Krīze liek “savilkt jostas”: Latvijas iedzīvotāji samazinājuši tēriņus par 34%
Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi. Luminor bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.
“Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši “savilkt jostas” un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas,” saka Normunds Rudzītis, Luminor Privātpersonu segmenta vadītājs.
Latvijā cilvēki viskrasāk samazinājuši tēriņus ceļošanai (-94%), restorāniem (-67%), apģērbam (-66%), un transportam (-62%). Tāpat iedzīvotāji tagad mazāk tērē izklaidei (-45%) un pirkumiem aptiekās (-43%).
Savukārt tēriņu pieaugums Latvijā vērojams tikai trīs kategorijās. “Vislielākais pieaugums ir pirkumiem saimniecības, būvniecības un interjera preču veikalos, kur iztērētā summa pieaugusi par 22%, sasniedzot vidēji 51 eiro mēnesī. Šī tendence norāda uz to, ka, vairāk uzturoties mājās, cilvēki vēlas labiekārtot vidi ap sevi un velta brīvo laiku mājokļa uzlabošanai, remontam, kā arī dārza darbiem. Tāpat Latvijā par 7% pieauguši tēriņi interneta veikalos un par 6% pasta izdevumiem,” stāsta Normunds Rudzītis.
Interesanti, ka Lietuvā vislielākais pieaugums vērojams izdevumiem par pasta pakalpojumiem, tostarp sūtījumiem ar kurjeru, – salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, šāda veida izdevumi pieauguši par 142%, kamēr Igaunijā šajā kategorijā pieaugums ir 18%, bet Latvijā tikai 6%. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka Lietuvā ieviesti stingrāki pārvietošanās ierobežojumi nekā Latvijā un Igaunijā, līdz ar to iedzīvotāji aktīvāk izmanto iespēju nogādāt sūtījumus ar pasta vai kurjera starpniecību, norāda N. Rudzītis.
Joprojām lielāko naudas summu cilvēki tērē par pārtiku, bet arī šajā kategorijā ir vērojamas izmaiņas – gan Latvijā, gan Igaunijā tēriņus par pārtikas produktiem cilvēki ir samazinājuši par 11%, Latvijā šim nolūkam vidēji tērējot 175 eiro, bet Igaunijā 209 eiro mēnesī. Tikmēr Lietuvā tēriņi par pārtiku ir pieauguši par 26%, tomēr vidējā summa, ko lietuvieši tērē pārtikai, ir mazākā visās Baltijas valstīs – 147 eiro.
