Izķer mājas un gatavojas ļaunākajiem scenārijiem - kā pandēmijā klājas Krievijas miljonāriem

Izdevums vēsta, ka kāds uzņēmējs no “Forbes” pirmā simtnieka pastāstījis: “Uz Šveici aizlidoju 30. martā, trīs stundas pirms robežu slēgšanas. Vienkārši pamodos un sapratu, ka gribu būt valstī, kur ir vairāk smadzeņu. Te gan medicīna ir laba, gan kopumā attieksme pret notiekošo. Var brīvi pārvietoties, ir atvērti tikai pārtikas veikali.”

Kā liecina lidojumu portāla “ADS-B Exchange” dati, daudzu krievu miljardieru lidmašīnas pirms robežu slēgšanas nonāca Bāzeles-Mulhausas-Freiburgas lidostā, kas atrodas septiņu kilometru attālumā no Šveices pilsētas Bāzeles. Tas gan nenozīmē, ka visu šo lidmašīnu īpašnieki patiešām ir Šveicē, jo Bāzelē ir viens no lielākajiem privāto lidmašīnu tehniskās apkopes un stāvvietu centriem.

Izdevums vēstī, ka šīs lidostas stāvvietā jau vairāk nekā mēnesi ir lidmašīna, ar kuru, kā uzskata “Forbes”, pārvietojas miljardieris un bijušais “Uralkaļij” īpašnieks Dmitrijs Ribolovļevs. Viņš no Krievijas devās prom jau krietni pirms jaunā koronavīrusa uzliesmojuma. “Ribolovļevs patiešām ir Eiropā, cenšas ievērot izolāciju,” apstiprina viņam pietuvināts avots.

Bāzeles lidostā atrodas arī miljardiera Ališera Usmanova lidmašīna, bet pats viņš vēl martā “Forbes” sacīja, ka atrodas Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā. 16. martā no Maskavas Bāzelē nonāca arī oligarham Viktoram Vekselbergam, iespējams, piederoša lidmašīna. Pats uzņēmējs gan esot Maskavā un cenšas strādāt no mājām, bet viņa lidmašīna esot “iesprūdusi” Šveicē, kur tai tika veikta tehniskā apkope. Arī konglomerāta «AFK Sistema» lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs aizvien esot Maskavā, kamēr viņa lidmašīna atrodas Bāzelē. Tikmēr miljardiera Mihaila Prohorova lidmašīna atrodas pie Buržē ezera Francijā. Viņa pārstāvis gan no komentāriem atteicās.

To, ka marta sākums “Vnukovo-3” termināli, kur apkalpo biznesa lidmašīnas un VIP čarterus, bijis rosīgs, “The Bell” apstiprināja arī lidostas direktoru padomes priekšsēdētājs Vitālijs Vancevs. “Tā bija divvirzienu plūsma, 50/50. Daži uz Eiropu, daži no Eiropas,” viņš skaidroja. Krievijā strādājošie ārzemju speciālisti esot devušies mājās, bet krievi steidza no ārvalstīm savus radiniekus atgādāt dzimtenē.

Tikmēr izdevums vēstī, ka 4. aprīlī, jau pēc robežu slēgšanas, no Bāzeles Maskavā ieradās lidmašīna, kura piederot “Severstal” īpašniekam Aleksejam Mordašovam. Viņš ar pārstāvja palīdzību apstiprināja, ka jau vairākas nedēļās ir Krievijā un “stingri ievēro karantīnas pasākumu ieteikumus”, kā arī strādā attālināti. Kā lidmašīnai izdevās tikt pāri slēgtajām robežām, viņš gan neprecizē.

Maskavā neviens sēdēt negrib

Izdevums vēstī – izskatās, ka bagātnieki nealkst palikt Maskavā. Viens no uzņēmējiem pastāstījis: “Divas trešdaļas manu paziņu, kuri nolēma palikt Krievijā, devās uz Piemaskavu. Rubļovka [elitārs rajons Piemaskavā] atkal ir uzplaukusi,” izdevumam atklāj kāds uzņēmējs.

Savukārt kāds Rubļovkas iedzīvotājs apstiprina: “Daudzi atgriezās no savām londonām un amerikām, un noīrēja šeit mājas.”

Nekustamo īpašumu jomas pārstāve Jeļena Jurgeņeva atklāj, ka 1. aprīlī kādu savrupnamu izrādījusi 13 reizes. Visu darba gadu laikā ko tādu viņa piedzīvo otro reizi. Pieprasījums pieaudzis teju par piecām reizēm un ažiotāža sākās aptuveni pirms mēneša, kad parādījās pirmās ziņas par iespējamu karantīnu, viņa atklāj.

Jurģeneva stāsta, ka tipisks viņas klients meklē māju ar trim vai četrām guļamistabām un vismaz 20 hektāru zemes platību. Šāda piedāvājuma standarta cena ir miljons rubļu mēnesī (12 440 eiro). Daudzi grib, lai mājā būtu baseins, kinozāle un sporta zāle, kas sadārdzina īpašuma cenu vēl par pusmiljonu rubļu. Jurgeņeva atklāj, ka visvairāk paveicās tiem, kuri ātri saprata, kas notiks – pirms šī pieprasījuma buma māju cenas bija pusotru vai pat divas reizes zemākas, bet to īpašnieki no īrniekiem nepieprasīja priekšapmaksu par pusgadu vai pat gadu uz priekšu un apdrošināšanas depozītu.

Tomēr mājas vienalga tika izķertas. “Kādreiz īrnieki centās nokaulēt cenu par 20%, tagad vienkārši grib tikt pie mājas, tāpēc cena interesentu vairāksolīšanas laikā var vēl pieaugt.” Taču tie, kuriem neizdevās tikt pie mājas prestižajā Rubļovkā, ir spiesti samierināties ar mazāk elitāriem rajoniem.

Māklere atklāj, ka sākumā viņas klienti meklēja patvērumu uz dažiem karantīnas mēnešiem, taču tagad daudzi ir sapratuši, ka eksotiski ceļojumi vasarā ir uz lielas jautājuma zīmes.

Kā ļauniem scenārijiem gatavojas bagātie

“Kad tev ir daudz naudas, ir arī vairāk iespēju, nekā tad, ja naudas nav. Tomēr tas nenozīmē, ka iespējams ir viss. Šķiet, ka daudzi to nesaprot,” “The Bell” atklāj Maskavā pazīstams klīnikas īpašnieks un ārsts, pie kura ārstējas bagātnieki. Viņš atminas, ka viens cilvēks devās uz privātklīniku, nolika aptuveni miljonu dolāru un teica: “Gribu, lai, lūk, šī palāta ar šo mākslīgo plaušu ventilācijas ierīci stāvētu un gaidītu mani.”

Ārstam esot zināmi arī gadījumi, kad turīgie maskavieši centušies paši iegādāties šīs ierīces sev uz mājām, kā arī sarunāja ārstus, kuri varētu tos vajadzības gadījumā pieslēgt. Krievijas Veselības ministrija, izdzirdot par šādiem gadījumiem, steidza brīdināt, ka no šīm ierīcēm mājās lielas jēgas nebūs, tomēr pieprasījums pēc iekārtām neesot samazinājies.

“The Bell” žurnāliste, uzdodoties par nopietna uzņēmēja privāto asistenti, sazinājās ar sešiem uzņēmumiem, kuros šīs ierīces ir nopērkamas. Iegādāties ierīci “uz sitiena” gan neesot izdevies nevienā gadījumā, jo visas esot izpirktas. “Kāpēc gan jūsu priekšnieks tik vēlu attapās. Visi, kuri satraucās, jau sen nopirka,” “asistenti” kaunināja viena uzņēmuma pārstāvis. Visi sazvanītie piedāvāja noformēt pasūtījumu ar pilnu priekšapmaksu un mudināja pasteigties – pat tad, ja tos labākajā gadījumā atvedīs maija vidū, lielākā daļa jau ir rezervēti.

Dažiem, kuri iepērk ierīces, jau ir savi ārsti, bet daļa vēl tos meklē, darbojoties pēc principa, ka sākumā jādabū iekārta, bet ārsts, kurš to mācēs pieslēgt, tiks sameklēts vēlāk.

“Pie dažiem maniem kolēģiem vērsās ar šādu piedāvāju. Cik es zinu, neviens nav piekritis, bet, visticamāk, agri vai vēlu atradīsies ārsts, kurš gribēs piepelnīties,” stāsta klīniku tīkla “Semejnaja” medicīniskais direktors Pāvels Brands. Viņš gan nezinot, kāda atlīdzība par šādu pakalpojumu tiek piedāvāta, taču tai būtu jābūt vairāk nekā 450 tūkstoši rubļu (5553 eiro) mēnesī, jo par šādu algu šobrīd reanimatologus ir gatavas algot Maskavas klīnikas. Ārsts gan ir skeptisks, ka tik viegli izdosies atrast speciālistu, kurš būs gatavs kam tādam piekrist, turklāt uztaisīt pilnvērtīgu reanimācijas istabu mājas apstākļos nav iespējams.