LZS UP: Valdības lēmumi attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tiek pieņemti pārāk lēni un neskaidri

LZS UP  uzskata, ka vienlaikus ar katru ierobežojumu noteikšanu un papildināšanu valdībai vajadzētu būt skaidram redzējumam, kāds konkrēts atbalsts pienāksies uzņēmējiem, kā uz to pieteikties, cik ilgu laiku to nodrošinās, kur saņemt informāciju. Tā vietā MVU ilgi turēti neziņā, turklāt valsts iestādes bieži demonstrē neizpratni par ātras reakcijas nepieciešamību krīzes laikā. 

Daudzi uzņēmēji ir neizpratnē par VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes nodokļu nomaksas pagarinājuma atteikumu, sakot, ka pieprasījumus izskata automatizēta sistēma, kas nozīmē, ka tie tiek izskatīti standarta procedūrā, neņemot vērā krīzes apstākļus.

Padome norāda, ka esot jāņem vērā, ka nodokļu nomaksas pagarinājums nenozīmē atbrīvojumu no nodokļiem – tas būs smags slogs pēc darbības atjaunošanas.

Jau tagad uzņēmēji sastopoties ar situācijām, kad klientiem martā būtu jāsamaksā par februārī saņemtajiem pakalpojumiem, taču atsaucoties uz COVID-19 krīzi un objektīviem apstākļiem, viņi nespējot samaksāt rēķinus, taču uzņēmējam par februāri martā ir jāsamaksā PVN.

Pat, ja VID piekrīt to sadalīt uz 12 vai 36 mēnešiem, tad papildus darbaspēka nodokļiem pirmais sadalītais PVN maksājums ir jau aprīlī, ko esot grūti vai neiespējami samaksāt, ja apgrozījums ir būtiski sarucis vai tā nav. Salīdzinoši, Polijas valdība krīzes skartajiem uzņēmumu drabiniekiem izmaksā pusi no līdzšinējās darba algas un uzņēmumus pilnībā atbrīvo no drabaspēka nodokļu nomaksas. 

LZS UP norāda, ka arī ALTUM menedžētais apgrozāmo līdzekļu aizdevums MVU, lielākoties, nav reāli pieejams. Lai to saņemtu, nepieciešams nodrošinājums, nedrīkst būt nodokļu parāds virs 150 eiro, turklāt saistību uzņemšanās ir jāsaskaņo ar uzņēmēja banku, kura var saskaņojumu atteikt.

Bieži vien mazajiem uzņēmumiem arī nav pa spēkam laicīgi sagatavot vairāk kā 12  iesniedzamos dokumentus. ALTUM pārraudzībā esošais kredītu brīvdienu garantiju mehānisms ir pilnībā atkarīgs no banku labvēlības. Apmēram puse no pieteikumiem ALTUM ir noraidīta, bet virkne MVU, iepazīstoties ar nosacījumiem, pieteikumus nemaz nesniedz.  

MVU būtisks atbalsts būtu B tipa slimības lapu apmaksa no pirmās dienas ne tikai ar Covid-19 inficētajiem, bet visiem darba nespējas lapu saņēmējiem, jo krīzes situācijā strauji krītot apgrozījumam, jelkādi papildu izdevumi uzņēmumam var būt “nāves spriedums”. 

MVU ir neizpratnē, kādēļ tik kūtri tiek atbalstīti MVU, kamēr bez mazākās minstināšanās un nopietniem aprēķiniem, turklāt, no sabiedrības slēptā, slēgtā sēdē tiek piešķirti 150 miljoni eiro pamatkapitāla palielināšanai AirBaltic, kurā valsts jau ir ieguldījusi vairāk kā 200 miljonus eiro! Šķērslis nav arī kompānijas 834 889 eiro (uz 2. aprīli) nodokļu parāds, kamēr daudziem uzņēmumiem dīkstāves pabalsts tiek atteikts nodokļu parāda dēļ, kura robeža sākotnēji tika noteikta 150 eiro, bet vēlāk palielināta līdz 1000 eiro. Netiek arī skaidrots, kā šie līdzekļi tiks izmantoti, kas raisa bažas, ka ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu tiks glābtas bagātās lidmašīnu līzinga kompānijas, kurām AirBaltic vajadzēs šo naudu pārskaitīt. Katrā ziņā, virkni darbinieku airBaltic jau paspēja atlaist vai palaist bezalgas atvaļinājumā. 

Šis, kā tiek uzsvērsts, “sistēmiski svarīgais” uzņēmums patiesībā nodarbina uz pusi mazāk strādājošo kā viens liels privātais kravu pārvadājumu uzņēmums. Saskaņā ar Lursoftdatiem (par 2018. gadu) SIA Kreiss deva darbu 2463, kamēr AirBaltic – vien1169 darbiniekiem.Tiesa, daļa airBaltic pilotu bija spiesti noformēt darba attiecības ar tās meitasuzņēmumu Aviation Crew Resources, lai daļu atalgojuma varētu izmaksāt dividendēs, izvairoties no pilnas darbaspēka nodokļu nomaksas. Darbaspēka nodokļos SIA Kreiss valstij atstāj daudz lielāku apgrozījuma daļu un kopumā daudz neatpaliek no aviomilža, samaksājot 11,4 miljonus eiro no 175,3 miljoniem apgrozījuma, kamēr airBaltic– 16,88 miljonus no 400 miljonu eiro apgrozījuma. Tikai atšķirībā no airBatic, SIA Kreissno valsts nav prasījis ne centa un tāpat kā citas pārvadājumu kompānijas, saviem spēkiem pārcietis līdzšinējās krīzes. Šāda nekonsekvence neliecina par vienādu attieksmi pret visiem uzņēmumiem. 

MVU labprāt arī sagaidītu solidaritāti no valsts iestāžu puses. Situācijā, kad uzņēmējiem būtiski sarukuši ieņēmumi un kuru darbiniekiem dīkstāves pabalsts ierobežots līdz 700 eiro vai 75% no atalgojuma, līdzīgi tēriņus varētu samazināt valstās iestādes, kuras uztur šie uzņēmēji. Kamēr virkne valsts iestāžu darbinieku “pašizolējas” vai daļēji nodarbināti attālināti, saglabājot 100% apmaksu, uzņēmējiem ik nedēļu apgrozījums krītas par 50%, 70% un pat 90%, ir jāpārtrauc darbs un dažādu birokrātisku atrunu dēļ jāpaliek bez iztikas līdzekļiem.  

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Uzņēmēju padome (UP) regulāri saņemot virkni izmisuma pilnus stāstus par uzņēmumiem, kuriem draud likvidēšana pēc 15 vai pat 20 gadu darbības, gadiem lolotu ģimenes uzņēmumu sabrukšana dēļ valsts noteiktajiem krīzes ierobežojumiem, nezinot arī, kad un vai spēs atjaunot savu biznesu, vai saņems atbalstu. 

LZS UP kopumā atzinīgi vērtējot valdības centienus uzņēmējdarbības vides glābšanā ārkārtas situācijā, taču, ja tās patiesā rūpe esot saglabāt darbavietas un uzņēmumus, tad aicina rūpīgāk izvērtēt reāla atbalsta pieejamību MVU, kas ir Latvijas uzņēmējdarbības mugurkauls un kopā nodarbina visvairāk Latvijas iedzīvotāju. 

Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju Padome apvieno vairāk kā 160 dažādu jomu uzņēmumu vadītājus, kuri apspriež un risina dažādus uzņēmējdarbību ietekmējošos jautājumus, cenšoties uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tostarp, samazinot nevajadzīgu birokrātiju. Īpaši āprstāvēti ir vietējā kapitāla MVU, kuri, neraugoties uz to daudzskaitlīgumu, bieži netiek pietiekami aizsargāti un pārstāvēti lēmumu pieņemšanā.