Zviedrijas īpašais ceļš. Izskatās, ka tai ekonomiski neklāsies labāk

Kā raksta “Financial Times”, mūzikas ierakstu veikals “Mickes”, atšķirībā no citiem līdzīgiem veikaliem Eiropā, aizvien ir vaļā. Šajā veikalā, kas atrodas Stokholmas dienvidos, rindojas tūkstošiem vinila plašu. Pagājušajā nedēļā klientu plūsma bija vienmērīga, tomēr tā īpašnieks Mike Englunds norāda – lai arī viņš ir laimīgs, ka veikalu nenācās slēgt, bizness Covid-19 ir smagi cietis. “Kad cilvēki ap 12. martu kļuva uzmanīgi koronavīrusa dēļ, mēs acumirklī pazaudējām 30%. Tas ir normāli. Dažus mēnešus tā var dzīvot, bet pēc tam būs ļoti, ļoti grūti,” norāda īpašnieks.

Kā zināms, Zviedrija nolēma pret Covid-19 cīnīties citādāk, sakot, ka “drakoniskie ierobežojumi” nav ilgtspējīgi un tie var lieki kaitēt ekonomikai, tādā veidā izraisot citu problēmu virkni.

Zviedrijā šobrīd ir krietni vairāk Covid-19 upuru nekā Dānijai, Somijai un Norvēģijai. Tur miruši aptuveni 311 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kamēr kaimiņu Norvēģijā tie ir 40 cilvēki uz vienu miljonu.

Sākotnējie dati par Zviedrijas iekšzemes kopproduktu (IKP) pirmajā ceturksnī rādīja, ka vismaz martā tai klājies labāk par citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, jo reģistrētais kritums ir aptuveni 0,3%, kamēr eirozonai kopumā tie ir 3,8%, tomēr ekonomisti norāda, ka ilgtermiņā Zviedrijai diez vai izdosies izvairīties no sāpīgas ietekmes uz ekonomiku. Eiropas Komisija lēš, ka Zviedrijas IKP gada griezumā kritīs par 6,1%, kamēr valsts centrālajai bankai ir vēl drūmākas prognozes – ekonomika varētu krist pat par 7-10 procentiem, kamēr bezdarba līmenis svārstīties starp 9 un 10,4%. Kā norāda “Financial Times”, tie šai Skandināvijas valstij ir dramatiski skaitļi.

“Ir par agru teikt, ka mums klāsies labāk nekā citiem. Galu galā mēs domājam, ka Zviedrijas iznākums būs vairāk vai mazāk līdzīgs,” sacījusi kādreizējā Zviedrijas centrālās bankas monetārās politikas vadītāja vietniece Kristīna Nīmane, kura tagad ir galvenā “Handelsbanken” ekonomiste.

Viens no iemesliem ir tas, ka Zviedrija ir atvērta ekonomika. Piemēram, “Volvo” bija spiesti uz vairākām nedēļām pārtraukt ražošanu nevis iekšējo iemeslu dēļ, bet gan detaļu trūkuma un piegāžu ķēdes grūtību dēļ.

Dati par sabiedriskā transporta, kredītkaršu lietošanu un restorānu apmeklēšanu arī liecina par lielu kritumu, jo zviedru amatpersonas aicināja cilvēkus strādāt no mājām, ja vien tas ir iespējams, un ievērot sociālo distancēšanos. Tomēr kritums ir mazāk spēcīgs nekā citās Eiropas valstīs ar stingrākiem pasākumiem.

Par salīdzinoši labajiem pirmā ceturkšņa datiem vecākais Eiropas valstu ekonomists Deivids Okslijs no Londonā bāzētā uzņēmuma “Capital Economics” saka – tie ir tādi uz janvāra un februāra rēķina, bet par martu viņš norāda – tas ir normāli, ka nav liela krituma, jo zviedri nepiedzīvoja tādu pēkšņu dzīves apstāšanos.

Tikmēr vietējo komercbanku ekonomisti lēš, ka Zviedrijas IKP šogad kritīs par 6,5% - līdzīgi kā ASV un Vācija, bet mazliet mazāk nekā Norvēģija un vēl mazāk, ja salīdzina ar Somiju un Dāniju. Jānorāda, ka visās pieminētajās valstīs tiek ievēroti vairāk vai mazāk stingri ierobežojošie pasākumi.

Zviedrijas centrālās bankas pārstāvis Stefans Ingvess norāda, ka to, vai Zviedrijas ekonomikai klāsies labāk, varēs redzēt nākotnē. Daži tikmēr uzsver, ka tai ir zināmas priekšrocības šī izvēlētā virziena dēļ, jo, valstīm atceļot ierobežojumus, cilvēki var būt vairāk bailīgi, salīdzinot ar zviedriem.

Tomēr Okslijs uzsver, ka šī valsts aizvien ir atkarīga no pieprasījuma un piegādes ķēdēm citās valstīs.