Elitārā šampanieša neglītā puse - veids, kā ievāc tam paredzētās vīnogas
Šampanietim, ko parasti saista ar svinīgu dzīvi un priecāšanos, ir kāda ļoti neglīta puse - veids, kā ievāc tam paredzētās vīnogas.
Kā zināms, par šampanieti drīkst saukt tikai to dzērienu, kas tapis Francijas Šampaņas reģionā. Izrādās, ka šajā reģionā vīnogu novākšanas darbos cilvēki mēdz tikt paverdzināti un viņu dzīves apstākļi ir šausminoši.
Advokāti, kuri cīnās pret mūsdienu verdzību, stāsta, kā vīnogu plantācijām tika savervēti aptuveni 200 cilvēki. “Visiem viņiem solīja darbu ar algu 10 eiro stundā. Tas nepavisam nav slikti. Viņiem solīja, ka darbi ilgs no 20 līdz 30 dienām. Arī tas nav slikti. Viņiem arī solīja dzīvesvietu un vispār iespēju nedomāt par sadzīviskām problēmām. Bet realitāte izrādījās citādāka.”
Lielāko daļu strādnieku izdevies savervēt centros, kur uzturas imigranti. No tiem cilvēkus pārveda uz Šampaņu, kur mazās istabiņās dzīvoja pa 10 cilvēkiem, uz visiem bija tikai viena duša. Sadzīves apstākļi bijuši baisi – tā to nodēvēja tiesībsargājošās iestādes. Arī ēdināšana bija nepiemērota, proti, pārtikas produkti bieži bija ar beigušos derīguma termiņu, strādnieku telpās nebija ledusskapju, tāpēc ēdiens vienkārši tika novietots uz grīdas.
Vīnogu novākšanā iesaistītie strādnieki ēda nepilnvērtīgi, strādāja no rītausmas līdz saulrietam, bieži vien nesaņemot samaksu, nemaz nerunājot par darba līgumu. Vīnogu audzētāji Šampaņā ievākto ražu nodod lielajiem vīna namiem, tostarp “Veuve Clicquot”. Nama pārstāvji kategoriski noliedz, ka būtu zinājuši, kādos apstākļos dzīvo cilvēki, kuri novāc tik vērtīgos vīnogu ķekarus.
Eksperti gan norāda, ka šāda situācija, kad par niecīgu samaksu darbā tiek pieņemti cilvēki, kas nevar par sevi pastāvēt, Eiropas lauksaimniecības reģionos ir izplatīta prakse.
Francijas likumsargi, kas cīnās pret nelegālu nodarbinātību, stāsta: “Viņus pieņēma, bet vienlaikus cilvēkiem pašiem bija jāapmaksā nonākšana tur, vēlāk bija jāatdod daļa naudas starpniekiem, kuri viņus savervēja.”
Likumsargi stāsta, ka atklātajā shēmā bija iesaistīti tik daudzi starpnieki, ka gala rezultātā vīnogu plantācijās strādājušie vispār palika bez ienākumiem.
Atklātajā shēmā darbojušās gan fiziskās, gan juridiskās personas. Iesaistītajiem draud lieli naudas sodi, kā arī ieslodzījums.