Infografika: Nodokļos samaksātā nauda lielākoties tiek novirzīta iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai
Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem. Piemēram, no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 36,5 centi tiktu piešķirti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs ikdienā maksā dažādus nodokļus, sākot no pievienotās vērtības nodokļa, veicot pirkumus veikalā, līdz akcīzes nodokļiem par degvielas iegādi. Tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Tāpēc Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku , kurā uzskatāmi redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai tiek novirzīti 9,5 centi, sabiedriskajai kārtībai un drošībai – 7 centi, bet valsts aizsardzībai – 4 centi.
“Vismaz vienu eiro nodokļos katru dienu nomaksā teju ikviens no mums. Un ikviens no mums šo naudu no pašvaldības vai valsts arī saņem atpakaļ vienā vai citā veidā. Mēs visi vēlamies būt drošībā, saņemt pabalstu, plānojot ģimenes pieaugumu, vai nodrošināt izglītību saviem bērniem. Taču bez ieņēmumiem nevar būt arī izdevumi, tāpēc mēs nevaram nemaksāt nodokļus, bet cerēt uz šo atbalstu tik un tā,” saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Pagājušajā gadā ēnu ekonomikas apjomi Latvijā bija gandrīz ceturtā daļa no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē, ka pastāv liels negodprātīgu nodokļu maksātāju skaits. Ēnu ekonomiku mēs varam atbalstīt pat pašiem negribot, arī izmantojot negodprātīgu uzņēmumu sniegtos pakalpojumus un pārdotās preces.
Kā norāda Latvijas Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš: “Ikvienam no mums būtu nepieciešams izvēlēties pakalpojumu sniedzējus, kas ir godprātīgi nodokļu maksātāji divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, gluži pilsonisku iemeslu dēļ – ja mēs samaksājam skaidrā naudā, neprasot pretī čeku, pastāv iespēja, ka nauda aizies garām valsts kasei. Tas savukārt nozīmē, ka mazāk naudas būs ceļu remontam un apkopei, policistu algām, kas var negatīvi mūsu ietekmēt ikdienu.”
“Otrkārt, atbalstot nodokļu nemaksātājus, ikviens no mums atbalsta tirgus konkurences kropļošanu – tiem, kuri nemaksā nodokļus, ir īstermiņa konkurences priekšrocības, savukārt godīgiem uzņēmējiem ir ļoti jānopūlas, lai spētu konkurēt un piesaistīt klientus. Turklāt nodokļu nemaksātāji, nodrošinot zemu cenu, atļaujas veikt, piemēram, mazāk kvalitatīvus remontus vai neuzturēt garantiju, kā rezultātā cieš pakalpojuma saņēmējs. Tāpēc aicinu cilvēkus nedomāt par īstermiņa, bet gan vidēja un ilgtermiņa ieguvumiem gan attiecībā uz sevi, gan attiecībā uz savu valsti,” uzsver I. Rūtiņš.
