Vērtīga informācija pirms īpašuma pārdošanas: kā aprēķina kapitāla pieauguma nodokli
Žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāju Maiju interesē uzreiz divas viņai būtiskas lietas: "Vai kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanai kā attaisnojuma dokumenti der kases čeki no 2002. līdz 2008. gadam, kuros, kopējot čeku sliktās kvalitātes dēļ, nav skaidri saskatāmas summas?" un "Kāpēc VID savos aprēķinos ņem vērā iegādes vērtību 2002. gadā, kad notika privatizācija, bet kapitāla pieauguma nodoklis ir pieņemts stipri vēlāk. Vai tad likumdošanas izmaiņas ir attiecināmas ar atpakaļejošu datumu?"
Atbild Evita Teice-Mamaja, Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Atbilde uz pirmo jautājumu
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību tā turēšanas laikā. Kapitāla iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Ja informācija uz dokumentāri pierādāmiem izdevumiem, tostarp čekiem, nav saskatāma, tad tos nevar iekļaut izdevumos.
Veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993. gada 31. decembra un šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.
Atbilde uz otro jautājumu
Diemžēl no jautājuma nevar rast pietiekami skaidru priekšstatu par konkrēto tiesisko situāciju, tāpēc sniedzam teorētisku atbildi.
Nosakot atsavināmā nekustamā īpašuma iegādes vērtību, ir jāņem vērā darījuma laikā spēkā esošā likuma redakcija. Likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu.
Ja nekustamais īpašums iegūts līdz 2000. gada 31. decembrim un nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par tā iegūšanas (iegādes) vērtību uzskata aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kas koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem desmit gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Centrālās statistikas pārvaldes noteiktais patēriņa cenu indekss par pēdējiem desmit gadiem 2019. gadam (2008 = 100) ir 116,4 jeb koeficients 1,164.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma 2019. gadā ir 20 procenti. Savukārt darījumiem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti.
