Foto: kamēr pasaulē valdīja juceklis, šie cilvēki nedēļām dzīvoja drošā "burbulī"

Kad “Costa Deliziosa” 5. janvārī uzsāka ceļojumu, pasaules ūdeņos bija vēl tūkstošiem šādu kuģu, taču tagad tas izrādījās viens no pēdējiem lielajiem kuģiem, kurš palicis okeānā.

CNN vēsta, ka “Costa Deliziosa” vadīja pieredzējusi apkalpe, bet pats kapteinis Nikolo Alba šo darbu darījis daudzus jo daudzus gadus. Lai arī darbinieki zināja, ka būs kārtīgi jāpasvīst, lai viesi būtu priecīgi un izklaidēti, janvāra sākumā nevienam pat neienāca prātā, ka šis brauciens būs šāds.

Sākums – pavisam parasts

Pirmās nedēļas viss notika pēc plāna – no Barselonas līdz pat Barbadosai pasažieri izbaudīja ceļojumu un paviesojās dažādās eksotiskās valstīs, bet starp pieturvietām steidza priecāties par izklaides programmu uz klāja.

Viena no pasažierēm bija pensionēta biznesa analītiķe no Teksasas Dana Lindberga, kura medijiem pastāstīja par šo neparasto pieredzi. Ceļojuma pirmajās nedēļās viņas sociālā tīkla “Facebook” laika joslā parādījās dažādi attēli no ievērojamām vietām, piemēram, Lieldienu salām, kā arī ainiņas no sadzīves uz klāja.

Drīz vien janvāri nomainīja februāris, kad pēkšņi ziņas par jauno koronavīrusu un Covid-19 saslimšanu kļuva arvien satraucošākas. Tāpat izskanēja ziņas par “Diamond Princess”, kas pilns ar pasažieriem stāv karantīnā Japānas piekrastē. Straujā notikuma attīstība lika pārskatīt arī “Deliziosa” maršrutu, lai izvairītos no vīrusa skartajiem reģioniem.

Lai arī daudzi pasažieri bija sarūgtināti, Lindberga neiebilda, jo jaunais maršruts paredzēja, ka tiks apmeklētas Maldivu un Seišelu salas, kā arī Maurīcija. 22. februārī viņa “Facebook” rakstīja, ka ļoti negribētu attapties apstākļos, kad jādzīvo karantīnā savā kajītē. Tāpat sieviete pauda cerību, ka saslimšanas intensitāte pasaulē mazināsies.

Savukārt pensionētais žurnālists no Spānijas Karloss Paija, kurš ceļojumā devās kopā ar savu sievu Jolandu Paiju, stāsta, ka sākumā bija vīlies, jo maršruta izmaiņu dēļ nevarēs apmeklēt Japānu, Dienvidkoreju, Taivānu un Honkongu. “Covid-19 mums sekoja. Mēs riņķojām un mukām no tā,” viņš stāsta.

Dienu no dienas situācija kļuva drūmāka

Sāka pienākt ziņas, ka slimība skārusi daudzu citu kruīzu kuģu pasažierus. 13. martā Starptautiskā Kruīza līniju asociācija (CLIA), kas pārrauga lielākās kruīza kompānijas, apturēja braucienus no ASV ostām, pēc kā virkne lielo kruīzu kuģu sāka meklēt drošas ostas, lai pasažieri varētu doties mājup. “Deliziosa” tobrīd bija Austrālijas rietumu piekrastē kādā vēsturiskā pilsētā netālu no Pērtas. Tā arī bija pēdējā pietura. “Mēs bijām ļoti priecīgi. Taču vēl nezinājām, ka šī laime beigsies tur,” stāsta Paija.

Kamēr pasažieri baudīja pēdējo vakaru brīvībā, kuģa kapteinis Nikolo Alba darbojās krīzes režīmā, jo viņam bija jāizplāno, kā izkuģot tā, lai pasažieri un apkalpe būtu sveiki un veseli.

“Kopš brīža, kad mēs 5. janvārī izbraucām no Venēcijas, pasaule bija pilnībā mainījusies,” atklāj kapteinis, kurš kruīzu kuģus vada jau kopš 1985. gada.

“Tā bija dīvaina situācija, jo mēs burtiski pieredzējām, kā pasaule aizslēdzas, un daudzas ostas un valstis vairs neļāva iebraukt ārzemniekiem,” viņš stāsta.

16. martā tika pieņemts lēmums pasažierus no kuģa vairs neizlaist. Daži pasažieri nolēma rīkoties paši un rezervēja lidojumus atpakaļ uz mājām. Viņi bija vienīgie, kuriem ļāva nokāpt no kuģa, taču visi izkāpušie uzreiz tika nogādāti lidostā. Tikai ap to laiku nāca apjausma, cik sarežģīta ir  jaunā situācija.

Alba un viņa komanda nolēma, ka kruīzs turpināsies, tikai neapstāsies ostās. Atgriešanās datums aizvien bija 26. aprīlis, kad kuģim bija paredzēts ienākt Venēcijas ostā.

Tobrīd “Deliziosa” bija kļuvis teju vai par anomāliju, jo pēc CLIA paziņojuma virkne uzņēmumu sāka atcelt savus ieplānotos braucienus, bet lielākā daļa kuģu meklēja tuvākās ostas, lai nogādātu pasažierus krastā. “Mēs nolēmām atgriezties Eiropā, apstājoties vien papildināt krājumus. Pasažieri krastā neizkāpa, lai garantētu, ka visi paliek veseli. Tā bija pareizā izvēle, jo izrādījās, ka kuģis viņiem bija drošākā vieta,” klāstīja kapteinis.

14 smagas dienas

Pirmās divas nedēļas pēc piestāšanas Austrālijā bija vissmagākās, jo visi zināja, ka vīrusam ir līdz pat 14 dienu inkubācijas periods. Ja kāds no viesiem inficējās pēdējā pieturvietā, simptomiem drīz būtu jāparādās.

Austriešu dejotāja Konija Seidlere, kura uzstājās uz kuģa ar priekšnesumiem, stāsta, ka arī viņa sāka satraukties, lai gan iepriekš bija pārāk aizņemta ar viesu izklaidēšanu un mēģinājumiem. 31 gadus vecā sieviete raizējās, ka daudzi uz klāja bija cilvēki gados, tātad riska grupā. “Mēs ar šiem pasažieriem bijām kopā kopš janvāra, mēs viņus jau pazinām, viņi bija draugi. Vidējais pasažieru vecums uz kuģa bija 75 gadi, tāpēc mēs sākām ļoti satraukties. Mēs zinājām, ja mums tas būs [vīruss], tā būs īsta katastrofa,” viņa stāsta.

Spriedze uz kuģa pieauga, kad izplatījās ziņas par Covid-19 uzliesmojumu Eiropā, jo daudzi pasažieri bija itāļi, spāņi un francūži – tieši viņu valstis vīruss skāra īpaši smagi.

Skaitļiem bija grūti noticēt. Vājais interneta savienojums jūrā aizvien vairāk raisīja satraukumu. “Bija tik grūti nezināt, kas notiek. Sākumā es katru dienu pārbaudīju statistiku. Itālija, tad Spānija un tad Francija bija tik ļoti skartas. Bija grūti noticēt skaitļiem par jaunajiem gadījumiem un mirušajiem,” atklāj Lindberga.

Klaustrofobija uz kuģa

Kad cilvēki uzzināja, ka vairāk nekā mēnesi nevarēs izkāpt krastā, noskaņojums kļuva vēl drūmāks. Seidlere stāsta, ka viņu pārņēma klaustrofobiska sajūta. “Savā ziņā palīdzēja tas, ka mēs redzējām, kas notiek ārpusē, tāpēc sapratām, ka mums patiesībā ir paveicies,” viņa atklāj.

“Cilvēki ieslēdzās savās mājās un dzīvokļos, bet mēs bijām ieslēgti uz liela kuģa. Tomēr man aizvien bija iespēja uzkāpt augšā, apēst picu, uzstāties uz skatuves, aiziet uz apkalpes bāru un iedzert kopā ar saviem draugiem,” stāsta Seidlere, piebilstot, ka viņai aizvien bija darbs, turklāt tagad bez brīvdienām, jo izlaisto ostu dēļ nācās pārkārtot arī izklaides programmu.

Visas sešas nedēļas, kuras kuģis bija ceļā no Austrālijas uz Eiropu, lielā satraukumā aizritēja dāņu žurnālistei Kristīnai Andreasenai, kuras vecāki bija uz klāja. Žurnāliste bija dusmīga, ka atgriešanās datums aizvien ir 26. aprīlis, un izskatījās, ka nav citu iespēju savus vecākus atgādāt mājās ātrāk. Satraukumu palielināja fakts, ka ar kuģa pasažieriem bija grūti sazināties, jo tīkla pārklājums bija slikts.

Dzīve burbulī

Lai arī satraukums bija visai liels, daudzi apzinājās, ka patiesībā dzīvo burbulī, jo aizvien var apmeklēt koncertus un šovus, ēst izsmalcinātus ēdienus un sauļoties uz kuģa klāja. Tomēr arī tur tika ieviesti dažādi sociālās distancēšanās pasākumi, tāpēc Seidlerei darba bija vēl vairāk, jo tika palielināts priekšnesumu skaits, lai pasažierus varētu sasēdināt ar lielāku distanci vienam no otra.

Pirmdien, 20. aprīlī, kuģis beidzot piestāja Barselonā, kur izkāpa 183 spāņi un portugāļi, kā arī 112 francūži. Paija bija viens no tiem. Atgriešanās mājās Valensijā viņām bija šoks. “Tur nebija trokšņa, nebija piesārņojuma, viss bija tik savāds un tīrs,” viņš stāsta.

Brīdī, kad “Deliziosa” devās prom no Barselonas ostas, savu garo ceļojumu nupat Marseļā bija beidzis “MSC Magnifica”, kas arī kruīzu uzsāka janvārī, savukārt Losandželosas ostā ienāca “Pacific Princess”.

Alba stāsta, ka “Deliziosa” bija pēdējais kuģis, kas bija palicis jūrā. Neko tādu viņš dienā, kad ceļojums tika uzsākts, nevarēja pat iztēloties.

Galu galā tika nolemts, ka kuģis atlikušos pasažierus izlaidīs Dženovā, no kurienes sākās repatriācijas reisu organizēšana.

Jauns.lv jau vēstīja arī par “MSC Magnifica”, kurš ceļā bija no 5. janvāra un atgriezās mājās pirms dažām dienām. Visiem pasažieriem izdevās izvairīties no Covid-19 infekcijas.