Covid-19 mēnešos cilvēki daudz vairāk pirkuši pārtiku internetā, liecina “Maxima” pētījums

"Maxima Latvija" iekšējais pētījums liecina, ka šā gada aprīlī ir ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ikdienai nepieciešamās preces izvēlas iegādāties interneta veikalos.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu, to cilvēku īpatsvars, kuri iegādājas pārtikas preces attālināti, pieaudzis vairāk nekā divas reizes, savukārt sarukusi lielveikalu un tirgus popularitāte.

Četru gadu laikā dubultojusies pārtikas e-veikalu popularitāte, lielāko pieaugumu – apmēram pusotru reizi – uzrādot tieši pēdējā gada laikā. Liela nozīme pārtikas e-veikalu attīstībā 2020. gadā ir Covid-19 epidēmijas uzliesmojumam pasaulē.

Līdz ar to pēdējos četros gados novērojamas pakāpeniskas izmaiņas iedzīvotāju iepirkšanās paradumos. Lai gan arī šā gada sākumā iecienītākās iepirkšanās vietas ikdienas pirkumiem gandrīz 70% iedzīvotāju joprojām ir lielveikali, šis rādītājs samazinājies par 7% punktiem salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu.

Tajā pašā laikā šogad līdz 39% pieaugusi hipermārketu popularitāte Latvijas iedzīvotāju vidū salīdzinājumā ar 32% 2017. gadā. Tādējādi šogad hipermārketi apsteidza pērn otro populārāko iepirkšanās vietu – mazākā formāta veikalus mājas vai darba vietas tuvumā. Tas varētu būt skaidrojams gan ar izmaiņām cilvēku dzīves ritmā un tieksmi pēc laika taupīšanas, cenšoties nopirkt visu vienā vietā, gan arī strauju hipermārketu segmenta attīstību pēdējos gados.

"Maxima Latvija" informē, ka 2019. gadā lielākie tirgus dalībnieki atvēra vairākus hipermārketus gan galvaspilsētā, gan arī Latvijas reģionos. Lielā mērā šo tendenci ietekmē arī tirdzniecības centru attīstība. Tirdzniecības centros pēdējo gadu laikā tiek atvērti lielāki, tehnoloģiski attīstītāki pārtikas veikali, tai skaitā arī "Akropole" 2019. gada aprīlī.

Pēc ārkārtējas situācijas ieviešanas valstī Covid-19 dēļ vairāk nekā trešdaļai pircēju svarīgākais kritērijs veikalu izvēlē kļuvusi veikala tīrība un Covid-19 piesardzības pasākumi. Biežāk nekā iepriekš izvēlas veikalu pēc kritērija "ērta iepirkšanās veikalā”. Savukārt veikalu izvēlē visvairāk sarukusi nozīme kritērijam "pa ceļam uz/no darba/mācību iestādes", jo pašizolācijas ievērošanas un darba no mājām dēļ daļai iedzīvotāju tas vairs nav aktuāli.

Tikmēr pircēju apmierinātība ar veikaliem šogad aug - vidējā respondentu apmierinātība ar Latvijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem piecu baļļu skalā 2020. gada sākumā veidoja 3,77 balles, kas ir par 0,05 punktiem vairāk nekā 2019. gada aprīlī un augstākais rādītājs pēdējos četros gados. Visaugstāk šogad novērtētas pozīcijas "Apmierinātība ar sortimentu" (novērtējums 4,01) un "ērta iepirkšanās" (novērtējums 3,91), turklāt šiem rādītājiem ir visstraujāk audzis novērtējums.

Vienlaikus šā gada sākumā salīdzinājumā ar 2019. gada jūliju samazinājusies cilvēku apmierinātība ar veikalu pieejamību un sasniedzamību, kā arī ar cenu līmeni. Neapmierinātība ar cenu līmeni palielinājusies 25-44 gadus vecu pircēju grupā, turklāt visās cilvēku ienākumu līmeņu grupās.

Pērn un šā gada sākumā aptuveni 77,9% iedzīvotāju nav mainījuši iepirkšanās biežumu pēdējā gada laikā, kas ir par 3,7 procentu punktiem vairāk nekā pirms gada. Tas varētu liecināt par paradumu noturību ierastajos apstākļos. Mazāk cilvēku nekā iepriekš samazināja savu iepirkšanās biežumu Rīgā, Latgalē un Zemgalē, kur pieaudzis cilvēku īpatsvars, kuri iepērkas tikpat bieži, kā agrāk.

Taču kopumā veikalus, tai skaitā pārtikas tirdzniecības vietas, pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas valstī Covid-19 dēļ, četri no pieciem pircējiem sākuši apmeklēt retāk, turklāt trešdaļa atzīst, ka viņu pirkumu lielums pieaudzis.

"Maxima mazumtirdzniecības kompass" ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvija" eksperti sniedz savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm. Tas tapis, balstoties uz "Maxima Latvija" datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020. gada martā. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Jaunākajā apskatā īpaša uzmanība pievērsta kvalitātes jēdzienam, noskaidrojot, kā Latvijas iedzīvotāji uztver pārtikas kvalitāti un kādi ir būtiskākie to veidojošie kritēriji pircēju acīs.