aptverti 27% darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija izglītības (64%), veselības un sociālās aprūpes (61,3%) un enerģētikas (65,1%) nozarēs.

Apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā apmaksātas virsstundas strādāja 5,1% no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem - virsstundas ir reģistrētas 11,8% darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas norādītas starp vadītājiem (1,4%) un vecākajiem speciālistiem (2,4%).