Eksperti: pasākumi, kas individuāli ir racionāli, kolektīvi var izrādīties neprātīgi

Pētījumā piedalījušies 106 (62% - Latvija; 48% - Lietuva un Igaunija) uzņēmumi, apkopojot uzņēmumu valdes locekļu, finanšu direktoru un personāla vadītāju viedokļus par Covid-19 tūlītējo ietekmi uz uzņēmumu rīcību tādās nozarēs kā IT (22%), pakalpojumu sfēra (17%), ražošana (22%), finanšu nozare (7%), mazumtirdzniecība (7%), medicības un veselības nozare (5%) un citi.

"Pētījuma ietvaros uzņēmumi vispirms dalījās savā pieredzē par konkrētām izvēlēm, ko veikuši un īstenojuši pirmā mēneša laikā, Covid-19 situācijai eskalējoties. Pēc tam tika novērtēta uzņēmumu gatavība izmantot šo krīzes laiku kā iespēju," stāsta Pārsla Baško, konsultāciju uzņēmuma "ERDA" biznesa partnere. "Liela daļa aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka atsevišķās tēmās, kas saistītas ar stratēģisku darbaspēka plānošanu, vadītāju kompetencēm, pārmaiņu vadību un darbinieku iesaisti, domājot par biznesa attīstību pēc Covid-19, tie pagaidām nevar skaidri noformulēt prioritātes un galvenās aktivitātes, lai krīzei beidzoties varētu turpināt "veselīgu" darbību."

Darbinieku veselība un pāriešana uz attālināto darbu pirmajā vietā

Pirmā mēneša laikā pēc valstu ārkārtas stāvokļa izsludināšanas vismaz 70% uzņēmumu ieviesuši attālināta darba iespējas, kamēr 67% adaptējuši jaunus higiēnas un veselības drošības paradumus. Tomēr tikai 29% aptaujāto darba devēju saviem darbiniekiem piedāvājuši apmācības vai citus atbalsta instrumentus, lai tādējādi veicinātu ātrāku pielāgošanos jaunajiem darba apstākļiem. "Ir pāragri uzzskatīt, ka uzņēmumi ir sagatavoti ilgtermiņā strādāt digitāli. Ierīču un IT sistēmu nodrošināšana, lai darbs faktiski neapstātos ir tikai pirmais solis, kas uzņēmumiem jāveic, lai būtu gatavi "jaunajai realitātei", kas mūs visticamāk sagaida pēc krīzes," saka "ERDA" dibinātāja Zane Čulkstēna.

Izmaksu samazināšana kā pašsaglabāšanās instinkts

Vismaz 80% darba devēju jau realizējuši dažāda veida izmaksu samazināšanas pasākumus, visbiežāk no kuriem minēti darbinieku iesaiste un komandu saliedēšana (59%), darbinieku atlase, talantu piesaiste (58%), darbinieku attīstības iespējas, apmācības (45%), investīcijas darba devēja tēla aktivitātēs (37%). Tāpat arī darba devēji būtiski samazinājuši darba stundas (29%), bonusa izmaksas (29%) vai pamata atalgojumu (20%), vairumam norādot atalagojuma samazinājumu 20-30% robežās.

"Šie dati atklāj, ka virkne dažādu izmaksu samazināšanas pasākumu lielākajai daļai uzņēmumu ir bijis pirmais pašsaglabāšanās instinkts, veicot samazinājumu jomās, kur to var realizēt samērā vienkārši, taču nedomājot par ilgāka termiņa ieteikmi uz uzņēmumu," skaidro Zane Čulkstēna. "Interesanti, ka tikai pavisam neliela daļa uzņēmumu (9%) redz šo laiku kā iespēju piesaistīt jaunus talantus vai uzlabot produktivitātes rādītājus, veicot korekcijas komandās, izvērtējot darbinieku individuālo sniegumu. Tāpat arī bažas rada uzņēmumu steidzīgi pieņemtie lēmumi samazināt izmaksas darbinieku iesaistes, attīstības un citiem darba devēja tēla pasākumiem (59%), kas, ņemot vērā jaunos darba apstākļus lielai daļai darbinieku un kopējo emocionālo fonu, visticamāk novedīs pie būtiskiem produktivitātes zudumiem un darbinieku motivācijas trūkuma."

Pasākumi, kas individuāli ir racionāli, kolektīvi var izrādīties neprātīgi - šo krīzi nevar pārvarēt ar taupīšanu

Kā skaidro Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, "koronvīrusa pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku būs liela. Luminor prognozē, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par apmēram 10%, bet nākamgad pieaugs par 7%. Tikai 2022.gadā ekonomika pārsniegs pirmskrīzes augstāko punktu. Tātad ir runa par lielu krīzi, kas tomēr būs mazāka nekā 2008.-2009.gada krīze, atskaitot pašus pesimistiskākos pandēmijas scenārijus. Būs arī citas lielas atšķirības, tai skaitā darba tirgū, tātad arī uzņēmumu attiecībās ar darbiniekiem."

"Uzņēmumi var daudz darīt, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Ir uzņēmumi, kuriem galvenais uzdevums šobrīd ir apmierināt augušo pieprasījumu, piemēram, ilgi glabājamas pārtikas ražotāji. Taču lielākajai daļai būs jāpielāgojas mazākam apgrozījumam, daļai pat jāmēģina pārdzīvot pilnīga darbības pārtraukšana. Tas ļaus šiem uzņēmumiem turpināt darbību vai būt gataviem darbības atsākšanai. Taču - vēl viena sliktā ziņa - vienu uzņēmumu izdevumu samazināšana ir citu uzņēmumu, kā arī cilvēku ienākumu samazināšana.

Tāpēc, vērtējot atsevišķu uzņēmumu plānus krīzes pārvarēšanai, tie šķiet saprātīgi no to individuālā skatu punkta. Nav šaubu, ka daļai uzņēmumu saprātīga izvēle ir samazināt darbinieku skaitu, citiem - samazināt algas. Tāpat skaidrs, ka ir prātīgi uz laiku atteikties no ieguldījumiem, kuru devums nav tūlītējs, piemēram, darbinieku apmācības ar mērķi celt darba ražīgumu, jo īpaši tāpēc ka vairākumam uzņēmumu prioritāte ir drīzāk izdzīvošana nevis darba ražīguma palielināšana.

Taču šie pasākumi, kas ir individuāli racionāli, var būt kolektīvi neprātīgi. Šo krīzi nevar pārvarēt ar taupīšanu. Tāpēc ļoti aktīvam ir jābūt ekonomisko procesu dalībniekam, kam ir visdziļākās kabatas un vislielākās iespējas lēti un uz ilgu laiku aizņemties - tā ir valsts. Tai ir aktīvi jāatbalsta cilvēki, stiprinot sociālās drošības tīkli un jāatbalsta uzņēmumi, gan palielinot valsts pasūtījumus, gan arī atbalstot darbavietu saglabāšanu," skaidro P. Strautiņš.

Tāpat arī "ERDA" veiktajā pētījumā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu izmantojuši kādu no valsts atbalsta instrumentiem, par populārākajiem minot dīkstāves pabalstu darbiniekiem, nodokļu atvieglojumus un brīvdienas, kā arī līdzfinansējumu atsevišķu projektu realizācijai.

Interneta pētījumu izstrādāja un veica HR un stratēģiskās komunikācijas uzņēmums "ERDA". Pētījumā piedalījās 106 Latvijas un Baltijas reģiona uzņēmumu valdes locekļi, vadītāji, finanšu direktori (35%) un personāla direktori (65%). Uzņēmumu lielums pēc darbinieku skaita: <10 (14%), 10-49 (17%), 50-249 (36%), >250 (33%). Uzņēmumu aprgrozījums (mljn. EUR): <5 (29%), 50-20 (27%), 20-50 (17%), >50 (27%).