Eksperimenti un īpašnieki aiz bāra letes: kā Latvijas restorāni spītē Covid-19 krīzei
Pandēmijas laiks ir jo sevišķi grūts viesmīlības biznesam. Kaut arī, ievērojot noteiktus ierobežojumus, restorāniem ir atļauts strādāt, tūristu nav, un arī vietējie klienti gājuši mazumā. Tomēr ne visi ir slēguši durvis.
Agrāk pārpildītajā Kaļķu ielā valda savāds klusums, un tikai reta vieta vēl strādā. Pagriežoties uz Šķūņu ielu, gan var sadzirdēt skanam mūziku. Tā nāk no kroga "O`Paps", terase vēl vēsajā pēcpusdienā ir tukša, bet iekšā aicina tāfeles ar krāšņiem uzrakstiem: “Esam atvērti.”
Saimnieks pats stājas aiz bāra letes
Maltīti bauda divas dāmas, kāds kungs dziļāk savu pasūtījumu vēl gaida, ik pa laikam ienāk vēl kāds viesis, pasūtot ēdienu uz vietas vai līdzi. Kroga saimnieks un bārmenis vienā personā Pēteris Spēlmanis ar smaidu sagaida aiz letes: “Paliek labāk, kad saule uzspīd. Cilvēkiem ir apnicis sēdēt mājās, viņi smaidīgi nāk un pasakās, ka esam atvērti.”
Cenšoties būt pretimnākoši, viesiem cenas samazinātas par 20%, tomēr saimnieks lēš, ka apmeklētāju zudums ir ap 80 procentu. Tas, protams, nozīmē, ka dienas ienākumi visus izdevumus nesegs, tomēr tā ir labāk nekā slēgt durvis. Tāpat pagaidām bija jāatvadās no lielākās daļas darbinieku – no desmit palikuši tikai trīs.
Lai mēģinātu piemēroties situācijai, krogā tagad pieejams dienas piedāvājums, kas agrāk nav bijis – zupa un pamatēdiens. Apsvērta doma par sadarbību ar ēdiena piegādes firmām, "Bolt Food" vai "Wolt", kaut arī Pēteris atzīst, ka to dara nelabprāt: “Mēs pievēršam uzmanību sastāvdaļām un pērkam tikai bio gaļu. Ar ēdiena piegādi nekad nevari zināt, kas ar to notiek. Vai piegādās laikā, lai tas nebūtu auksts, vai tas, pa bruģi un bedrēm kratoties, nebūs izjucis. Šīs lietas vairs nevaru kontrolēt, bet man ir svarīgi, lai klientam patiktu un viņš atgrieztos. Bet tagad tādi laiki, esam spiesti apdomāt.”
Dabū brīdinājumu, jo klients ēd lēni
Pašvaldības policijas patruļas pievērš pastiprinātu uzmanību, lai saskaņā ar pašreizējo kārtību krogi un restorāni būtu slēgti jau desmitos vakarā. Daudziem, tostarp arī "O`Papam", tas nozīmē zaudēt aktīvākās stundas. Spēlmanis atklāj, ka bijusi saskarsme ar kārtībniekiem, un katru reizi tikšanās ir citāda. Reizēm policisti atnāk nedaudz pirms desmitiem un laipni atgādina, ka drīz krogs jāver ciet, citreiz neesot tik saprotoši.
Pēteris pat iedzīvojies brīdinājumā, jo atļāvis pāris minūtes pēc slēgšanas klientam līdz galam notiesāt savu ēdienu. “Nu, cilvēks ēda lēnāk, es taču viņu nedzīšu ārā. Bāru jau aizvēru un atļāvu palikt, lai viņš visu apēd. Atbrauca policija un izrakstīja man brīdinājumu. Nākamreiz būšot jāmaksā sods. Uzreiz saku – es sodu nesamaksāšu, aizvēršos ciet,” teic krodzinieks.
Viņš neslēpj viedokli, ka ierobežojumi ir neapdomāti: “Kāpēc man krogs jātaisa ciet desmitos, bet "McDonald`s" tepat var strādāt līdz vieniem, diviem? Kāpēc tāda diskriminācija? Protams, ir bijuši arī laipni policisti. Galvenais jau ir cilvēcīga attieksme. Ja būs tā, tad mēs šo visu pārdzīvosim.”
Lai kā arī būtu, Pēteris saglabā pozitīvu prātu un ir pārliecināts, ka šādi laiki un izdzīvošana tajos viņu padarīs tikai stiprāku. Viņš ar smaidu saka: “Tāpēc, ka būšu izturējis šo, es visiem būšu trīs soļus priekšā.”
Mūrniece pati smērē maizītes
Restorāns "Mazais Otto" viesnīcā "Roma" nule atvēries, neviena viesa vēl nav. Vadītāja Linda Mūrniece atzīst, ka apmeklētāju plūsma ir samazinājusies par aptuveni 80%, virtuve nestrādā, viesnīca slēgta, teju visus darbiniekus nācās atlaist – no piecdesmit palikuši tikai trīs, ieskaitot viņu pašu.
Daudz netrūka, ka nebūtu neviena – aprīļa sākumā bija atlaisti visi, lai saņemtu vismaz bezdarbnieku pabalstu, taču tad Valsts ieņēmumu dienests piešķīra nodokļu parāda atmaksas grafiku trīs gadiem. Viesmīlības uzņēmumiem pēc ziemas tā ir ierasta problēma, Romas pārvaldnieka "Benkons, MMC" Latvijas filiāle parāds 26. martā bija 5474 eiro. Tikai šoreiz, pēc robežas slēgšanas, to nevarēja segt kā citreiz.
Tagad pārsvarā nāk tie, kuri te iegriezās regulāri arī agrāk – savējie. Pie viena galdiņa drīkst sēdēt pa diviem, starp galdiem – divu metru distance. Saulainās dienās restorāna terase ir pat diezgan dzīvelīga, viesiem baudot kokteiļus un citus dzērienus, tātad ir vērts turpināt. “20 eiro ir labāk nekā nulle,” saka Mūrniece.
Daudzi apmeklētāji vaicājuši par ēdienu, bet pašlaik neko dižu nav iespējams pagatavot. Mūrniecei nācies pielāgoties un pašai taisīt maizītes. Tagad gan viņa domā, ka līdz ar siltāku laiku būs jāaicina atpakaļ pavārs un restorāna darbība kaut cik varēs atgriezties iepriekšējās sliedēs.
Cer uz ballīti jau maijā
Šajās dienās ir laiks izvērtēt, kas agrāk darīts pareizi, ka nē. Piemēram, Mūrniece secinājusi, ka šis tas pasūtīts par daudz un īstenībā nav vajadzīgs. Vairumtirgotājs "Baltic XL" pēc septiņu gadu labas sadarbības nepatīkami pārsteidzis ar augstiem rēķiniem, kaut daudzi uzņēmumi tagad cīnās par izdzīvošanu. “Protams, ka ar viņiem sadarbību neturpināšu. Ir arī citi piegādātāji,” neslēpj Mūrniece.
Līdz ar nestandarta situāciju jāmeklē nestandarta biznesa pieeja. Ir doma par vīnu piegādi, muzikālajiem vakariem, ir iespējas viesnīcas numurus pārvērst par birojiem uz ārkārtas situācijas laiku. Mūrniece iedrošina: “Par samaksu visu sarunās, kad grūtie laiki būs beigušies. Mums patīk ballītes un ceram, ka maijā varēsim sarīkot vienu kārtīgu.”
Vēl viena liksta – pašvaldības policija sākusi administratīvo lietvedību pēc "Mazajā Otto" redzētā. Pati Mūrniece tviterī ierakstījusi, ka 28. Aprīlī plkst. 22.10 trīs kārtībnieki “iebruka bārā izdzīt vienīgo tējas dzērāju, kurš nebija paspējis iziet līdz plkst. 22”.
Policija skaidro, ka 22.15 patruļas laikā pamanīts, ka kafejnīca ir atvērta, bet kārtībniekiem esot veltīti izsmejoši pārmetumi. Noskaidrot, kāpēc netiek ievēroti noteikumi, neesot izdevies, jo vadītāja paziņojusi, ka viņai ir svarīga telefonsaruna, kuru nepārtrauks, bet likumsargi, kā liecina video, uzvedušies korekti.
Brīvo laiku izmanto remontam
Pulksten četros pēcpusdienā esam pie Kaņepes kultūras centra, kura vārti tikko atvērušies. Šķietami nemanāmi uz terases saplūst cilvēki, kuri atstatus cits no cita bauda dzērienus pēcpusdienas saulē.
Vaļā ir vienīgi terase, iekšā telpās iet tikai tādēļ, lai pasūtītu dzērienus vai uz tualeti. Ārā iznests novusa galds, un nekas īsti neliecina par ārkārtas situāciju – neliels patvērums, kur atgriezties ierastā dzīvē. “Cīnāmies, darām visu, lai paliktu atvērti,” teic bārmenis Valters Keicis.
Pagaidām vārti atveras vaļā četros un strādā līdz atļautajiem desmitiem vakarā, ja daba lutinās ar labu laiku, varēs sākt arī agrāk. Pie bāra letes ir dezinfekcijas līdzeklis un zīme, kas mudina meklēt citu vietu, ja savākušies jau 29 apmeklētāji. “Jā, ja nav brīvu galdiņu, tad lūdzam neuzkavēties un atnākt citreiz,” komentē Valters.
Kaņepes kultūras centrs no jauna atvēries tikai aprīļa otrajā pusē, un pagaidām grūti spriest par apgrozījumu, bet apmeklētāju skaits, protams, manāmi krities. Vairs nav tūristu, kas ierasti bijuši vērā ņemama daļa, arī vietējie nāk mazāk.
Tomēr laiks netiek izšķiests velti, ir iespēja pievērst uzmanību sen ieplānotiem darbiem. “Mēs izmantojam šo laiku, lai izremontētu iekštelpas un bēniņus, nomainītu logus,” saka Valters. Elektrība tikpat tērējas un rēķini jānomaksā, tāpēc neesot jēgas palikt pavisam ciet, turklāt ja ir gribētāji nākt, reizēm vairāk nekā drīkst uzņemt.
“Tie, kas nāk, apzinās situāciju un pret citiem ir saprotoši. Visgrūtākais jau ir neziņa, kas notiks. Es pats mēģinu neuztraukties, jo zinu, ka mēs visi izdzīvosim,” mierīgu prātu saglabā bārmenis.
Aizliegums bojā dzeršanas kultūru
“Tas, ka jāveras ciet desmitos, gan iegriež,” īsi nosaka Roberts, kurš tikko uzsācis maiņu bārā "Čē" Dzirnavu ielā. Iepriekš strādājot līdz trijiem, pat četriem naktī, lielākais pieplūdums bija tieši vēlāk vakarā.
Tāpat kā citur, viesu apjoms ir krasi mazinājies, bet tie, kam apnicis sēdēt mājās, tomēr ierodas pēc dzēriena, kompānijas un sarunām. “Kas zināja par šo vietu un nāca iepriekš, nāk arī tagad. Bāra draugi, mēbeles,” smejas Roberts.
Arī "Čē" eksperimentē ar piegādi mājās, alu ieskaitot. Pie pasūtītāja ar savu auto atbrauks pats bāra saimnieks, alus darītavas turpina brūvēt, tā ka par sausumu jāuztraucas nav. Vienīgā problēma ir ar alu, kas pasūtīts no Vācijas. “Mums parasti ir dažādi importa aliņi. Tagad, kad robežas ir ciet, īsti nezinām, kad to var piegādāt un arī cik daudz pasūtīt. Tomēr ir arī derīguma termiņš,” skaidro Roberts.
Viņaprāt, viena no nejaukākajām ierobežojumu blaknēm ir nelielas izmaiņas publikas uzvedībā. Proti, vietējā dzeršanas kultūra sāk līdzināties Rietumos ierastajai, kur jau iepriekš krogi parasti vērās ciet diezgan agri. Tas nozīmē, ka pārāk ilgi nevarēs sēdēt, un viesi laiku izmanto, lai ātrumā izdertu pēc iespējas vairāk, un jau ap desmitiem vakarā uzvedas neadekvāti. “Sanāk, ka viss, kas mani kaitina Rietumos, tagad ir šeit,” secina bārmenis.
Ja atnāk desmit, diena izdevusies
Vecrīgā, Gleznotāju ielā, ieslēpies itāļu restorāns "Sale & Pepe" jeb "Sāls un pipari". Īpašnieki un vienlaikus pavāri Rafaels un Rita Terlici pirms septiņiem gadiem ieradās Latvijā no Boloņas. Marta vidū uz mēnesi viņi bija spiesti jau piecos gados pastāvējušo restorānu slēgt, tomēr aprīļa beigās nolēma atkal atvērt. Pie mazā pagalma vārtiņiem uz tāfeles uzrakstīts vēstījums pie pasūtījuma sola glāzi "prosecco".
“Sākumā bijām spiesti vērties ciet, jo cilvēkiem bija bail un neviens nekur negāja,” stāsta Rita. Atkal atvērt restorānu pāris izlēma, sekojot līdzi vīrusa izplatībai – nosprieduši, ka Latvijā situācija ir visumā kontrolēta un jaunu saslimšanas gadījumu nav daudz.
Tagad "Sale & Pepe" divas dienas nedēļā ir ciet un pārējās strādā no pulksten 16. “Ja dienas laikā ienāk 10 cilvēki, tā jau ir liela diena,” atzīst Rita. Kaut arī viesu skaits krasi krities, saimnieki šo redz kā iespēju izveidot stabilu bāzi no vietējiem – jau ir tādi, kuri pēc pirmā apmeklējuma sola atgriezties.
Labākais lēmums dzīvē
Rita un Rafeals turklāt izdomājuši radošu pieeju, kā pielāgoties un piesaistīt jaunus apmeklētājus. Viņi atvēruši "YouTube" kanālu "Sale & Pepe Ristorante", kurā māca gatavot un dalās ar dažādām itāļu receptēm. “Tas ir labs veids, kā saglabāt kontaktu ar viesiem. Atsauksmes bijušas labas, un izskatās, ka daudzus tas interesē. Es gan nezinu, cik daudzi tiešām šos ēdienus uztaisa,” smejas Rafaels.
Par spīti grūtībām, salīdzinot, kāda ir situācija viņu dzimtenē, itāļu pāris slavē mūsu valdības reakciju uz Covid-19: “Domājam, ka aiztaisīt robežas bija ļoti labs lēmums.” Tāpat Rafaels joprojām ir ļoti priecīgs par savu lēmumu pirms vairākiem gadiem pārdot māju Itālijā un atvērt restorānu Latvijā. Dzimtenē to izdarīt esot daudz grūtāk, un situācija ar koronavīrusu noteikti nepalīdzētu. “Mani radi, kas palikuši Itālijā, saka, ka esmu pieņēmis labāko lēmumu savā dzīvē,” piebilst Rafaels.
