Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Partijas nesteidzas sniegt atbalstu Skultes terminālim
Saeimas atbalsta balsojums Skultes gāzes terminālim pagaidām nav garantēts. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Partijas nesteidzas sniegt atbalstu Skultes terminālim 1

Bizness un ekonomika
2020. gada 25. aprīlī 07:36 2020. gada 25. aprīlī 07:36
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Ņemot vērā visai pretrunīgo situāciju ap Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, lai noskaidrotu tā attīstības perspektīvu, "Kas Jauns Avīze" veica visu Saeimā pārstāvēto partiju aptauju.

Atbildes nesagaidījām tikai no Nacionālās apvienības, kura šobrīd aktīvi strādājot, lai Saulkrastu domes vadībā atgrieztos tās pārstāvis Ervīns Grāvītis. Tieši viņa vadībā dome 2016. gadā bez ietekmes uz vidi novērtējuma deva projektam zaļo gaismu, un viņš bija vienīgais, kurš 8. aprīļa domes sēdē balsoja pret projekta apturēšanu.

Saeimas pozīcija ir piesardzīgi atbalstoša

"Kas Jauns Avīze" visām partijām uzdeva vienus un tos pašus jautājumus: vai šāds projekts ir vajadzīgs; vai valstij jebkādā veidā ir tajā jāiesaistās; vai jāņem vērā vietējo iedzīvotāju viedoklis; vai tam jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss.

"Jaunā Vienotība" uzskata: “Projekta īstenošanas gadījumā iedzīvotāju ieguvumi būs stabilas un iespējami zemākas gāzes cenas, kādas pieejamas pasaules gāzes tirgū. Vēl salīdzinoši nesen Latvijas patērētāji maksāja ievērojami vairāk nekā Rietumeiropas patērētāji. Savienojumi ar pasaules tirgu palīdz izlīdzināt cenu atšķirības. Līdz ar to patērētāji iegūst tiešā veidā, jo pastāv vairāki veidi, kā gāzei nokļūt reģionālajā gāzes tirgū un nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Tas, vai tiek piešķirts valsts atbalsts, šobrīd netiek izskatīts, jo jebkuram projektam, lai tas būtu dzīvotspējīgs, ir jāspēj rast finansējumu tirgū, jo tikai tādi projekti nodrošina vislabāko ilgtermiņa efektu. Valstij nav jāgarantē ilgtermiņa iepirkumi, un gāzi iegādāsies tās patērētāji atbilstoši komerciālajam izdevīgumam, un uz tādiem principiem arī projekts jābalsta.

Nekādi pieprasījumi par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu nav saņemti – Latvijā ir noteikta kārtība, kādā tiek nodrošināta iedzīvotāju līdzdalība šādu projektu apspriešanā, un īstenotājam tā ir jāievēro.”

Jaunās konservatīvās partijas viedokli pauž Saeimas deputāts Gatis Eglītis: “VDK pulkvedis J. Savickis un citi "Gazprom" interešu pārstāvji Latvijā ir satraukušies par Latvijas virzību uz gāzes tirgus neatkarību no Krievijas gāzes. Ja Latvija būtu sekojusi Lietuvas piemēram un attīstījusi savu gāzes termināļa struktūru pirms 5–7 gadiem, radot konkurenci "Gazprom", tad Latvijas ekonomikas un "Latvenergo" ietaupījums katru gadu būtu vismaz 50 miljoni vai desmit gadu laikā ap 500 miljoni eiro.

Nekad nav bijusi runa par finansiālu valsts atbalstu šim projektam, tomēr Latvijai ir svarīgi turpināt eiroatlantiskās integrācijas kursu, ko garantētu "Gazprom" ietekmes mazināšana Latvijā un jaunas Rietumu investīcijas mūsu gāzes tirgū. Runa ir par to, ka "Latvenergo" varētu rezervēt sev, piemēram, 10% no termināļa ikgadējās pārkraušanas jaudas, kas ir normāla starptautiska prakse šādos projektos, nevis garantēt kādu noteiktu gāzes cenu. Tas pašam "Latvenergo" dod labas iespējas izmantot termināli komplektā ar Inčukalnu pašu gāzes iepirkšanas vajadzībām, lai nav atkarības no "Gazprom".”

"Attīstībai/Par!" vārdā izsakās Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts: “"Attīstībai/Par!" atbalsta liela mēroga privātu investīciju projektu īstenošanu Latvijā, tostarp enerģētikas jomā. No dabasgāzes piegāžu dažādošanas viedokļa Skultes LNG projekts ir apsverams, jo rada alternatīvu dabasgāzes pievades punktu Latvijas energosistēmā, palīdz palielināt enerģijas izmaksu konkurētspēju, avotu daudzveidību un apgādes drošību. Ja šāda objekta īstenošana ir iespējama ar tirgus nosacījumiem, neradot jaunas izmaksas nodokļu maksātājiem un enerģijas patērētājiem, tas būtu atbalstāms.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvija deklarējusi virzību uz klimata neitrālu ekonomiku un siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu līdz 2050. gadam, šāda liela mēroga fosilās enerģijas projekta finanšu/ekonomiskā dzīvotspēja ir apšaubāma, ņemot vērā ilgo šī projekta atmaksāšanās termiņu.”

KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzskata: “Tas, kādi būs sabiedrības ieguvumi vai zaudējumi, ir atkarīgs no projekta scenārija, bet Ekonomikas ministrijas darba kārtībā nav atbalsta veidošana tā īstenošanai. Latvijai un visam reģionam šis projekts būtu papildu avots, kas ļautu mazināt atkarību no dominējošā gāzes piegādātāja, bet nedrīkst izcelt tikai vienu iespējamo variantu.

1. janvārī darbu jau uzsāka Somijas, Igaunijas, Latvijas vienotais dabasgāzes tirgus, un tam tuvākajā laikā pievienosies arī Lietuva. Svarīgi atcerēties, ka dabasgāze ir fosilais kurināmais, un atbilstoši Eiropas Savienības kopējam virzienam tā loma pakāpeniski mazināsies.

Jau iepriekš esam uzsvēruši, ka projektam ir jātiek realizētam kā privātam investīciju projektam bez valsts iesaistīšanās, jo nebūtu pareizi radīt kādam darboties ar nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem, tāpēc konkrētā projekta izdošanās atslēga ir spēja konkurēt brīvā tirgus apstākļos.

Mūsu rīcībā nav neviena vērā ņemama argumenta, kas pamatotu izsniegt "Latvenergo" garantijas par gāzes iepirkumu ilgtermiņā, jo tas būtu pretrunā ar brīvā tirgus definīciju. No sabiedrības interešu viedokļa šādu saistību uzņemšanās būtu neizprotama un nepamatota, jo jāņem vērā mācība, ko mums devusi nepārdomāti ieviestā OIK, ar kuras sekām mēs joprojām cīnāmies.

Ministrija nav saņēmusi aicinājumu no projekta attīstītāja par nacionālo interešu statusa piešķiršanu, un par to arī būtu pāragri spriest situācijā, kad projekts ir tik agrīnā attīstības stadijā. Latvijas likumdošanā šobrīd ir noteikta kārtība, kā veidojami šādi projekti, kā notiek sabiedriskā apspriešana un kā tajā iesaistāmas vietējās pašvaldības. Viena uzņēmēja labā mainīt šo kārtību nebūtu korekti.”

Opozīcija atbalstītu uz brīvā tirgus pamatiem

Zaļo un zemnieku savienības pārstāve Dana-Reizniece Ozola: “Balsojot par jauno ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, viņam vēlējām, lai nepakļaujas spiedienam būvēt jaunu sašķidrinātās gāzes termināli Saulkrastos. Šobrīd projekts izskatās pēc mēģinājuma Latvijā ieviest jaunu OIK. Ja projektu būvētu pēc tirgus principiem, vairāki piegāžu kanāli būtu pat derīgi, bet, ja būs nosacījumi valstij veikt obligātas piegādes caur to, iedzīvotāji atkal pārmaksās. Jāņem vērā arī Saulkrastu statuss – tā ir kūrorta teritorija, kurā šāds objekts neiederas, un vairāki tūkstoši iedzīvotāji iebilst, vācot parakstus un aktīvi uzstājoties pret šā termināļa būvniecību.”

Vislielākie iebildumi, protams, ir "Saskaņai" un tās pārstāvim Ivaram Zariņam: “Ieguvumi un zaudējumi ir atkarīgi no tā, kā tiks realizēts šis projekts, bet gandrīz jebkurā variantā Latvijas valsts un iedzīvotāju ieguvumi no šī projekta ir tikai teorētiski – ja vien Lietuva nepieteiks enerģētisko karu pārējām Baltijas valstīm un piegāžu diversifikācija caur Klaipēdas termināli un Poliju caur topošo GIPL savienojumu pēkšņi kļūtu neiespējama.

Daudz efektīvāk un ar desmitiem reižu mazākiem ieguldījumiem valsts spētu nodrošināt gāzes piegāžu efektīvu konkurenci un zemāku tirgus cenu patērētājiem, sakārtojot reģionālo Baltijas gāzes tirgus modeli, nodrošinot efektīvu tā funkcionēšanu.

Savukārt ekonomiskie zaudējumi, ja šī projekta realizācijai ar politisku lēmumu tiek piešķirti īpaši ekonomiskie labumi, piemēram, obligātais iepirkums, būs neizbēgami, tāpat kā nopietns vides apdraudējums – sevišķi, ja projektam tiks politiski piešķirts nacionālā interešu objekta statuss, kas ļauj tam ignorēt vietējās varas un iedzīvotāju intereses.
Valstij būtu jēga apsvērt savu dalību vai atbalstu šim projektam tikai tādā gadījumā, ja šis projekts tik tiešām būtu nozīmīgs valstij, nevis varas politiķu interesēm.

Ja privātais investors ir gatavs uzņemties visus izdevumus un riskus šī projekta īstenošanā un redz iespēju ar šo projektu veiksmīgi konkurēt Baltijas gāzes tirgū, tas būs pozitīvs pienesums tirgum un Latvijas patērētājiem. Ja šis projekts nav spējīgs konkurēt ar esošajiem alternatīvajiem piegāžu avotiem un tam ir vajadzīgi īpaši biznesa nosacījumi no valsts puses, tad šāds atbalsts būs nevis valsts un Latvijas patērētāju, bet gan projekta īpašnieku labumam. Šāds atbalsts ir iespējams tikai nekompetenta vai koruptīva lēmuma rezultātā.

Saistītās ziņas

Ko nozīmē Skultes gāzes termināļa projekta apturēšana? 2
Skultes terminālis: enerģētiskā neatkarība vai jauns OIK? 2
Saulkrastu deputāti atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā 3

Lai šim projektam piešķirtu nacionālā interešu objekta statusu, ir jābūt objektīvam pamatojumam – balstītam uz reālu gāzes tirgus un ekonomisko analīzi. Pagaidām ir tikai tukši demagoģiski apgalvojumi.”

Jāsecina, ka šobrīd neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām vismaz pagaidām neatbalsta ne tiešu valsts finansiālu dalību, ne nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes terminālim un ir visai skeptiskas arī par "Latvenergo" ilgtermiņa gāzes iepirkšanas garantiju izsniegšanu. Pret šāda projekta īstenošanu pēc brīvā tirgus principiem un tikai par investoru līdzekļiem politiķiem īpašu iebildumu nebūtu, bet vairākiem ir šaubas par tā lietderību ilgtermiņā.

Citi šobrīd lasa

Zviedrijas un Baltkrievijas olimpiskajam varonim Tomijam Salo piespriests cietumsods
Bērns mācās 4.klasē, bet vecāki par viņu nevar saņemt pabalstu 5
Daži mediķi pirms otrās vakcīnas saslimuši ar Covid-19 19
Pievienot komentāru

Мелания Трамп нарушила очередную традицию

Бывшая домработница Киркорова наконец призналась, почему на самом деле он ее уволил