2020. gada 25. janvāris, 21:35

Pastāv bažas, ka Londona pēc breksita pārvērtīsies par naudas atmazgāšanas centru

lsm.lv

Sabiedriskās organizācijas pauž bažas, ka pēc breksita Apvienotajā Karalistē varētu vājināties finanšu uzraudzība un Londona varētu kļūt par naudas atmazgāšanas centru. Par savām bažām dažādu organizāciju pārstāvji stāstīja žurnālistiem, vedot viņus īpašā ekskursijā pa Londonas finanšu centriem, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

Raidījums vēsta, ka Londona jau kopš viduslaikiem ir bijis nozīmīgs finanšu centrs. Šobrīd Londonas birža ir lielākā birža Eiropā, Anglijas banka ir otrā vecākā banka pasaulē un Londonas Sitija ir viens no nozīmīgākajiem pasaules finanšu centriem. Taču pastāv bažas, ka pēc breksita Londona pārvērtīsies par "Singapūru pie Temzas", vai, citiem vārdiem runājot, nodokļu paradīzi, tādēļ nevalstiskās organizācijas aicināja žurnālistus uz īpašu ""breksita nodokļu paradīzes tūri"", vadājot pa dažādām vietām Londonas centrā.

foto: REUTERS/SCANPIX
Pastāv bažas, ka pēc breksita Londona pārvērtīsies par "Singapūru pie Temzas"

"Lielākā daļa no naudas, kas jaunattīstības valstīm būtu jāsaņem nodokļos, tiek paslēpta šeit, Londonas Sitijā, kas nav nekāda paradīze, bet gan visparastākā naudas slēptuve tiem, kuri nemaksā nodokļus. Tādēļ gribējām parādīt to, kā izskatās nodokļu paradīzes seja, un tā ir Londonas Sitija," skaidro pasākuma organizatore Mērija Antonelle Žuberta no "Global Alliance For Tax Justice"

Tieši tāpat kā ekskursijā, ik pa brīdim žurnālistu grupa apstājās, lai noklausītos ekspertu stāstījumu.

"Pastāv reālas briesmas, ka tad, kad pēc breksita Apvienotajai Karalistei vairs nevajadzēs pakļauties Eiropas Savienības noteikumiem, tad Londona varētu kļūt par "Singapūru pie Temzas", kas nozīmē vēl lielāku noslēpumainību un starptautiskās sadarbības izbeigšanu, daloties ar informāciju. Apvienotā Karaliste pēc breksita pazeminās standartus finanšu sektora regulācijai un starptautisko kompāniju aplikšanā ar nodokļiem. Eiropas Savienībai ir sevi jāaizsargā no tā visa, pārliecinoties, ka briti pakļausies esošajiem noteikumiem," uzsver “Tax Justice Network” vadītājs, ekonomists un publicists Džons Kristensens.

Pati Sitija, kas tiek dēvēta arī par kvadrājūdzi, aizņem nieka trīs kvadrātkilometrus, un tajā dzīvo tikai 9.5 tūkstoši iedzīvotāju, taču strādā teju pusmiljons, ģenerējot 30% no Apvienotās Karalistes kopprodukta.