Kristīnei Līpiņai krīzes laikā nākas atvadīties no veikala un pat maksāt par to sodu tirdzniecības centram
“Esmu kļuvusi par vienu vērtīgu pieredzi bagātāka. Nepadošos!” Kristīne Līpiņa atklāj, kādēļ spiesta slēgt “Mini mode” veikalu tirdzniecības centrā un maksāt soda naudu.
“Manas mīļās mammas Kristīnes Līpiņas 15 gadus lolotā Latvijā ražoto bērnu apģērbu veikala stāsts par nenākšanu pretī un necilvēcību grūtos laikos,” ar šādiem vārdiem skaudro situācijas atstāstu raksturo uzņēmējas meita, dziedātāja Tīna Šipkēvica.
“Ar lielu nožēlu jāraksta šie vārdi, taču tas ir mūsu pienākums to paziņot: Mūsu veikals "Mini Mode" tirdzniecības centrā "Spice" vairs nepastāv.
Šo ļoti sāpīgo lēmumu bija jāpieņem tādēļ, ka t/c "Spice" nespēja nākt pretī šajā visiem grūtajā laikā. Par to arī vēlamies izstāstīt.
T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. gadam. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Arī pateiktam vārdam ir svars - tos arī vienmēr esam turējuši, bijuši uzticīgi un visādi citādi ļoti lojāli pret t/c "Spice".
Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami.
Ārkārtējai situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām. Tomēr mums izdevās ar vadību sazināties telefoniski, tajā tika skaidri pausta centra nostāja: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk – laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.
Sapratām, ka turpināt maksāt "Spicei" īri, it kā valstī nekas nebūtu mainījies, mums nav pa spēkam, un, lai arī pret savu gribu, "Spices" telpas būs jāpamet.
"Mini Mode" vienmēr ir bijusi godīga pret saviem partneriem, to noteikti var apliecināt visi, ar kuriem vien esam strādājuši. Mēs balstāmies uz šādiem noteikumiem: nesoli, ja nevari izpildīt; nepērc, ja nevari samaksāt.
T/c "Spice" nostāja bija konkrēta: ja nevarat maksāt, ejiet prom, taču par to jāmaksā sods. Ja valstī nebūtu ārkārtējās situācijas un "Spicē" pircēji plūstu straumēm, tad tādos apstākļos pamest centru pirms līguma termiņa beigām patiešām būtu sodāma, bet šajā pavasarī situācija ir pavisam cita: centrs ir tukšs. Par ko jāmaksā soda nauda, ja mēs esam spiesti iet prom ne savu untumu, bet "Spices" attieksmes dēļ?
Taču ar šo stāsts nebeidzas. Kad ar t/c "Spice" vienojāmies par iziešanu un pat kaut kā samierinājāmies ar uzlikto soda naudu, vienā no pēdējām telefonsarunām ar "Spices" vadību lūdzām, lai no pilnās aprīļa īres maksas izskaita ārā dienas, kurās pēc Ministru kabineta noteikumiem bija aizliegts strādāt. Vadība tam piekrita, atzīstot, ka tā būtu godīgi.
Taču pats lielākais pazemojums tika izjusts, kad saņēmām iziešanas vienošanās tekstu gala redakcijā: precīzi par tādu summu, cik bija atrēķināta īres nauda par aprīļa brīvdienām, par tādu pašu summa bija palielināts “iziešanas sods”. Mēs sajutāmies aplaupīti un izsmieti.
Mēs apzināmies, ka bizness ir nežēlīgs. Taču biznesā jāpastāv arī savstarpējai ētikai: visus šos 15 gadus mēs īres naudu maksājām laikus nevis tādēļ, ka mums gāja vieglāk nekā citiem uzņēmējiem, bet tādēļ, ka, mūsuprāt, tas ir goda jautājums. Tieši tāpat kā goda jautājums ir grūtos laikos kopīgi savilkt jostas, lai tos kolektīvi pārvarētu un turpinātu sadarboties arī turpmāk.
Ļoti priecāsimies, ja atbalstīsiet mūs, joprojām iegādājoties mūsu Latvijā ražotās preces tiešsaistē: www.minimode.lv,” ar šādu notikušā aprakstu Kristīne Līpiņa klajā nākusi “Mini mode” kontā sociālajā vietnē "Facebook".
Uzņēmēja saņēmusi neskaitāmus uzmundrinājuma un atbalsta vārdus, un zīmola cienītāji sola būt uzticīgi un turpmāk atbalstīt, iepērkoties internetveikalā.