Februārī eksports auga, bet turpmākajos mēnešos gaidāma strauja bremzēšanās
Februāra eksporta dati vēl klusē par Covid-19 ietekmi. Preču eksporta vērtība februārī pieauga par 9.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Turpmākie mēneši gan solās būt daudz drūmāki, ziņo "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Lielu daļu kāpuma februārī nodrošināja elektroiekārtu un mehānismu, kā arī pārtikas un lauksaimniecības produktu (dārzeņu un augļu, piena produktu un graudaugu) eksports.
Savukārt kritums jau pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas turpinājās koksnes produktu un minerālproduktu eksportā.
Turpmākajos mēnešos Covid-19 un ar tā izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi eksportu ietekmēs gan caur strauju pieprasījuma kritumu, gan traucētām piegāžu ķēdēm. Eksportētājiem būs jābūt izturīgiem un radošiem, rodot iespējas ietaupīt un meklējot jaunus izejvielu iegādes un produkcijas realizācijas ceļus.
Buceniece norāda, ka pilnu pasaules veselības krīzes ietekmi uz Latvijas eksportu, visticamāk, varēsim novērot vien aprīļa datos. Eiropas uzņēmumi par būtisku pieprasījuma kritumu un izlaides apjomu kritumu ziņoja martā, kad viņu darbības valstīs sāka strauji augt apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits un valdības ieviesa aizvien stingrākus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai.
Šie mēri apstādināja daļu ekonomikas, dodot triecienu pieprasījumam. Turpināja palielināties arī ražošanas komponenšu piegādes laiks, dažiem uzņēmumiem uz laiku pārtraucot vai ierobežojot darbību. Šādi piegāžu ķēžu pārrāvumi padara uzņēmumu situāciju vēl sarežģītāku.
Ekonomiste norāda, ka Latvijas uzņēmumu aptaujas martā vēl nezīmē tik drūmu ainu kā Eiropas lielākajās valstīs. Tas, iespējams, tāpēc ka vīruss mūs un mūsu nozīmīgākos tiešos tirdzniecības partnerus sasniedza nedaudz vēlāk.
Tomēr šobrīd eksportējošie uzņēmumi pieprasījuma kritumu ārējos tirgos sāk izjust aizvien vairāk.
Kā rāda Swedbank aptaujas rezultāti, daļa mazo un vidējo uzņēmēju cenšas pārvirzīt savu produkcijas realizāciju no eksporta uz vietējo tirgu. Covid-19 smagāk skars tos eksportētājus, kuru ražošanas process ir daļa no lielākas un sarežģītākas piegāžu ķēdes, piemēram, elektronikā un mašīnbūvē. Daļai uzņēmumu problēmas sagādā aizliegumi ceļot, kas apgrūtina iekārtu eksportu no Latvijas, jo nav iespējams veikt to uzstādīšanu. Problēmas ir arī ražotnēs, kuru iekārtas apkalpo ārvalstu speciālisti, kuri nevar ierasties, lai veiktu apkopes vai remontu. Tomēr šī situācija šobrīd jau tiek risināta, un uzņēmumiem ir iespēja pieteikties īpašai atļaujai šāda veida komandējumiem.
Nenoliedzami Covid-19 eksportu šogad iedzīs dziļos mīnusos. Pasaules tirdzniecības organizācija lēš, ka pasaules tirdzniecības apgrozījums šogad varētu samazināties par 13-32% Covid-19 ietekmes dēļ. Arī Latvijā kritums, visticamāk, būs mērāms ar divciparu skaitli, un tas būs vērojams praktiski visās eksporta preču grupās. Tomēr atsevišķi pozitīvi izņēmumi varētu būt. Piemēram, pārtikā labi varētu klāties konservu eksportētājiem. Siltā ziema liek cerēt uz labām labības ražām un labu sniegumu graudaugu eksportā gada otrajā pusē. Kamēr gaidām jaunās ražas, martā vēl eksportējām iepriekšējās, izmantojot to, ka, kāpjot pieprasījumam pasaulē, ir augušas cenas. Tādējādi labības produkti labvēlīgi ietekmēs marta eksporta bildi.
