Nomirt šodien no bada vai rīt no koronavīrusa? Panika Haiti
Kad parādījās ziņas par jauno koronavīrusu, Haiti amatpersonas un humānās palīdzības ekspertus pārņēma panika, raizējoties par valsts trūcīgo veselības sistēmu, tomēr var izrādīties, ka pandēmijas radītās ekonomiskās sekas šai nabadzīgajai valstij būs vēl nāvējošākas, vēstī AFP.
Vīrusa izplatība Haiti aizvien ir sākuma stadijā – līdz šai sestdienai bija reģistrēti tikai astoņi Covid-19 izraisīti nāves gadījumi valstī, kur uzturēšanās mājās un sociālā distancēšanās ir nesasniedzama greznība daudziem no ēnu ekonomikas atkarīgiem cilvēkiem.
Mēģinot apturēt vīrusa izplatību, kontinenta nabadzīgākās valsts valdība paziņoja, ka no 11. maija visās publiskās vietās obligāti jāvalkā aizsargmaskas, taču Haiti iedzīvotājiem aktuālāks ir jautājums – nomirt šodien no bada vai rīt no koronavīrusa?
Patērētāju panika, kas sākās 19. martā pēc paziņojuma, ka Covid-19 tagad konstatēts arī Haiti, ir mazinājusies un cilvēki atkal iepērkas apdomīgāk, īpaši ņemot vērā viņu stipri ierobežotos līdzekļus. Graudaugi veido divas trešdaļas no vidējā ikdienas Haiti iedzīvotāju uzņemto kaloriju daudzuma, tomēr, piemēram, rīsu cenas šobrīd ir pieaugušas vairāk nekā divas reizes, ja salīdzina ar 2019. gada cenu līmeni. Kopš marta valstī ir paātrinājušies inflācijas tempi, un krasais rīsu cenu pieaugums, kas saistīts ar pandēmiju, tikai pasliktina pirms aptuveni pusotra gada aizsākušos lejupslīdi.
Ekonomisti norāda, ka puse no visām darbavietām Haiti ir lauksaimniecībā, lai arī šī nozare veidot vien 21% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Vēl ilgi pirms koronavīrusa pandēmija izkropļoja pasaules ekonomiku, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) brīdināja, ka 2020. gadā 40% haitiešu būs nepieciešama ārkārtas humānā palīdzība.
Valsti no ieslīgšanas vēl lielākā nabadzībā sargā haitiešu diaspora ārvalstīs, kas ik gadu uz mājām atsūta vairāk nekā trīs miljardus ASV dolāru, veidojot aptuveni trešdaļu no valsts IKP, liecina oficiālie dati. “Haiti ir atkarīgi no naudas pārvedumiem pārtikai, izglītībai un pat bērēm,” sacījis ekonomists Kesners Farels.
Taču diaspora, kura galvenokārt atrodas ASV, tagad saskaras ar milzīgu bezdarbu, kas smagi satriecis pasaules lielāko ekonomiku, tāpēc Haiti Ekonomikas un finanšu ministrija paredz, ka nākamajos mēnešos finansiālais atbalsts saruks par ceturtdaļu.
“Mums patīk teikt, ka tad, kad ASV ekonomika cieš no gripas, Haiti ekonomika cieš no pneimonijas. ASV zaudētās darbavietas noteikti izraisīs nabadzības pieaugumu,” skaidroja Farels.
Posts, ko pasaulei atnesa jaunais koronavīruss
