Nekādu masku, nekāda vīrusa: ostā ienāk “pēdējais kruīza kuģis pasaulē”; visi tā pasažieri ir veseli

Kruīza kuģa ar 3000 pasažieriem un apkalpes locekļiem uz cietzemes nebija kāpuši teju sešas nedēļas. Šis ceļojums tika sākts 5. janvārī, kad no Dženovas ostas tas devās uz Kaboverdi un tad uz Dienvidameriku. Kuģis nepiestāja nevienā ostā, kur saskaņā ar oficiāliem datiem bija ar Covid-19 inficējušies pasažieri.

14. martā ierodoties Austrālijā, kuģa kapteinis nolēma neizsēdināt pasažierus krastā, lai vīruss netiktu ienests kuģi. Atpakaļceļā uz Eiropu uz klāja valdījis miers un ierastā dzīve – bez maskām, bez sociālās distancēšanās un citiem karantīnai raksturīgiem pasākumiem. Ārvalstu mediji vēstī, ka uz skatuves katru dienu notika priekšnesumi, strādāja bāri un restorāni, bet atpūtnieki ar raizēm gaidīja, kas notiks, kad viņi nonāks mājās.

Ceļotājs no Azerbaidžānas Farids Novruzi “Deutsche Welle” pastāstījis, ka ziņas par pandēmiju viņus sasniedza, kad kuģis tuvojās Taiti. Šīs salas gubernators pat neļāva pasažieriem izkāpt, un tas bijis pirmais signāls, ka kaut kas nav kārtībā. “Jaunzēlande mēs vēl pastaigājāmies, bet pēc tam sāka pienākt satraucošas ziņas par to, ka Austrālijā ir vairāk nekā 100 [saslimšanas] gadījumu. Kad mēs 14. martā nonācām Hobārtā [Tasmānijas galvaspilsēta], kapteinis nolēma neļaut pasažieriem izkāpt, un mums nācās palikt uz kuģa,” viņš stāsta.

“Līdz Jaunzēlandei mēs viens otru gandrīz vai nepazinām, bet pēc tam, kad mums liedza izkāpt sauszemē, ļoti satuvinājāmies. Visi sāka sarunāties viens ar otru, es pats ar tik daudziem pie galdiņa sapazinos. Tagad mēs ļoti emocionāli atvadāmies, neviens negrib iet prom no kuģa. Daži saka, ka gribētu šeit palikt vēl uz dažiem mēnešiem – līdz brīdim, kamēr tas viss pāries,” stāsta Novruzi.

Viņš norāda, ka atmosfēra tur bijusi pavisam cita – nekādu aizliegumu, nekādu distanču, nekādas izolācijas, nekādu masku. Tāpēc arī ir cilvēki, kuri negrib iet prom no šīs pasakas un doties realitātē, kāda tagad valda aiz borta.

“Šis kruīzs ir daļa no mana ceļojuma apkārt pasaulei 180 dienās. Es tam gatavojos no pagājuša gada sākuma. Koronavīrusa dēļ dažas valstis manā maršrutā tika mainītas, bet es aizvien ceru, ka varēšu turpināt ceļot, kad robežas atkal būs vaļā,” viņš atklāj.

Savukārt Šveices pilsonis Endijs Gerbers atklāj, ka uz kuģa katru dienu bija nodrošinātas izklaides no astoņiem rītā līdz pat pusnaktij. Pasažieriem bija pieejami divi baseini, zviedru galds, bāri, ballītes. “Tiesa gan, beidzās vīns. Palika tikai “prosecco” un alus,” sūkstās ceļotājs.

“Protams, mēs zinājām, kas notiek pasaulē, mēs pārdzīvojām par tuviniekiem, kuri palikuši mājās, bet tajā pašā laikā bijām ļoti priecīgi, jo uz klāja esam drošībā. Mēs redzējām, ka citu kuģu pasažieri var doties krastā, bet domāju, ka mūsu kapteinis pieņēma pareizo lēmumu. Mēs visi esam veseli, nevienam no pasažieriem koronavīrusa nav,” stāsta Gerbers.

Viņš atklāj, ka šo ceļojumu plānoja divus gadus. Viņš tajā devās, lai nosvinētu savu 70 gadu jubileju. Svinībām bija rezervēts restorāns Sidnejā, taču visu nācās atcelt, jo krastā neviens neizkāpa. “17. martā kapteinis paziņoja, ka kruīzs ir beidzies, un mēs atgriezīsimies mājās. Daži pasažieri izkāpa Sidnejā un Melburnā, bet daudzi palika uz klāja, jo lidot ar lidmašīnu arī nebūtu droši,” stāsta pasažieris.

Tagad, nonākot krastā, vīrietis atklāj, ka uz mājām Šveicē dosies ar īpaši norīkotu autobusu. “Mums mazliet bail atgriezties mājās, šeit mēs bijām drošībā, bet tur vajadzēs pierast ievērot distanci, kaut kā šajos apstākļos būs jātiek uz veikalu. Man pat nav ne jausmas, ko tagad drīkst un ko nē. Man ir tukšs ledusskapis, esmu 70 gadus vecs un iekļaujos riska grupā. Nāksies kādam lūgt, lai sarūpē man pārtiku,” stāsta Gerbers.

Tikmēr kruīza kuģa kapteinis Roberto Leotta BBC atklāj, ka visa ceļojuma laikā kontaktējies ar apmeklējamo valstu vietējām amatpersonām, taču pēc Dienvidamerikas apceļošanas situācija sāka kļūt satraucošāka. Lai arī kuģis saņēma atļauju ienākt Hobārtas ostā un izlaist pasažierus, kuģa apkalpe lēma, ka tas būtu pārāk riskanti, jo pasažieri atpakaļ varētu atnest ko vairāk, nekā tikai suvenīrus.

Pasaule, kura vēl janvārī Dženovā šķita tik liela, pēkšņi saruka. “Bija skaidrs, ka īsti vairs nav kur doties,” par situāciju pie Austrālijas krastiem stāsta kapteinis, kurš Sidnejā pasažieriem apstiprināja – pasaules kruīzs ir galā.

Melburnā un Sidnejā, ievērojot stingrus pasākumus, ļāva izkāpt tiem pasažieriem, kuri nevēlējās piecas nedēļās ceļot atpakaļ uz Eiropu, bet atlikušie devās ceļā uz pandēmijas epicentru.