Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs izjūt spriedzi attiecībās naudas dēļ

Nauda ir kļuvusi par būtisku faktoru katra cilvēka dzīvē un arī attiecībās - 24% Latvijas iedzīvotāju, 25% Lietuvas iedzīvotāju un 36% Igaunijas iedzīvotāju atzīst, ka atklāti runāt par finansēm ar savu partneri viņiem sagādā grūtības.

"Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati rāda, ka finanšu jautājumi un ar tiem saistītais stress negatīvi ietekmē ikviena cilvēka personīgo labsajūtu, kā arī attiecības ar partneri un ģimeni. Finanšu pratībai jeb prasmei plānot savus tēriņus un apieties ar naudu ir izšķiroša loma katra individuālās labklājības nodrošināšanā. Veiksmīgi pārvaldot un kontrolējot savas personīgās finanses, ir vieglāk pieņemt pārdomātus lēmumus un nenonākt finanšu grūtībās. Diemžēl bieži vien daļa Latvijas patērētāju netiek galā ar finanšu izaicinājumiem zemās finanšu pratības dēļ," skaidro Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā.

Saskaņā ar jaunāko Intrum veikto Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu, Latvija finanšu pratības ziņā ierindojas 21. vietā - augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā. Kā liecina statistikas dati un Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums, Latvijas patērētāju nelielie ienākumi ierobežo iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus, mazina vispārējo finansiālo labklājību un pārliecība par spēju efektīvi pārvaldīt savas finanses samazinās. 58% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu (tas ir vairāk par Eiropas vidējo rādītāju 43%).

Pētījuma galvenie secinājumi:

Eiropas un arī Latvijas patērētāju vidū pieaug finanšu stress. Vairāk nekā puse (56%) Latvijas patērētāju apgalvo, ka viņu rēķini pieaug straujāk nekā viņu ienākumi un 58% norāda, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu (tas ir vairāk par Eiropas vidējo rādītāju 43 %).

Eiropas finanšu labklajības barometrā, kas salīdzina 24 valstis pēc to iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, neatkarības no kredītiem, uzkrājumiem nākotnei un finanšu pratības, Latvija ierindojas 21. vietā. Īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, kā arī patērētāju finanšu pratibas līmeni.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) Latvijas patērētāju pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, un 41% no tiem atzīst, ka tas noticis regulāri. Jāteic gan, ka Latvijas patērētāju  maksāšanas disciplīnā šogad ir vērojams būtisks uzlabojums, jo vēl pirms gada rēķinu kavēšanu atzina 45% patērētāju.

Pieaugot finanšu izaicinājumiem, patērētāji cenšas ietaupīt uz savu ilgtermiņa finansiālo drošību - 35% Latvijas respondentu atzīst, ka neveic nekādus ikmēneša uzkrājumus, savukārt, lielākā daļa no tiem, kas to dara, tāpat ir neapmierināti ar savu ikmēneša ietaupījumu apjomu. 63% patērētāju uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados.
Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību. Latvijā 64% patērētāju uzskata, ka viņu finanšu izglītība ir bijusi pietiekama, tomēr vidēji 37% kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem. Trešdaļa iedzīvotāju nožēlo, ka skolā nav iemācījušies vairāk par mājsaimniecības finansēm. Finanšu pratības ziņā Latvija ierindojas 21. vietā - augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā.

Par Intrum Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu 2019

Lai izveidotu Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu, Intrum apkopoja datus no 24 004 patērētājiem 24 Eiropas valstīs, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā. Pētījums ļauj gūtu ieskatu Eiropas patērētāju ikdienas dzīvē, ieskaitot viņu tēriņus un spēju katru mēnesi pārvaldīt savas mājsaimniecības finanses. Latvijas dati balstīti uz 1 000 respondentu atbildēm, un dati reprezentē valsti atbilstoši iedzīvotāju dzimumam, vecumam un reģionam.