Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti 25,3 miljoni eiro. Milzīgi parādi "Latvijas krājbankai" un "PNB bankai"
Noguldījumu garantiju fondā pagājušajā gadā iemaksāti 17 miljoni eiro un gada beigās fondā bija uzkrāti 25,3 miljoni eiro, pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), kas pārvalda fondu.
Vienlaikus FKTK informēja, ka likvidējamā "Latvijas krājbanka" Noguldījumu garantiju fondam 2019.gada beigās bija parādā 173,4 miljonus eiro, bet maksātnespējīgā "PNB banka" - 248,2 miljonus eiro.
"Noguldījumu garantiju fonds banku maksātnespējas procesā ir kreditors, lai atgūtu garantētajās atlīdzībās izmaksātos līdzekļus bankas noguldītājiem," minēja FKTK.
Tāpat FKTK atzīmēja, ka komisijai ir spēkā esoši aizņēmuma līgumi bankās par 300 miljoniem eiro, taču pērn aizdevuma kredītlīniju līdzekļi netika izmantoti. Taču kredītlīniju līgumu noformēšanas komisijas un līdzekļu rezervācijas izmaksas 2019.gadā veidoja 1,32 miljonus eiro.
Komisijā norādīja, ka Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka valsts jebkurā gadījumā izmaksā garantēto atlīdzību banku klientiem noguldījumu nepieejamības gadījumā. Atbilstoši Eiropas regulējumam garantiju fondiem ir jābūt alternatīvajiem līdzekļiem - alternatīvo līdzekļu nepieciešamība ir pamatota ar Noguldījumu garantiju fonda mērķi funkcionēt maksimāli bez nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanas, proti, valsts budžeta līdzekļi ir tikai pēdējais resursu avots.
"Lai sabalansētu šos divus uzdevumus Noguldījumu garantiju fondam ir nepieciešams nodrošināties ar alternatīviem resursiem, kas ir pieejami nepieciešamības gadījumā. Kredītlīnijas ir optimālais variants, jo tas, no vienas puses nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā Noguldījumu garantiju fondam ir papildu līdzekļi garantētas atlīdzības izmaksai (garants izmaksas nepārtrauktībai bez valsts budžeta līdzekļiem) un no otras puses šī garantijas maksa ir būtiski mazāka nekā reāla kredīta piesaistīšana," klāstīja komisijā.
Tāpat FKTK norādīja, lai nodrošinātu pamatotu un efektīvu kredītlīnijas piesaistīšanu, komisija ir izstrādājusi kārtību, kas nosaka pamatprincipus un kritērijus kredītlīnijas apmēra noteikšanai (apmērs tiek pārskatīts katru gadu) un kārtību kredītlīnijas piesaistīšanai.
Noguldījumu garantiju fonds ir izveidots un darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. Tas ir izveidots, lai nodrošinātu noguldītājiem atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami, proti, gadījumā, kad noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieks nespēj klientam izmaksāt viņa noguldījumu un FKTK noguldījumu piesaistītājam anulējusi licenci vai tiesa pasludinājusi to par maksātnespējīgu, vai citā gadījumā, kad komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos.
Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.
Noguldījumu garantiju likums nosaka, ja fondā nepietiek līdzekļu, lai veiktu garantētās atlīdzības izmaksas atbilstoši likumam, FKTK var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no noguldījumu piesaistītāja vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju fonda. Ja iespējas aizņemties ir izsmeltas, Finanšu ministrija nodrošina garantētās atlīdzības izmaksai valsts budžeta līdzekļus.
Fondā līdzekļi tiek uzkrāti no noguldījumu piesaistītāju, proti, banku un krājaizdevu sabiedrību ik ceturkšņa maksājumiem, kas ir Noguldījumu garantiju likumā noteikts procents no piesaistīto noguldījumu apmēra, kas koriģēts ar riska koeficientu, kā arī no fonda līdzekļu pārvaldīšanā gūtajiem ienākumiem.
