Nepatiesas baumas satrauc bankas klientus: mēļo ne tikai par “Swedbank”, bet arī “Luminor”

Finanšu rādītāji gan liecina, ka bankas situācija ir stabila un nav iemesla tai neuzticēties. Pie tam pirms pāris nedēļām Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topa veidotāji “Luminor” grupu atzina par astoto vērtīgāko uzņēmumu Baltijas valstīs. Ja tik tiešām “Luminor” stāvētu uz māla kājām, diez vai amerikāņu investīciju fondu konsorcijs “Blackstone” pirms mēneša būtu pilnībā noslēdzis “gadsimta darījumu” Baltijas valstīs, kura rezultātā tas par miljardu eiro kļuva par “Luminor” 60% akciju saimnieku un paziņojis, ka gatavojas no “Nordea bankas” iegādāties vēl 20%.

Jauns.lv skaidroja, kā savu stabilitāti vērtē gan pati “Luminor”, gan banku uzraugi – Finanšu kapitāla un tirgus komisija.

Banku uzraugi: ““Luminor” strādā ar peļņu un stabilu finansējuma bāzi”

Runām par “Luminor” “šūpošanos” ir dažādi iemesli. Aizpērn apvienojās divas bankas – “DNB” un “Nordea bank”, izveidojot vienu – “Luminor” banku. Apvienošanās rezultātā reorganizāciju piedzīvoja arī “Luminor” sistēma – palika mazāk filiāļu un bankomātu, tika likvidēts bankas centrālais ofiss Latvijā (tagad “Luminor” darbojas vienoti visās Baltijas valstīs ar centrālo biroju Tallinā un tā filiālēm Latvijā un Lietuvā). Tā rezultātā darbu zaudēja vairāk nekā pusotrs simts “Luminor” darbinieku. Augustā krahu piedzīvoja PNB banka, kuras abreviatūra ir ļoti līdzīga DNB – bankai, kura ieļāvās “Luminor” sastāvā. Tāpēc daudzi neatšķīra, ka tās ir divas dažādas bankas un “Luminor” nācās pat izplatīt speciālu paziņojumu, kurā aicināja cilvēkus nejaukt divus dažādos zīmolus.

Šī gada laikā samazinājies ne tikai bankas filiāļu/apkalpošanas centru skaits – no 17 uz 10, bet arī bankomātu skaits, kas daudzos izraisīja neapmierinātību. Piemēram, Durbē, slēdzot “Luminor” bankomātu, tur vairs nav bankomāta, kas strādātu bez pārtraukuma visu diennakti (protams, ir vēl otrs – bet tas ir iekštelpās un pieejams tikai darba dienās darba laikā). Pie tam “Luminor” bankomātu noņēma bez brīdinājuma, nepaskaidrojot iemeslus, raksta vietējais laikraksts “Kursas Laiks”. Tāpat bankomāts tika slēgts arī Pāvilostā. Sociālajos tīklos par to neapmierinātību pauda bijušais Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, vietējais iedzīvotājs Edgars Putra (ZZS): “Reiz bankas, apmaiņā pret nolikto atslēgu principa atcelšanu, solīja izvērst finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Nāca un atskaitījās Saeimas Budžeta komisijā, bet tagad izskatās, ka džentlmeņu vienošanās vairs nav spēkā...”:

Tas raisīja satraukumu Lejaskurzemes iedzīvotāju vidū un daži (it sevišķi pensionāri) sāka domāt par bankas maiņu, jo negribēja maksāt komisiju par naudas izņemšanu no citas bankas bankomāta.

Jauns.lv banku uzraugiem – FKTK jautāja, kā tā vērtē “Luminor” darbību un stabilitāti. Komisijas komunikācijas speciāliste Dace Jansone Jauns.lv atbildēja:

“Minētie “Luminor grupas” pasākumi, visticamāk, ir veikti ar mērķi efektivizēt “Luminor” darbību kopumā, līdzīga tendence vērojama visā banku sektorā un no tās neizriet, ka būtu problēmas ar bankas stabilitāti. “Luminor” mājaslapā pausts viedoklis, kas apliecina iepriekš minēto: “Šobrīd visu iespējams izdarīt attālināti, iesniedzot nepieciešamos dokumentus elektroniski. Salīdzinot ar Rietumeiropu, Latvijas un Baltijas finanšu sistēmas ir tehniski ļoti modernas, jo uzbūvētas uz salīdzinoši jaunu informācijas tehnoloģiju platformu pamata. “Luminor” pieredze rāda, ka šobrīd jau 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē”. 

Ieskatu bankas finanšu darbības rādītājos ikviens var gūt aktuālākajos “Luminor grupas” mājaslapā publiski pieejamajos finanšu datos 2. ceturkšņa beigās, kas liecina, ka “Luminor” strādā ar peļņu, tai ir stabila finansējuma bāze, kā arī pietiekami kapitāla rādītāji, lai nodrošinātu “Luminor grupas” finansiālo stabilitāti.

Papildu informācijai: “Luminor Bank AS” savu darbību Latvijā veic kā Igaunijā reģistrētas “Luminor Bank” Latvijas filiāle un ir tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā”.

“Luminor”: “Notiek bankas darbības un procesu optimizēšana”

Kā pati “Luminor” uztver izmaiņas savā darbībā Jauns.lv jautāja “Luminor” vadītājai Latvijā Kerli Gabrilovičai. 

- Gada sākumā “Luminor” sāka samazināt klientu apkalpošanas centru skaitu Baltijas valstīs. Cik to un kādi ir palikuši?

- Šī gada laikā pakāpeniski īstenojam klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, pārskatot klientu apkalpošanas modeli, kā arī apvienojot atsevišķus klientu apkalpošanas centrus. Kā plānots, šobrīd Latvijā ir 10 klientu apkalpošanas centri, no kuriem trīs – finanšu pašapkalpošanās centri Cēsīs, Rēzeknē un Ventspilī, klientu apkalpošanas centri Daugavpilī, Valmierā un Liepājā, kā arī četri klientu apkalpošanas centri Rīgā. Finanšu pašapkalpošanās centros papildu pašapkalpošanās zonai, pieejams gan bankomāts, gan internetbanka, kā arī īpaša aprīkota telpa klātienes un attālinātām finanšu konsultācijām, kur iespējams organizēt savas biznesa tikšanās.

Par šīm un citām aktualitātēm vai pārmaiņu procesiem publiski ir pieejama informācija arī mūsu ceturkšņu un gada pārskatos, kas visiem interesentiem ir pieejami “Luminor” mājaslapā.

Banku klientu apkalpošanas filiāļu loma turpina mainīties - arvien vairāk mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Šogad investējam jaunu IT sistēmu un risinājumu ieviešanā - ikdienas pakalpojumi kļūst arvien pieejamāki dažādos attālinātos veidos. Kā rāda “Luminor” klientu paradumi – 85% klientu Baltijā ikdienā bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

- Kāpēc pēdējā laikā sarucis “Luminor” bankomātu skaits?

- Pēc “Nordea” un “DnB” banku apvienošanas vienotā tīklā daudzās pilsētās un vietās bija divi “Luminor” bankomāti, tāpēc to transformācija bija loģisks solis. Šogad esam pārskatījuši “Luminor” bankomātu tīklu Latvijā un strādājam pie vienota bankomātu tīkla izveides visā Baltijā.

Bankomātu tīkla reorganizācijas ietvaros viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā, ir lietošanas statistika – cik bieži cilvēki izmanto bankomātu un kādus darījumus tajā veic. Ja tas nesasniedz minimālo vidējo apjomu mēnesī, tad tiek izvērtēts, vai to nepieciešams slēgt. Piemēram, “Luminor” bankomātā Durbē veikto darījumu apjoms bija aptuveni divreiz mazāks, nekā vidēji nepieciešamais minimālais darījumu apjoms.

Kopumā šobrīd “Luminor” Latvijā ir 168 bankomāti, no tiem 66 ir arī ar naudas iemaksas funkciju (kas ir vairāk, nekā bija gada sākumā).
  
Aicinām klientus ņemt vērā, ka ir iespēja izmantot naudas izmaksas pakalpojumu tirdzniecības vietās, kas pieejamas visā Latvijā, sev tuvāko vietu var atrast kartē: http://naudasizmaksa.lv/index.php/lv/kur-iznemt. Naudas izmaksas pakalpojums ļauj izņemt skaidru naudu – līdz 100 eiro vienā reizē, veicot pirkumu. Brīdī, kad klients norēķinās ar maksājuma karti, viņam jānosauc summa, ko vēlas izņemt un vēlamā skaidrās naudas summa tiks pieskaitīta pirkumam un kasieris to izsniegs. 

- Pēc divu banku apvienošanas nākamais loģiskais solis bija bankas darbības un procesu optimizēšana - novērsta funkciju dubultošanās, samazināts darbinieku skaits vadības līmeņos, pārveidotas amatu funkcijas, kā arī tika reorganizētas tās jomas, kurās tika ieviesti jauni tehnoloģiskie un organizatoriskie risinājumi.

Darbiniekiem, kurus skar šīs pārmaiņas, “Luminor” sniedz atbalstu darba meklēšanas procesā, sniedzam iespēju izmantot psihologa un karjeras konsultācijas, tostarp nodrošinot seminārus un individuālas konsultācijas, lai palīdzētu integrēties darba tirgū. Kā arī, darbiniekiem tika piedāvātas iekšēji izsludinātās vakantās amatu pozīcijas, kas daudziem radīja iespēju veikt atbildīgākus darbus, veicinot savu kompetenci un apgūstot jaunas iemaņas. Pārejas procesā pēc būtības mainījās arī funkcijas un organizatoriskā struktūra, kā rezultātā parādījās arī jauni amati. Šobrīd “Luminor” aicina komandā arī vairākus desmitus profesionāļus visdažādākajās pozīcijās.

Darbinieku skaita samazināšana tiek īstenota saskaņā ar vietējās likumdošanas prasībām, izmaksājot atbilstoši likumā noteiktās kompensācijas, un papildus darba devēja kompensācijas. Šajā procesā iesaistījām attiecīgās valsts iestādes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, informējot par darbinieku samazināšanas plāniem. Tāpat arī procesā iesaistītas arodbiedrības Igaunijā un Finanšu nozares arodbiedrība Latvijā, kā arī Nodarbības aģentūra Lietuvā. Šogad kopumā darbinieku skaits Latvijā samazinājies par 155, kas ir mazāk, nekā sākotnēji ziņots.