Ekonomists Uldis Osis: attīstīsies gadžeti, mainīsies ģeopolitika, naftas cenas atkal kāps

Ekonomists intervijā žurnālam “9vīri” saka, ka pēc krīzes visstraujāk attīstīsies tehnoloģiju joma: “Informātika, telekomunikācijas, dažādi tā sauktie gadžeti... Tehnoloģijas jau kopš senseniem laikiem vienmēr ir virzījušas pasauli un spiedušas arī organizatoriski pārkārtoties. Kāds kaut ko izgudro, piemēram, garos šaujamlokus, lielgabalus vai ložmetējus, spēku samērs mainās, bet pēc kāda laika atkal iestājas līdzsvars, tikai citā līmenī un konfigurācijās”. Tāpat viņš arī prognozē izmaiņas ģeopolitikā:

- Vai jums nav bažu, ka pandēmijas ietekmē varētu mainīties ģeopolitiskais izkārtojums pasaulē? 

- Tā jau ir tā konkurences saasināšanās starp galvenajiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem. Tā turpinās saasināties. Lai gan amerikāņi un Tramps saka: “America first!”, realitātē viņi piedalās visos NATO pasākumos, finansē bruņošanos, un arī finanšu tirgū nemana, ka amerikāņi ietu malā. Ir grūti prognozēt, kādas varētu būt ģeopolitiskās izmaiņas, bet droši vien tās būs. Konkurence pie kaut kā noved, vieni zaudē, citi uzvar. Izskatās, ka Eiropas Savienība šobrīd ekonomiski un finansiāli ir vājākais posms. 

- Vai Eiropas Savienība varētu arī izjukt?

- Nevar izslēgt, ka tā var pajukt, bet kaut kāds kodols jau saglabāsies. Tam ir ļoti svarīgi saglabāties, lai neatkārtotos vēsture, pasaules kari, kas abi sākās Eiropā. Breksits ir piemērs tam, ka Eiropas struktūra nav droša. To redzam arī no svārstībām citās Eiropas Savienības valstīs – Polijā, Ungārijā, kur notiek diskusijas, vai ir jēga palikt Eiropas Savienībā, varbūt labāk stāties ārā. Arī tādi procesi var notikt. Jau vairākus gadus arī Briselē tiek runāts par to, ka ir vajadzīga “divu ātrumu” Eiropa – piecas, sešas Eiropas kodola valstis un pārējās. Cits variants ir ziemeļu – dienvidu sadalījums. Kurš variants īstenosies, tas būs atkarīgs no tā, vai izdosies izveidot stipru centru ar spēcīgiem līderiem. Šobrīd es tādus neredzu. Tā ir viena no Eiropas Savienības politiskajām problēmām – tai ļoti ilgu laiku nav spēcīgu līderu. Faktiski Eiropas Savienību dažkārt vairāk vada birokrātija nekā lielo valstu līderi, kuri biežāk savā starpā kaut ko nevar sarunāt nekā var, un tad, kamēr viņi augšā strīdas, visu dara birokrātija.

Man tomēr gribētos cerēt, ka izveidosies spēcīga “impēriska” sistēma, varas vertikāle, kas sakombinēs spēcīgu ekonomisko varu un politisko varu, saglabājot tās nacionālās priekšrocības, kādas Eiropas valstīm, Eiropas nācijām ir. Eiropas multikulturālismu nevajag jaukt ar multikulturālismu nacionālas valsts iekšienē, šajā ziņā tā politika, kas līdz šim tika īstenota, manuprāt, ir ļoti graujoša un nepareiza.

- Kā pēc šīs krīzes ies mūsu austrumu kaimiņam?

- Domāju, ka viņam neies slikti. Mūsu tranzītbiznesa pačākstēšana, lai neteiktu – izčākstēšana, ir saistīta ar to, ka Krievija ir pārorientējusies no Eiropas uz Ķīnu. Mūsu lielākās kravas bija nafta, naftas produkti (tie pa dzelzceļu vēl iet) un ogles. Pēdējos vairāk nekā desmit gadus Rietumeiropa samazina ogļu izmantošanu gan enerģētikā, gan metalurģijā. Samazinās arī naftas produktu patēriņš, pateicoties kvalitatīvākiem transportlīdzekļu dzinējiem un tam, ka siltināšanā vairāk izmanto gāzi, nevis mazutu.
Krievija par šo samazināšanos Rietumu virzienā pārāk neuztraucas, jo palielinās patēriņš Ķīnā. Tāpēc Krievija mēģina ar Ķīnu ļoti draudzēties. Bet Ķīnai nāksies domāt par ogļu patēriņu kā enerģētikā, tā metalurģijā tieši šā vīrusa sakarā.

Kāpēc Uhaņā tā notika? Uhaņa ir aptuveni Ķīnas ģeogrāfisks centrs. Kādreiz atpalikusi province, lai gan tur krustojas daudzi ceļi. Ķīnas valdība deviņdesmito gadu sākumā izveidoja ļoti plašu finanšu investīciju programmu, lai Uhaņu attīstītu. Uzbūvēja tur lielas autorūpnīcas, saistīto rūpniecību, attīstīja ķīmisko rūpniecību. Tagad tur ir ļoti liels gaisa piesārņojums. Turklāt ķīnieši ir vieni no lielākajiem pīpmaņiem pasaulē, līdz ar to tur masveidā ir vāja veselība attiecībā uz elpošanas ceļiem, kuros vīruss ķeras. Starp citu, arī Ziemeļitālija ir spēcīgs industriālais reģions – “Fiat” rūpnīca, ķīmiskā rūpniecība, un arī itāļi ir kaislīgi smēķētāji. Spāņi arī, un Spānijā vīruss visvairāk ir izplatīts Valjadolidā, kas ir spēcīgs rūpnieciskais centrs. Tātad piesārņojumam ir ļoti liela nozīme. Arī Latvijā ir liels gaisa piesārņojums, vairāk gan no veca autotransporta. 

Ķīna izdarīs secinājumus, ka kaut kas jāmaina, ka metalurģijā no ogļu izmantošanas jāpāriet uz elektrokausēšanas metodēm, ka siltumelektrostacijās jāizmanto gāze vai atjaunojamie resursi, ko sekmīgi ir attīstījusi Eiropa, brīžam pat par daudz, it sevišķi Latvijā. Tas viss maina pasauli.

Bet, kamēr ķīnieši pirks ogles, naftu un gāzi, ar Krieviju nekas briesmīgs nenotiks. Galvenais Krievijas ogļu ieguves avots Kuzbass ir pa vidu starp Eiropu un Ķīnu, tātad principā Krievijai ir vienalga, kam pārdot. Tātad mums pret mūsu austrumu kaimiņu jāizturas nopietni. Šajā ziņā mēs esam ieinteresēti spēcīgā Eiropas Savienībā ar stipru centru, spēcīgu un vienotu politiku, nevis tādu, kad vienas valstis gandrīz vai apkampjas ar Krieviju un sit uz pleca, citas mēģina kaut ko iebilst.

- Kā Krieviju ietekmēs naftas cenu kritums?

- Naftas cenas atgriezīsies kaut kādā sakarīgā līmenī, ap 50–60 dolāriem par barelu. Varbūt tas nenotiks ļoti ātri, varbūt cenas var pat nokrist vēl zemāk, bet gan jau beigās par tarifiem vienosies. Ekonomikā agri vai vēlu iestājas līdzsvars. Ir lieli kritumi, lieli zaudējumi, tos noraksta, un viss atkal atgriežas.