Aizkulišu VIDEO: kāds ir šprotes ceļš no zivju ceha līdz veikalu plauktiem

Šogad gada balva "Lielais loms" laureātus sveica un balvas piešķīra sešās konkursa nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā, kuru ieguva biedrības "Rīgas šprotes" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Zivrūpnieku savienības izpilddirektors Imants Cīrulis.

Balvu nominācijā "Gada uzņēmums jūras zvejniecībā" saņēma zvejniecības uzņēmums "Hanters", savukārt nominācijā "Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā" - zemnieku saimniecība "Kurķis", kura saglabā tradicionālo un unikālo zvejas veidu. Veicināšanas balvu šajā nominācijā saņēma individuālais komersants "Asarītis".

Nominācijā "Gada uzņēmums akvakultūrā" gada balvu ieguva karpu audzētāja AS "Nagļi", bet veicināšanas balvu saņēma Nordena zemnieku saimniecība "Avotiņi".  Nominācijā "Gada uzņēmums zivju apstrādē" titulu ieguva zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums "Vlakon", bet veicināšanas balvu saņēma vītinātu zivju ražotāja "Boroffish".

Nominācijā "Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā" galveno balvu saņēma Pāvilostas novada pašvaldības iestāde "Pāvilostas novadpētniecības muzejs", bet nominācijā "Jauns un daudzsološs nozarē" tika sumināts zvejas produktu apstrādes kompānijas "KH Select" ražošanas vadītājs Jānis Beitāns.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) gada balvas laureātu apbalvošanas ceremonijā uzsvēra, ka zivsaimniecībai Latvijā ir senas tradīcijas. Pateicoties nozarē strādājošiem, tās tiek attīstītas un pilnveidotas, efektīvi izmantojot Latvijas dabas resursus, palielinot pievienoto vērtību zivju apstrādē. Taču nozares pamatvērtība ir cilvēki, kuri, neraugoties uz smago darbu un mūsdienu izaicinājumiem, strādājot nozarē, ir spējuši saglabāt šo kultūrvēsturisko mantojumu. 

Gerhards atzina, ka zvejniecības nozarē šis gads nav bijis viegls, jo mencu stāvokļa dēļ Eiropas Savienība noteica ārkārtas pasākumus Austrumu mencas saglabāšanai. Taču šajā kritiskajā situācijā kopumā ar nozari ir rasti risinājumi, jau šogad nodrošinot kompensējošos maksājumus.

Pēc viņa sacītā, aizvadīto gadu laikā zivsaimniecības nozare ir attīstījusies, izmantojot arī publisko finansējumu veiktas investīcijas ostās, uzlabojot infrastruktūru, kā arī nozīmīgas investīcijas pievienotās vērtības nodrošināšanai nozvejotajiem lomiem.

Arī zivju apstrādes sektorā, pēc ministra teiktā, situācija salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem normalizējas, palielinās arī saražotās produkcijas apmērs, tostarp arī konservu ražošanā. Tā kā zivju produkcijas galvenie noieta tirgi ir aiz Latvijas robežām, Latvija var lepoties, ka patlaban Latvijā ražotos zivju produktus var iegādāties 67 valstīs.

"Tik daudzi no jums nes Latvijas vārdu pasaulē ar Latvijas produkta kvalitātes zīmi. Tas, ka Latvijas zivsaimniecības nozares radītos produktus ir iecienījuši tik daudz citu valstu iedzīvotāji, ir uzskatāmi redzams arī eksporta datu rādītājos - salīdzinājumā ar 2017.gadu eksporta apmērs ir palielinājies par vairāk nekā 10%," par nozari ceremonijā pauda Gerhards. 

Pēc zemkopības ministra teiktā, arī Latvijas ārējās zivju produktu tirdzniecības bilance jau vairākas desmitgades ir saglabājusies pozitīva, un 2018.gadā pat būtiski pieaugusi.  "Mēs lepojamies ar sasniegumiem nozarē, ar rādītājiem, kas kļūst arvien labāki, tas ir zivsaimniecības nozares cilvēku, darba un neatlaidības rezultāts," uzsvēra ministrs.

"Brīvais vilnis": pēc zivsaimnieku asociācijas vadības maiņas varētu uzlaboties zvejnieku un zivrūpnieku partnerattiecības

Pēc Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadības maiņas zvejnieku un zivrūpnieku attiecības varētu sakārtoties, atgūstot vēsturisko partnerattiecību līmeni, kāds bijis starp abu nozaru uzņēmējiem, sacīja zivju pārstrādes uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. "Mums ir jābūt normālām partnerības attiecībām, lai zvejniekam būtu nepieciešams zivrūpnieks, bet zivrūpniekam - zvejnieks," sacīja Babris, piebilstot, ka Latvijas Zivsaimnieku asociācijas jaunā prezidenta un ilggadējā Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidenta Didža Šmita vadībā abu nozaru attiecības varētu šādi sakārtoties.

Viņš arī pauda pārliecību, ka izmaiņas zvejniekus pārstāvošās asociācijas vadībā bija nepieciešamas jau agrāk, jo tādējādi abām nevalstiskajām organizācijām - Latvijas Zivsaimnieku asociācijai un Latvijas Zivrūpnieku asociācijai - būtu izdevies iztikt bez iepriekš piedzīvotām savstarpējām ķildām.

Babris pauda pārliecību, ka veids, kādā līdzšinējā Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidenta Inārija Voita vadībā apgūti zvejniekiem pieejamie Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta resursi, nav bijis pareizs, jo "sabūvēts nejēdzīgi par daudz saldētavu, kas nav nekas labs".

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas ilggadējo prezidentu Voitu asociācijas biedru balsojuma rezultātā amatā nomainījis Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Šmits. Voits pieļāva, ka viņa nomaiņa bijusi izdevīga asociācijas lielākajiem biedriem. Ja Voits šajā amatā rūpējies par visu asociācijas biedru interešu pārstāvēšanu, tad līdz ar vadības nomaiņu turpmāk varētu tikt ņemtas vērā tikai lielo biedru ar sešu līdz astoņu miljonu eiro apgrozījumu intereses.

Voits pastāstīja, ka viņš ir atcelts arī no biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētāja amata. Šī organizācija Voita vadībā ar ES fondu līdzfinansējumu esot īstenojusi 23 investīciju projektus kopumā 18,5 miljonu eiro apmērā, un tai pieder noliktava Ventspilī, saldētava zivju uzglabāšanai Ventspils ostā, kā arī zivju miltu un eļļas ražošanas rūpnīca Puzes pagasta Blāzmā, "Dīriņos".

Voita vadībā pēdējos gados īstenoto investīciju projektu zvejniecībā mērķis bijis attīstīt no zivīm izgatavoto produktu tālāku apstrādi, kas ilgtermiņā, pēc Voita vārdiem, mazina zvejnieku atkarību no izejvielas iepircējiem - zivrūpniekiem.

Tikmēr Šmits  sacīja, ka asociācijas vadība mainījusies, jo tās biedri vēlējušies vadībā jaunas vēsmas - cilvēku, kurš spētu pārstāvēt Latvijas zvejnieku intereses starptautiskā līmenī, tostarp runāt par zvejas iespējām Baltijas jūrā turpmākajos gados. Viņš noliedza, ka turpmāk tiks pārstāvētas vienīgi asociācijas lielo biedru intereses. Saskaņā ar biedrības statūtiem visu biedru intereses tiks pārstāvētas un arī biedrības aktīvi būs pieejami ikvienam tās biedram.